MĀCĪBU MATERIĀLI | Dzimumā balstīta dezinformācija

Iepazīstieties ar BECID mācību materiāliem un praktiskajiem resursiem par dzimumā balstītas dezinformācijas atpazīšanu un novēršanu, kas pieejami angļu, igauņu, latviešu un lietuviešu valodā.

Šie mācību materiāli, kas izstrādāti, balstoties uz BECID 2026. gada konferenci “Resilient Voices: Women & Disinformation”, skaidro, kā darbojas dzimumā balstīta dezinformācija un kā tā var ietekmēt cilvēkus un viņu līdzdalību sabiedriskajā dzīvē. Materiālos aplūkota dzimumu stereotipu, sociālo mediju, emocionāli piesātinātu naratīvu un mākslīgā intelekta radīta satura loma, vienlaikus sniedzot praktiskus ieteikumus, kā atpazīt manipulatīvus naratīvus un reaģēt uz tiem.

Materiāli ir īpaši izstrādāti galerijām, bibliotēkām, arhīviem un muzejiem (GLAM), un tajos iekļauti:
– praktiski jautājumi;
– ieteikumi;
– plakāti;
– rediģējama darba lapa, ko var izmantot darbā ar krājumiem, izstādēs, izglītojošās aktivitātēs un sabiedrības informēšanā.

Materiāli ir pieejami angļu, igauņu, latviešu un lietuviešu valodā.

Versija angļu valodā:

Versija igauņu valodā:

Versija latviešu valodā:

Versija lietuviešu valodā:

2026. gada 28. septembrī, plkst. 16.00–17.00
Tiešsaistē | Angļu valodā

Reģistrējies ŠEIT.

Kā mēs varam palīdzēt jauniešiem atpazīt manipulācijas, orientēties dezinformācijas vidē un kļūt par informētākiem un aktīvākiem demokrātijas dalībniekiem?

Pievienojieties BECID un FACT Hub vebināram angļu valodā, kurā tiks iepazīstināts ar praktiskiem medijpratības resursiem, ko izstrādājis un pārbaudījis Expert Forum (EFOR) Rumānijā. Vebinārs paredzēts pedagogiem, GLAM sektora profesionāļiem, jaunatnes darbiniekiem un ikvienam, kuru interesē medijpratība, informācijpratība un demokrātijas izglītība.

Ko sagaidīt?

Vebināra laikā Expert Forum komanda iepazīstinās ar mācību stundu plāniem un praktiskām aktivitātēm, kuru mērķis ir padarīt medijpratības apguvi jauniešiem saistošu un viegli pieejamu. Materiāli aptver tādas tēmas kā dezinformācija un manipulācija, digitālās prasmes, kritiskā domāšana un aktīva pilsoniskā līdzdalība.

Tā vietā, lai pievērstos tikai teorijai, vebinārā tiks piedāvāti konkrēti piemēri un resursi, kurus iespējams pielāgot izmantošanai gan formālajā, gan neformālajā izglītībā — skolās un jauniešu organizācijās, kā arī bibliotēkās, muzejos un citās kultūras un izglītības iestādēs.

Materiālus Expert Forum izstrādāja laikā no 2024. līdz 2026. gadam, un tie tika pārbaudīti sadarbībā ar sociālo zinību un humanitāro priekšmetu skolotājiem Rumānijas pamatskolās un vidusskolās. Expert Forum izstrādātos materiālus mācību stundās jau ir izmantojuši vairāk nekā 10 000 skolēnu Rumānijā.

Daļa vebinārā prezentēto resursu būs pieejama angļu valodā.

Kam paredzēts vebinārs?

Vebinārā aicināts piedalīties ikviens, kurš strādā medijpratības un informācijpratības jomā vai interesējas par to, jo īpaši:

• skolotāji un citi pedagogi;
• bibliotekāri, muzeju un arhīvu darbinieki un citi GLAM sektora pārstāvji;
• jaunatnes darbinieki un pasniedzēji;
• medijpratības jomas speciālisti un organizācijas;
• citi, kuri strādā ar jauniešiem, pilsonisko izglītību vai demokrātijas izglītību.

Par FACT Hub un Expert Forum

FACT (Fighting Against Conspiracy and Trolls) ir neatkarīgs un politiski neitrāls centrs, kas izveidots 2025. gadā Eiropas Digitālo mediju observatorijas (EDMO) paspārnē un apvieno pētnieciskos žurnālistus, sociālo mediju ekspertus un politikas analītiķus.

Expert Forum (EFOR) ir Rumānijas domnīca ar plašu pieredzi demokrātijas un medijpratības izglītībā. Kopš 2015. gada EFOR sadarbojas ar skolotājiem Rumānijā un Moldovas Republikā, lai attīstītu un pilnveidotu jauniešu mācīšanās iespējas.

