Vai Krištopanam taisnība par Krievijas karu Ukrainā un Rīdzenes sarunām?

APGALVOJUMS

Ukraina ik nedēļu zaudē 5000 karavīru; Rīdzenes sarunas ir safabricētas.

SECINĀJUMS

Nav taisnība. Ukrainā nedēļā neiet bojā 5000 karavīru; ASV ir prasījušas Ukrainai atteikties no Donbasa; Rīdzenes sarunas nav “izdomājums”.

Saeimas deputāts Kristaps Krištopans (Latvija pirmajā vietā) Latvijas Radio raidījumā Krustpunktā  runāja par karu Ukrainā, Latvijas sabiedrisko sektoru un mediju neatkarību. Tomēr daļa Krištopana teiktā neatbilst faktiem. 

Vai Ukrainā nedēļā mirst 5000 karavīru?

Intervijā 27. aprīlī Krištopans diskutēja par LPV nostāju pret karu Ukrainā. Viņš pārfrāzēja to, ko it kā teicis uzņēmējs un kādreizējais ASV prezidenta padomnieks Īlons Masks. Krištopans pauda: 

“Nu, nav tā, ka tur ir šausmīgi izrāvieni vienā pusē vai šausmīgi izrāvieni otrā pusē, bet katru nedēļu iet bojā tūkstošiem cilvēku karavīru ukraiņu, ja, katru nedēļu (..) ASV konflikts ar Afganistānu ilga 20 pāri gadi, tur krita cik, 5000 ASV karavīru 20 gados? Tagad tad tas ir nedēļas jautājums.”

Pēc Krištopana teiktā sanāk, ka Ukrainā četru gadu laikā bojā gājis apmēram miljons karavīru. Līdzīgus skaitļus minējis arī ASV prezidents Donalds Tramps.

Šie skaitļi nav korekti. Afganistānas karā, kurš ilga gandrīz 20 gadus, kopā bojā gāja apmēram divarpus tūkstoši ASV karavīru, liecina ASV Aizsardzības ministrijas dati. Par Ukrainā karā kritušajiem karavīriem precīzu datu nav. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis februārī ziņoja ka, kopš Krievijas pilna mēra iebrukuma Ukrainā 2022. gadā krituši aptuveni 55 tūkstoši ukraiņu karavīru. Savukārt ASV domnīca Stratēģisko un starptautisko pētījumu centrs (CSIS) lēš, ka līdz pagājušā gada decembrim mirušo karavīru skaits Ukrainā sasniedza 100 – 140 tūkstošus. Tas nozīmē, ka Ukrainā nedēļā vidēji mirst mazāk par 500 karavīriem. Krištopans arī nerunāja par Krievijas karavīru zaudējumiem – tiek lēsts, ka tā karā zaudējusi ap 325 tūkstošiem karavīru.

Krištopans Re:Check norādīja, ka intervijā kļūdījies, nosaucot Afganistānā kritušo ASV karavīru skaitu. Tāpat viņš precizēja, ka, runājot par Ukrainu, atsaucies uz kopējo karā bojāgājušo skaitu – tajā skaitā civiliedzīvotāju. Viņš uzsvēra, ka statistikai nav lielas nozīmes, karš ir asiņains, nav nesis nekādas izmaiņas un tas ir jāizbeidz. 

Ar lielo Ukrainas pusē kritušo skaitu Krištopans pamatoja, kāpēc piekrīt Maskam, ka vispirms jāiesaldē frontes līnija: “Viņš teica – pa priekšu iesaldējam šo līniju, lai beidzas asins izliešana. Dziļi ieelpojam, neko neatdodam, neviens neko neņem, bet lai beidzas šī asins izliešana.“ Uz raidījuma vadītāja Aida Tomsona repliku, ka ukraiņi bija gatavi miera līnijas iesaldēšanai, savukārt krievi prasa atdot visu Donbasu un Tramps “spiež uz to”, Krištopans atbildēja, ka viņam ir grūti komentēt, uz ko “Tramps spiež”.

“Tas ir tikai tik daudz, cik jūs pasakāt. Varbūt tā ir, varbūt tā nav.”

Deputāts piebilda, ka ir dažnedažādi avoti un reizēm “vietējie speciālisti zina labāk par Trampu, ko un kā viņš grib darīt”. 

Taču Tramps sarunās par Krievijas vēlmēm Ukrainā vairākkārt ir nostājies Krievijas pusē, un tas nav ne žurnālistu, ne citu Latvijas ekspertu izdomājums. Piemēram, 2025. gada februārī Tramps nepatiesi izteicās, ka karu sāka Ukraina un tā esot varējusi karu novērst, vienojoties ar Krieviju. Pagājušā gada oktobrī Tramps, tiekoties ar Ukrainas prezidentu Zelenski, piedāvāja atdot Krievijai Donbasu – par to ziņoja Reuters, atsaucoties uz diviem par sarunām informētiem avotiem. Novembrī atklātībā nonāca pilns ASV plāns kara izbeigšanai, kura viens no punktiem paredzēja atzīt Krimu, Luhansku un Donecku par de facto Krievijas teritorijām. Savukārt decembrī Zelenskis sacīja, ka ASV piedāvājušas ukraiņiem pamest tobrīd Ukrainas kontrolēto teritoriju, bet Krievijas karaspēks tajā neieietu. Zelenskis pats ir piekritis iesaldēt frontes līniju, taču Krievija šādu iespēju ir noraidījusi. 

Rīdzenes sarunas – “absolūts izdomājums”?

Žurnālists Aidis Tomsons jautāja, ko Krištopans domā ar žurnāla Ir publicētajām Rīdzenes sarunām. Krištopans atbildēja: 

“Absolūts izdomājums.”

Tā dēvētās Rīdzenes sarunas ir Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja no 2009. līdz 2011. gadam ierakstītas sarunas starp ietekmīgiem uzņēmējiem un politiķiem, to skaitā Aivaru Lembergu, Aināru Šleseru un Vili Krištopanu – Kristapa Krištopana tēvu. Žurnāls Ir to atšifrējumus publicēja 2017. gadā. Tajās cita starpā apsprieda, kā ietekmēt medijus un padarīt tos labvēlīgus konkrētiem politiskajiem spēkiem. Piemēram, veikta vienošanās ar Rīgas brīvostu par reklāmas līgumu slēgšanu ar Mediju namu, tādējādi nodrošinot kontroli pār informācijas plūsmu medijos. Plašāk par Rīdzenes sarunām un ietekmi uz medijiem var lasīt šeit.

Sarunā ar Re:Check Krištopans uzstāja, ka sarunas nav notikušas, jo sabiedrībai nav pieejams oriģinālais audio ieraksts. Žurnāls Ir līdz šim ir apstiprinājis, ka oriģinālie ieraksti pastāv. Arī eksprezidents Valdis Zatlers apliecinājis, ka sarunas ir autentiskas. Zatlers norādījis – Šlesers pats sūdzējies, ka viņu noklausoties KNAB, aicinot toreizējo prezidentu Zatleru kaut ko darīt lietas labā. 

Plašāk par vērtējuma skalu un mūsu darba metodēm lasi šeit. Ja redzi apšaubāmu apgalvojumu, sūti to uz recheck@rebaltica.com vai dod ziņu mūsu sociālo mediju kontos.