Praktiskā informācija

Datums: 2026. gada 28. septembris
Laiks: 16.00–17.00 (GMT +3)
Valoda: angļu
Formāts: tiešsaistē, 45 minūšu prezentācija, kam sekos jautājumu un atbilžu sesija
Dalība: bez maksas

Kā dzimumā balstīta dezinformācija ietekmē cilvēkus, kuri piedalās sabiedriskajā dzīvē, un ko mēs varam darīt, lai to novērstu? Šie jautājumi bija BECID konferences “Resilient Voices: Women & Disinformation” centrā. Tā pulcēja politikas veidotājus, žurnālistus, pētniekus un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjus, lai analizētu, kā dzimums un identitāte arvien biežāk tiek izmantoti manipulācijām ar sabiedrisko domu. Diskusijas parādīja, ka runa nav tikai par individuāliem uzbrukumiem: dzimumā balstīta dezinformācija var apklusināt cilvēkus, mazināt vēlmi iesaistīties sabiedriskajā dzīvē un galu galā vājināt demokrātisko diskusiju.

Pēc konferences sesijām mēs turpinājām šo sarunu ar mūsu runātājiem. Igaunijas parlamenta deputāte Hanah Lahe dalās pārdomās par vīriešu lomu dzimumā balstītas dezinformācijas apkarošanā un nepieciešamību radīt iespējas sieviešu balsīm tikt sadzirdētām un sievietēm aktīvi iesaistīties sabiedriskajā dzīvē. Pētnieks Jānis Šabanovs pievēršas citam šīs problēmas aspektam — sociālajos medijos izplatītajiem dzimumu stereotipiem un tam, kā tie ietekmē veidu, kā mēs strukturējam informāciju un veidojam priekšstatus. Konferences laikā abas perspektīvas norādīja uz vienu un to pašu būtisko izaicinājumu — stereotipi un ar dzimumu saistīti naratīvi nepaliek tikai tiešsaistes vidē; tie var ietekmēt to, kurš jūtas spējīgs iesaistīties publiskajā diskusijā un kā šī līdzdalība tiek uztverta.

Noturības stiprināšana nozīmē arī meklēt praktiskus risinājumus. Augustina Zamuškevičiūtė uzsver, ka dzimumā balstīta dezinformācija jāuztver kā plašāka sabiedriska problēma, jāveicina sabiedrības izpratne par to un jāmeklē kopīgi risinājumi Baltijas valstu mērogā, nevis katrā valstī atsevišķi. Savukārt žurnāliste Alina Lastovska sniedz to cilvēku skatījumu, kuri savā profesionālajā darbībā tieši saskaras ar naidīgumu un uzbrukumiem. Šī pieredze vēlreiz apliecina nepieciešamību stiprināt medijpratību, neatkarīgu žurnālistiku un atbalsta sistēmas cilvēkiem, kuri kļūst par tiešsaistes vajāšanas un dezinformācijas mērķiem.

Nav viena universāla risinājuma dzimumā balstītas dezinformācijas apkarošanai. Linda Curika uzsver, cik svarīgi ir sievietēm atbalstīt citai citu naidīgā informācijas vidē, un dalās savā pieredzē par dzimumā balstītu naidīgumu tiešsaistē, savukārt Hanah Lahe pievērš uzmanību platformu, algoritmu un tiesiskā regulējuma lomai un atbildībai. Kopumā intervijas izceļ vienu no galvenajiem Resilient Voices vēstījumiem: veselīgākas informācijas vides veidošanai nepieciešama gan indivīdu, gan mediju, pilsoniskās sabiedrības, politikas veidotāju un tehnoloģiju platformu iesaiste. Cilvēku iespēju brīvi paust savu viedokli un piedalīties sabiedriskajā dzīvē aizsargāšana galu galā ir arī pašas demokrātijas aizsargāšana.

2026.gada vasarā pie skatītājiem Latvijā un Lietuvā nonāca izrāde “Latviešu valodas stundas” – asu, ironisku un vienlaikus cilvēcīgu stāstu par valodu, piederību un sajūtu, ka tiesības būt daļai no sabiedrības atkal un atkal ir jāpierāda. 

Izrādes centrā ir Koļa – Latvijā dzimis un dzīvojošs cilvēks, kurš gatavojas valsts valodas eksāmenam. Taču formālais pārbaudījums drīz pārvēršas daudz sarežģītākā iekšējā eksāmenā. Koļam nākas sastapties ar vēlmi piederēt, bailēm neatbilst prasībām un jautājumu par savu vietu valstī, kuru viņš sauc par mājām. 

“Latviešu valodas stundas” nav izrāde par valodu vien. Tas ir stāsts par eksāmenu un piederību. 

No Daugavpils līdz Visaginai 

Izrādes ceļš sākās Daugavpilī, kultūras institūta New East telpās, kur 8. jūlijā notika ģenerālmēģinājums ar skatītājiem, bet 9. jūlijā pirmizrāde. Jau nākamajā dienā, 10. jūlijā, “Latviešu valodas stundas” tika izrādītas Cēsīs sarunu festivālā LAMPA. Savukārt 13. augustā iestudējums šķērsoja Latvijas robežu un viesojās Visaginas kultūras centrā “Draugystė” Lietuvā. 

Kopumā izrādi klātienē noskatījās aptuveni 325 skatītāji: 80 Daugavpilī, 200 Cēsīs un 45 Visaginā. 

Īpaši nozīmīga bija dalība festivālā LAMPA. Izrādes tēmas organiski iekļāvās festivāla diskusiju telpā, aktualizējot jautājumus, kas Latvijas sabiedrībā nereti pastāv līdzās, taču ne vienmēr sastopas atklātā sarunā: identitāti un valodu, integrāciju un vientulību, mazākumtautību pieredzi, demokrātijas noturību, propagandas ietekmi un cilvēka spēju mainīties. 

Kad valoda kļūst par robežu 

Iestudējums apzināti izvairās no vienkāršota stāsta par etnisku konfliktu vai sabiedrības sašķeltību. Tā vietā uzmanības centrā nonāk cilvēka psiholoģiskā pieredze un dekolonizācijas radītie jautājumi – pašcieņa, piederība un dzīve situācijā, kurā cilvēks jūtas pakļauts nepārtrauktam vērtējumam. 

Valoda izrādē nav tikai kultūras simbols vai identitātes lepnuma avots. Tā kļūst arī par institucionālu filtru – robežu starp “drīkst” un “nedrīkst”, starp piederības sajūtu un nepieciešamību to formāli apliecināt. 

Būtiska loma izrādē ir Koļas iekšējai balsij – ironiskai, agresīvai, smieklīgai un brīžiem biedējošai. Tā provocē un palīdz, pazemo un atgādina par seniem aizvainojumiem. Šī balss kļūst par metaforu tam, kā vienā cilvēkā sadzīvo personiskā pieredze, apkārtējās vides ietekme, propaganda, stereotipi un sabiedrībā līdz galam neizrunāti konflikti. 

Tieši šī pretruna ļauj izrādei runāt par sarežģītiem jautājumiem nevis abstraktu politisku kategoriju, bet konkrēta cilvēka pieredzes valodā. 

Saruna turpinās arī pēc izrādes 

“Latviešu valodas stundas” veidotājiem bija svarīgi, lai izrāde nekļūtu tikai par vienvirziena vēstījumu. Pēc pirmizrādes Daugavpilī neformālā gaisotnē notika saruna starp skatītājiem un izrādes komandu, dodot iespēju turpināt uz skatuves aizsākto dialogu. 

Pēc izrādēm apmeklētāji tika aicināti aizpildīt arī atsauksmju anketu. Saņemtajā atgriezeniskajā saitē izrādes vidējais vērtējums sasniedza 9,8 no 10, apliecinot ļoti augstu skatītāju novērtējumu. 

Iestudējums guvis arī plašāku atpazīstamību. Tas ir iekļauts kultūrizglītības programmas “Latvijas skolas soma” piedāvājumā, savukārt teātra izrāžu katalogā Izrades.lv tam norādīts skatītāju vērtējums 10,0.  

Izrāde, kas turpina dzīvot publiskajā telpā 

Ap “Latviešu valodas stundām” izveidojusies arī ievērojama publicitāte. Kopumā apkopotas 38 publikācijas Latvijas un Lietuvas informatīvajā telpā un New East komunikācijas kanālos – 25 sociālo mediju ieraksti, 11 raksti un divi videomateriāli. 

Izrādes dokumentācija ļauj tās dzīvei turpināties arī ārpus klātienes notikumiem – ir pieejams izrādes video un audio ieraksts, kā arī foto un video dokumentācija. 

Daudzvalodība ir ne tikai izrādes tēma, bet arī daļa no tās formas. “Latviešu valodas stundas” tiek spēlētas krievu un latviešu valodā, tostarp latviešu valodā ar akcentu, un izrādes norisē izmantoti subtitri latviešu, krievu un angļu valodā. 

Izrādes ilgums ir 90 minūtes. Skatītājiem līdz 16 gadu vecumam izrādi skatīties nav ieteicams, jo tajā tiek izmantota rupja leksika. 

Radošā komanda 

Izrādes idejas autors un galvenās lomas atveidotājs ir Vadims Bogdanovs, režisors — Edvīns Klimanovs, lugas autors — Andrejs Timofejevs. 

“Latviešu valodas stundas” uzdod jautājumu, uz kuru nav vienas ērtas atbildes: kas cilvēkam ir nepieciešams, lai viņš patiesi justos piederīgs? Valodas zināšanas iespējams pārbaudīt eksāmenā. Daudz grūtāk izmērāma ir sajūta, ka esi pieņemts un ka tev nav nemitīgi jāpierāda savas tiesības būt daļai no vietas, kurā dzīvo. 

Tieši tādēļ izrādes stāsts nebeidzas līdz ar eksāmenu vai skatuves gaismu izdzišanu. Tas turpinās skatītāju sarunās un jautājumos par valodu, identitāti, vēsturisko pieredzi un sabiedrību, kurā vēlamies dzīvot. 

Izrādes ieraksts: Watch “Latvian Language Lessons” 

Kā palīdzēt cilvēkiem atpazīt manipulācijas politiskajā komunikācijā, nepārvēršot medijpratības apguvi par kārtējo lekciju?

BECID jaunajā praktiskajā medijpratības un informācijpratības (MIL) ceļvedī par vēlēšanām iepazīstināts ar Propawheel — rotaļīgu un praktisku medijpratības un informācijpratības rīku, kas izstrādāts saistībā ar 2025. gada pašvaldību vēlēšanām Igaunijā. Instalācija iepazīstina ar astoņām izplatītām manipulācijas metodēm — no personiskiem uzbrukumiem un birku piekarināšanas līdz naratīviem “mēs pret viņiem” un vairākuma ietekmes efektam — un mudina dalībniekus atpazīt, kā šīs metodes izpaužas politiskajā un ikdienas komunikācijā.

Propawheel pirmo reizi tika izmēģināts Tartu Universitātes bibliotēkā, un kopš tā laika tas ir nonācis arī citās izglītības un kultūras iestādēs, parādot, kā vienkāršs fizisks un interaktīvs rīks var rosināt kritisku domāšanu un diskusijas.

Jaunais ceļvedis ļauj šo ideju viegli īstenot arī citviet: tajā iekļautas praktiskas instrukcijas, kā ar nelielām izmaksām izveidot uz galda novietojamu Propawheel, astoņu manipulācijas metožu skaidrojumi, kā arī idejas tā izmantošanai bibliotēkās, muzejos, galerijās un arhīvos.

Šī ideja tiek attīstīta arī digitālajā vidē. Latvijā sadarbībā ar Latvijas Sabiedrisko mediju (LSM) un Re tiek izstrādāta digitāla versija, gatavojoties 2026. gada Saeimas vēlēšanām, savukārt nākamo pielāgoto versiju plānots izstrādāt Lietuvā.

Iepazīstieties ar ceļvedi un smelieties iedvesmu, lai iegrieztu medijpratības ratu!

BECID vēlas pievērst uzmanību gaidāmajām apmācībām, ko organizē Eiropas Digitālo mediju observatorija (EDMO) savas identitātē balstītas dezinformācijas apmācību sērijas ietvaros.

Sērijas trešais modulis “Cilvēki, nevis naratīvi: identitātē balstīta dezinformācija par LGBTQ personām un kopienām” notiks tiešsaistē 2026. gada 15. jūnijā no 15.30 līdz 17.30 (CEST).

Sesijā tiks aplūkots, kā tiek veidoti, pastiprināti un izplatīti dezinformācijas naratīvi, kas vērsti pret LGBTQ personām un kopienām. Dalībnieki gūs ieskatu aktuālajās tendencēs, izaicinājumos un pieejās identitātē balstītas dezinformācijas atpazīšanai un apkarošanai.

Apmācībās piedalīsies eksperti no vadošajām organizācijām, kas darbojas dezinformācijas pētniecības, medijpratības un digitālo tiesību jomā:

• Guy Fiennes (Institute for Strategic Dialogue)
• Bulcsú Hunyadi (HDMO, Political Capital Institute)
• Ivan Ruta Cuker (CEDMO, Prāgas Kārļa universitāte)
• Jenni Olson (GLAAD)
• Leanna Garfield (GLAAD)

Šīs apmācības var būt īpaši noderīgas pētniekiem, žurnālistiem, faktu pārbaudītājiem, politikas veidotājiem, pedagogiem un pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kas strādā informācijas integritātes, digitālās pratības un demokrātiskās noturības jomā.

Datums: 2026. gada 15. jūnijs
Laiks: 15.30–17.30 (CEST)
Formāts: tiešsaistē
Reģistrācijas termiņš: 2026. gada 15. jūnijs plkst. 12.30 (CEST)

BECID aicina visus interesentus no sava tīkla piedalīties šajā pasākumā un iepazīties ar jaunākajiem pētījumiem un praktiskajām pieejām identitātē balstītas dezinformācijas atpazīšanai un apkarošanai.

Plašāka informācija un reģistrācija pieejama EDMO pasākuma lapā.

Krāpšanas pasaule laika gaitā ir kļuvusi arvien izsmalcinātāka. Pirms gadiem policija brīdināja cilvēkus tirgū nepirkt iesaiņotas preces, tās iepriekš nepārbaudot, jo biksu pāra vietā varēja izrādīties, ka iepakojumā ir tikai viena bikšu stara. Šodien mums jārunā par shēmām, kurās cilvēki tiek ievilināti tiešsaistes krāpniecībā, kas viņiem var izmaksāt ne tikai biksu pāra cenu, bet arī mājokli, dzīves ietaupījumus un pat atstāt parādos.

Ar šādiem vārdiem policijas darbiniece Mārja Punaka iepazīstināja ar BECID jaunākā vebināra tēmu.

Īpaši spilgts nesens piemērs nāk no Igaunijas, kur Igaunijas Mākslinieku savienība (EKL) 18. maijā paziņoja, ka kļuvusi par liela mēroga finanšu krāpšanas upuri. Preses konferencē EKL prezidente Mārina Ektermane skaidroja, ka 15. maijā ap plkst. 13.00 SEB banka sazinājās ar viņu saistībā ar aizdomīgiem darījumiem, kas tika veikti, izmantojot galvenās grāmatvedes kontu. Darījumi tika veikti gan no organizācijas Swedbank, gan SEB kontiem. Pēc Ektermanes teiktā, kopējie zaudējumi sasniedza gandrīz 700 000 eiro.

Šis gadījums parāda, cik pārliecinošas un izsmalcinātas ir kļuvušas mūsdienu krāpšanas shēmas, un uzsver, cik svarīgi ir palīdzēt atmiņas institūciju darbiniekiem atpazīt un novērst šādus draudus.

Bibliotēkas, muzeji, arhīvi un galerijas bieži ir vietas, kur cilvēki meklē palīdzību digitālo pakalpojumu izmantošanā vai informācijas pārbaudē. Īpaši gados vecāki cilvēki un personas ar mazāku digitālo pieredzi uzticas atmiņas institūciju darbiniekiem un bieži vēršas pie viņiem pēc padoma, sastopoties ar iespējamu krāpšanu, dezinformāciju vai aizdomīgām darbībām tiešsaistē.

2026. gada 1. jūnijā BECID organizēja vēl vienu vebināru atmiņas institūciju profesionāļiem visās Baltijas valstīs. Šoreiz tika pievērsta uzmanība jaunai tēmai – tiešsaistes krāpšanai, krāpniecības shēmām un digitālajai drošībai. Vebinārā tika apskatīti biežāk sastopamie draudi un shēmas, ar kurām lietotāji saskaras mūsdienās, kā atpazīt brīdinājuma pazīmes un kādus praktiskus soļus var veikt, lai novērstu krāpšanu. Tika apspriestas arī plašākas saiknes starp krāpšanu, digitālo informācijas vidi un kiberdrošību.

Vebinārā piedalījās kopumā 153 dalībnieki: 83 igauņu valodas grupā, 50 latviešu valodas grupā un 20 lietuviešu valodas grupā. Kā ierasts, dalībnieki tika sadalīti valodu grupās – igauņu, latviešu un lietuviešu valodā.

Igaunija: Tiešsaistes krāpšanas pieaugošā izsmalcinātība

Igaunijas grupā policijas darbiniece un Policijas un robežsardzes pārvaldes komunikācijas vadītāja Mārja Punaka sniedza pārskatu par pašreizējo tiešsaistes krāpšanas situāciju Igaunijā.

Pēc Punakas teiktā, tiešsaistes krāpšana kļūst arvien sarežģītāka un sistemātiskāka. Vien Igaunijā šogad krāpniekiem jau izdevies izkrāpt aptuveni 8 miljonus eiro.

Lai cīnītos pret pieaugošo apdraudējumu, Policijas un robežsardzes pārvalde ir izveidojusi īpašu krāpšanas apkarošanas darba grupu, cieši sadarbojas ar citām valsts iestādēm un gatavo jaunus informatīvos materiālus un sabiedrības informēšanas kampaņas, lai palīdzētu dažādām mērķgrupām labāk atpazīt krāpniecības shēmas.

Īpaša uzmanība pašlaik tiek pievērsta tā sauktajām kombinētajām krāpšanām, kurās vienas shēmas laikā krāpnieki uzdodas par vairākām dažādām organizācijām, kā arī mākslīgā intelekta radītiem un manipulētiem attēliem, kas drīzumā var kļūt par vienu no nozīmīgākajiem jaunajiem draudiem.

Lai gan zaudējumi no tiešsaistes tirdzniecības platformu krāpšanām pēdējos gados nav būtiski pieauguši, joprojām ir gadījumi, kad cilvēki nonāk tik spēcīga psiholoģiskā spiediena ietekmē, ka krāpšanas rezultātā pārdod savu mājokli. Policijas un robežsardzes pārvalde norāda, ka daudzi cilvēki regulāri saņem krāpnieciskus e-pastus un zvanus, tādēļ profilakse, informētība un kritiskā domāšana ir svarīgāka nekā jebkad agrāk.

Latvija: Izprast krāpnieku scenāriju

Latviešu valodas grupā Marina Ivanova no Jaunā Austrumu kultūras institūta dalījās savā personīgajā pieredzē par krāpšanas metodēm. Viņa savu stāstu pasniedza īpaši saistošā veidā – kā teātra scenāriju.

Kā skaidroja Marina, rūpīgi analizējot gan savu pieredzi, gan daudzus citus gadījumus, viņa saprata, ka, lai gan vide un personāži mainās, krāpnieku scenārijs paliek pārsteidzoši līdzīgs.

Marina uzsvēra arī vairākus psiholoģiskus un situatīvus faktorus, kas ietekmē cilvēku rīcību pēc tam, kad ar viņiem sazinās krāpnieki. Viņa akcentēja, cik svarīgi ir apstāties, veltīt brīdi pārdomām un aprunāties ar kādu, kurš nav tieši iesaistīts situācijā, jo tas bieži ir ātrākais un efektīvākais veids, kā izjaukt krāpnieka stratēģiju un atgūt skaidru skatījumu.

Svarīgi, ka Marina uzsvēra – par krāpšanas upuri var kļūt ikviens, tostarp augsti izglītoti un jauni cilvēki. Krāpšana nav saistīta ar zināšanu vai intelekta trūkumu; tā balstās uz kognitīvu manipulāciju, emocionālu spiedienu un rūpīgi izstrādātām psiholoģiskām metodēm.

Lietuva: Krāpšanas gadījumi un datu aizsardzība

Lietuviešu valodas grupā Gertruda Pliaukštīte sniedza prezentāciju par krāpšanas un datu noplūdes gadījumiem Lietuvā, daloties ar reāliem piemēriem un ieskatu krāpnieku izmantotajās metodēs.

Papildus neseniem gadījumu pētījumiem Gertruda sniedza dalībniekiem praktiskus padomus, kā labāk aizsargāt sevi un savus personas datus. Īpaša uzmanība tika pievērsta ikdienas paroļu veidošanas un pārvaldības paradumiem, uzsverot, ka drošu paroļu lietošana ir viens no efektīvākajiem aizsardzības līdzekļiem pret krāpšanu, identitātes zādzībām un kiberdraudiem.

Tā kā krāpšanas shēmas visā Baltijas reģionā turpina attīstīties, digitālās pratības un informētības stiprināšana kultūras un GLAM sektora profesionāļu vidū joprojām ir ļoti svarīga. Nodrošinot darbiniekus ar zināšanām, kas palīdz atpazīt krāpšanu, atbalstīt lietotājus un veicināt drošu uzvedību tiešsaistē, atmiņas institūcijas var būtiski veicināt noturīgākas un informētākas sabiedrības veidošanu.

Nesen veikts pētījums, ko sadarbībā īstenoja Tartu Universitātes Sociālo zinātņu institūts un Baltijas Informācijas Traucējumu apkarošanas iesaistes centrs (BECID), liecina, ka bibliotēkas Igaunijā ir kļuvušas par daudz vairāk nekā tikai grāmatu aizņemšanās vietām. Tās arvien biežāk kalpo kā kopienu centri, palīdzot cilvēkiem orientēties strauji mainīgajā digitālajā vidē, ko raksturo e-pārvaldes pakalpojumi, dezinformācija, mākslīgais intelekts un pieaugošā informācijas sarežģītība.

Pētījumā tika izceltas vairākas būtiskas problēmas mūsdienu informācijas vidē. Gados vecākiem cilvēkiem arvien biežāk nepieciešams ikdienas atbalsts digitālo pakalpojumu izmantošanā, savukārt daudzi cilvēki vecumā no 30 līdz 50 gadiem mēdz pārvērtēt savas informācijas un digitālās pratības prasmes. Jauniešu vidū pētnieki novēroja informācijas meklēšanas prasmju pavājināšanos, zemāku spēju kritiski izvērtēt informācijas avotus un pieaugošu tendenci pārāk viegli uzticēties mākslīgā intelekta radītajām atbildēm. Mazākās kopienās šīs problēmas bieži pastiprina gan cilvēkresursu, gan finanšu resursu trūkums.

Bibliotēkas uz šiem izaicinājumiem ir reaģējušas radoši, izstrādājot dažādus inovatīvus risinājumus. Arvien izplatītākas kļūst starppaaudžu digitālās mentoringa programmas, kurās jaunieši palīdz vecāka gadagājuma cilvēkiem orientēties digitālajā vidē. Bibliotēkas organizē arī interaktīvas nodarbības par informācijas meklēšanu un kritisko domāšanu, vienlaikus izmantojot mākslīgā intelekta rīkus izglītojošu materiālu izstrādei un efektīvākai saziņai ar vietējām kopienām. Nozīmīga šo aktivitāšu daļa ir sadarbība ar skolām, jauniešu centriem, dienas centriem un informācijas tehnoloģiju studentiem.

Pētījums atklāja arī būtisku atziņu – cilvēkus bieži vien nepiesaista nosaukums „medijpratības apmācības”, taču viņi labprāt piedalās nodarbībās par ilūzijām, mēmiem, propagandas attēliem vai mītu atspēkošanu. Citiem vārdiem sakot, cilvēki vēlas mācīties un pilnveidot savas prasmes, taču daudz labprātāk iesaistās, ja mācību formāts ir praktisks, radošs un viegli sasaistāms ar ikdienas pieredzi.

Pētījuma rezultāti apstiprina, ka informācijas noturība neveidojas tikai klasēs vai valsts stratēģiju ietvaros. Tā veidojas vietējās kopienās, bibliotēkās un cilvēku savstarpējās attiecībās – ikdienas vidē, kur cilvēki satiekas, mācās un atbalsta cits citu.

A recent study conducted in collaboration between the Institute of Social Studies at the University of Tartu and the Baltic Engagement Centre for Combating Information Disorders (BECID) shows that libraries in Estonia have become far more than places for borrowing books. Increasingly, they serve as community hubs that help people navigate a rapidly changing digital environment shaped by e-government services, misinformation, artificial intelligence, and growing information complexity.

The study highlighted several significant challenges within today’s information ecosystem. Older adults increasingly require daily support in using digital services, while many people aged 30–50 tend to overestimate their information and digital literacy skills. Among younger people, researchers observed weakening information-search skills, lower levels of source criticism, and an increasing tendency to trust AI-generated answers too easily. In smaller communities, these issues are often intensified by a lack of both human and financial resources.

Libraries have responded creatively to these challenges by developing a range of innovative solutions. Intergenerational digital mentoring programmes, where young people support older adults in navigating digital environments, are becoming increasingly common. Libraries are also organising playful workshops focused on information search and critical thinking, while using AI tools to create educational materials and communicate more effectively with their communities. Cooperation with schools, youth centres, day-care centres, and IT students has become an important part of these efforts.

The study also revealed an important insight: people are often not attracted by the label “media literacy training,” yet they are eager to participate in workshops about illusions, memes, propaganda images, or myth-busting. In other words, people do want to learn and strengthen their skills — but they engage more willingly when the format is practical, creative, and relatable.

The findings confirm that information resilience is not built only in classrooms or through national strategies. It grows in local communities, libraries, and human relationships — in the everyday spaces where people meet, learn, and support one another.

BECID ir publicējis jaunu ziņojumu, kurā aplūkota medijpratības un informācijpratības (MIL) situācija Baltijas GLAM sektorā – galerijās, bibliotēkās, arhīvos un muzejos. Ziņojumā īpaši uzsvērts, ka bibliotēkas ir kļuvušas par nozīmīgiem kopienu centriem, kas sniedz digitālo atbalstu un palīdz piekļūt uzticamai informācijai, tādējādi palīdzot cilvēkiem orientēties dezinformācijā, tiešsaistes krāpniecībā un strauji mainīgajā digitālajā vidē.

Lai gan Igaunijā, Latvijā un Lietuvā medijpratības un informācijpratības attīstībai tiek izmantotas atšķirīgas pieejas, ziņojums atklāj vairākus visam reģionam kopīgus izaicinājumus: ierobežotus resursus, darbinieku trūkumu, straujas tehnoloģiskās pārmaiņas un pieaugošu nepieciešamību pēc praktiskām un ilgtspējīgām atbalsta sistēmām. Vienlaikus Baltijas valstīs tiek izstrādāti inovatīvi veidi, kā iesaistīt kopienas – sākot no spēļošanas elementu izmantošanas mācībās un mobilām instalācijām līdz kultūras mantojuma materiālu izmantošanai kritiskās domāšanas un informācijas avotu izvērtēšanas prasmju attīstīšanā.

Ziņojumā aplūkota arī bibliotēku mainīgā loma, tām kļūstot par sava veida “digitālajiem glābšanas riņķiem” kopienās, kur cilvēkiem arvien biežāk nepieciešama palīdzība e-pakalpojumu izmantošanā, digitālās drošības jautājumos un uzticamas informācijas atpazīšanā tiešsaistē. Līdztekus šīm iespējām ziņojumā aktualizēti arī būtiski jautājumi par darbinieku noslodzi, datu aizsardzību un digitālā atbalsta pakalpojumu ilgtermiņa ilgtspēju.

Apvienojot pētījumu rezultātus, praktiskus piemērus un reģiona labāko praksi, ziņojums sniedz vērtīgu pārskatu par to, kā kultūras un atmiņas institūcijas var stiprināt demokrātisko noturību un palīdzēt kopienām reaģēt uz informācijas traucējumiem un dezinformāciju.

Pilnu ziņojumu var lasīt šeit:

7. aprīlī mēs rīkojām kārtējo BECID vebināru atmiņas institūciju profesionāļiem visā Baltijā, pulcējot kopumā 136 dalībniekus no Igaunijas, Latvijas un Lietuvas. Šī sesija bija veltīta datu aizsardzībai digitālajā vidē, pievēršoties gan praktiskajiem, gan juridiskajiem aspektiem ikdienas darbā.

Vebināra laikā aplūkojām, kā digitālā vide nav nošķirta no ikdienas dzīves, bet gan ir tās neatņemama sastāvdaļa, kurā personas datu aizsardzībai ir būtiska nozīme. Mēs pārrunājām, kā likumīgi vākt, apstrādāt un glabāt personas datus un kā tādās institūcijās kā bibliotēkas, muzeji, galerijas un arhīvi līdzsvarot pakalpojumu pieejamību ar lietotāju privātuma aizsardzību.

Igaunijas sesijā piedalījās Gunnar Gabriel Einlo no Igaunijas Datu aizsardzības inspekcijas, kurš sniedza pārskatu par galvenajiem datu aizsardzības principiem un tiesiskajiem pamatiem. Viņa prezentācijā tika skaidrots, kas ir personas dati un datu apstrāde, kā arī kādos apstākļos datu apstrāde ir likumīga. Īpaša uzmanība tika pievērsta nolūka ierobežojuma un datu minimizēšanas principiem.

Tika aplūkoti arī praktiski jautājumi par drošu datu apstrādi ikdienas darbā. Tēmas ietvēra bibliotēku lietotāju datu apstrādi, datu glabāšanas praksi un mākoņpakalpojumu izmantošanu, kā arī ar tiem saistītos riskus. Tika pārrunātas biežāk sastopamās riska jomas, piemēram, personīgo e-pasta kontu izmantošana darba vajadzībām un publiski pieejamo datoru drošības nodrošināšana bibliotēkās.

Papildus tika aplūkotas datu subjektu tiesības un organizāciju pienākumi, tostarp nepieciešamība pēc skaidrām iekšējām procedūrām, darbinieku apmācības un gatavības reaģēt uz datu drošības incidentiem. Sesijā tika sniegti arī praktiski kiberdrošības ieteikumi un apspriesti riski, kas saistīti ar digitālajiem rīkiem, sociālajiem medijiem un jaunajām tehnoloģijām.

Tēma tika padziļināti apspriesta arī katrai valstij paredzētajās atsevišķajās sesijās. Latvijas grupā uzmanība tika pievērsta plašākiem datu aizsardzības izaicinājumiem digitālajā vidē, uzsverot gan organizāciju, gan indivīdu atbildību, kā arī kritiskās domāšanas nozīmi. Lietuvas grupā diskusijas koncentrējās uz ikdienas darba situācijām, tostarp apmeklētāju datu apstrādi, kā arī tika aplūkoti datu aizsardzības pārkāpumu piemēri un to iespējamās sekas.

Vebinārs ir daļa no BECID apmācību sērijas, kurā tiek iepazīstināts ar pieejām medijpratības attīstīšanai Baltijas valstu GLAM sektorā (galerijās, bibliotēkās, arhīvos un muzejos).

Nākamais vebinārs notiks 1. jūnijā, un tajā paplašināsim tēmu loku, pievēršoties krāpšanai un krāpniecības shēmām digitālajā vidē.

30. martā BECID aizvadīja pirmo nodarbību savā jaunajā apmācību sērijā, pulcējot BECID komandas dalībniekus un ārējos interesentus uz ievadsemināru par mākslīgo intelektu un atvērto avotu izlūkošanu (OSINT).

Nodarbību vadīja Anna Danielyan – OSINT analītiķe, kura pašlaik uz līguma pamata strādā ar Graphika kā Navigator, kā arī Tartu Universitātes maģistra programmas “Dezinformācija un sabiedrības noturība” absolvente. Semināru atklāja BECID projekta vadītāja Gretel Juhansoo, kura aicināja dalībniekus ieteikt rīkus un tēmas turpmākajām apmācībām, lai sērija varētu tieši reaģēt uz kopienas vajadzībām un interesēm.

Vienu stundu ilgajā nodarbībā Anna iepazīstināja ar OSINT darba procesa pamatiem un demonstrēja, kā atvērto avotu metodes var izmantot aizdomīga tiešsaistes satura izpētei. Izmantojot praktiskus piemērus, viņa soli pa solim iepazīstināja dalībniekus ar attēlos balstītu satura izcelsmes noteikšanas procesu, kas ietvēra reverso attēlu meklēšanu, domēnu reģistrācijas datu pārbaudi, tīmekļa lapas pirmkoda analīzi un satura izplatības izsekošanu, parādot, kā šie soļi var palīdzēt sasaistīt saturu ar zināmām ietekmes operācijām.

Apmācībās tika aplūkots arī tas, kā skaidri un praktiski izmantojamā veidā prezentēt izpētes rezultātus. Dalībnieki tika iepazīstināti ar kodolīgiem ziņojumu formātiem, kas strukturēti ap galvenajiem secinājumiem, to nozīmi, pierādījumiem par aktivitātēm tiešsaistē un saitēm uz avotiem, tādējādi palīdzot pārvērst neapstrādātu informāciju praktiski izmantojamās analītiskās atziņās.

Būtiska nodarbības daļa bija veltīta OSINT darba ētiskajām un juridiskajām robežām. Anna uzsvēra, ka atbildīga mākslīgā intelekta un OSINT rīku izmantošana ir atkarīga no privātuma un platformu noteikumu ievērošanas, tostarp Vispārīgās datu aizsardzības regulas (GDPR) un Digitālo pakalpojumu akta prasībām. Viņa arī uzsvēra, cik svarīgi ir izvairīties no nelikumīga materiāla vākšanas, glabāšanas vai kopīgošanas, un norādīja, ka par tādu saturu kā teroristiska propaganda vai materiāli, kuros atspoguļota bērnu seksuāla izmantošana, ir jāziņo attiecīgajām iestādēm, nevis tas jālejupielādē vai jāizplata tālāk.

Seminārā tika aplūkota arī pētnieku un žurnālistu operacionālā drošība (OPSEC). Dalībnieki apsprieda ierīču aizsardzību, pārlūkprogrammu izvēli, aizsardzību pret ļaunprogrammatūru, piesardzīgu VPN izmantošanu un drošu pētniecības identitāšu izveidi tiešsaistes vides uzraudzībai.

Nodarbības otrajā daļā Anna iepazīstināja ar padziļinātām meklēšanas metodēm, tostarp Google dorking, un sniedza pārskatu par Krievijas un prokremliskās ietekmes ekosistēmām. Viņa raksturoja dažādas iesaistīto aktoru kategorijas – no atklātiem valsts medijiem līdz slēptiem tīkliem un satura pastiprinātājiem – un iepazīstināja ar tādu zināmu operāciju piemēriem kā Storm-1516 CopyCop, Operation Overload un Pravda/Portal Kombat tīkls.

Apmācību noslēgumā dalībniekiem tika piedāvāts brīvprātīgs mājasdarbs par ietekmes aktivitātēm, kas saistītas ar Igauniju un Baltijas reģionu. Anna aicināja dalībniekus analizēt 27. martā platformā X novēroto straujo noteiktu naratīvu aktivitātes pieaugumu un piedāvāja individuālu atgriezenisko saiti par izpildītajiem uzdevumiem.

BECID turpinās apmācību sēriju ar nākamajām nodarbībām, kuru saturs tiks veidots, ņemot vērā dalībnieku ieteikumus, tādējādi nodrošinot, ka programma arī turpmāk ir aktuāla, praktiska un noderīga tiem, kuri strādā pie noturības stiprināšanas pret dezinformāciju un ietekmes operācijām.