Vai rapšu un citas sēklu eļļas veicina slimības?

APGALVOJUMS

Sēklu eļļās esošās omega-6 taukskābes veicina iekaisumus, sirds un asinsvadu slimības. Sviests un speķis ir veselīgāks.

SECINĀJUMS

Nav taisnība. Gluži pretēji – omega-6 taukskābes, iespējams, mazina vairāku veselības problēmu risku.

Dzīvesstila influenceris, “100 % karnivors” un paranormālo aktivitāšu pētnieks Pēteris Valdmanis populārā video biedē, ka augu eļļas kaitē cilvēka veselībai. Sociālajos medijos video skatīts vairāk nekā 30 tūkstošus reižu. Tā aprakstā precizēts, ka runa ir par rapšu, saulespuķu, sojas, kukurūzas eļļām.

Daudz pētījumos atspēkotais mīts par tā saukto sēklu eļļu kaitīgumu, iespējams, nācis no ASV. Pēdējos gados to izplata ASV veselības ministrs un vakcīnu pretinieks Roberts Kenedijs juniors. Viņa ieskatā ar šīm eļļām indē amerikāņus. Maldus popularizējis arī slavenais raidierakstu vadītājs Džo Rogans un vairāki veselības influenceri, kuriem ir saistība ar gaļas nozari.

Augu eļļās esošās omega-6 taukskābes nerada iekaisumus

Valdmanis stāsta:

“Augu un sēklu eļļas satur milzīgu daudzumu omega-6 taukskābju. Omega-6 veicina iekaisumu, oksidējas pie karstuma un bojā šūnu membrānas. (..) Kad tu tās lieto katru dienu pannā, salātos, mērcē, “veselīgos” produktos, tavs ķermenis dzīvo hroniskā iekaisumā. (..) Omega-6 veicina iekaisuma molekulu veidošanos, kas ilgtermiņā ir saistītas ar sirds un asinsvadu slimībām, liekā svara epidēmiju, metaboliskām problēmām un autoimūnām reakcijām.”

Taukskābes ir tauku sastāvā esošās uzturvielas. Vairākas no tām ir jāuzņem ar pārtiku. Izšķir divas grupas: piesātinātās taukskābes, kas parasti ir zīdītāju izcelsmes produktos (tauki, sviests), un nepiesātinātās, kuras vairāk ir augu eļļās. Video minētās omega-6 taukskābes pieder pie nepiesātinātajām. 

Virkne pētījumu liecina, ka nav pamata biedēt ar iekaisumu. 2022. gadā Dienvidkorejas Hanjanas Universitātes zinātnieki apkopoja 21 pētījumu par omega-6 taukskābju ietekmi uz veselību. Zinātnieki secināja, ka nav pietiekami pierādījumu, lai uzskatītu, ka omega-6 taukskābju uzņemšana ar uzturu veicinātu iekaisumu vai izraisītu kaites, piemēram, sirds, asinsvadu un ar vielmaiņu saistītas slimības vai vēzi. Pie līdzīgiem secinājumiem nonākuši arī citi pētnieki, piemēram, no Lielbritānijas un Serbijas. Tāpat omega-6 taukskābes nav saistītas ar video minēto aptaukošanos.

Pretēji video paustajam omega-6 taukskābes, iespējams, samazinatā sauktā sliktā holesterīna līmeni un līdz ar to arī sirds un asinsvadu slimību risku. Tās arī mazina iespēju saslimt ar otrā tipa diabētu.

Re:Check akadēmiskajā literatūrā neatrada, ka omega-6 taukskābes bojātu šūnu membrānas jeb apvalkus.

Kas ir omega-3 taukskābes un kā ietekmē veselību?

Valdmanis pareizi stāsta, ka omega-3 taukskābes “mazina iekaisumu, stabilizē nervu sistēmu un aizsargā sirdi”. Arī tās ir nepiesātinātās taukskābes. Maldinošs ir Valdmanņa ieteikums augu eļļas aizstāt ar “sviestu, speķi, liellopu taukus, kokosriekstu eļļu un auksti spiestu olīveļļu”, jo šajos produktos omega-3 taukskābju nav vai tikpat kā nav. Visvairāk omega-3 taukskābju ir linsēklu, rapšu un sojas pupiņu eļļā, kā arī zivīs.

Avoti: ASV Portlendas valsts universitāte, SOP Transactions on Analytical Chemistry, Journal of Thermal Analysis and Calorimetry. * – dažādām rapšu eļļām var būtiski atšķirties omega-6 un omega-9 taukskābju attiecība.

Rīgas Stradiņa Universitātes uzturzinātnes programmas direktore Lolita Vija Neimane Re:Check skaidro, ka omega-6 un omega-3 taukskābēm jābūt noteiktā līdzsvarā. Omega-6 tauskābju īpatsvars nedrīkst būt parāk liels.

Vairums pētnieku uzskata, ka omega-6 taukskābēm nevajadzētu pārsniegt omega-3 taukskābes vairāk kā četras reizes. Tipiska Rietumvalstu iedzīvotāja uzturā attiecība ir daudz lielāka – aptuveni 20:1. Hārvarda Universitāte skaidro, ka taukskābju līdzsvaru vajadzētu uzturēt, ēdot vairāk omega-3, nevis samazinot omega-6 apjomu.

Neimane cepšanā iesaka izmantot olīveļļu, kurā galvenokārt ir nepiesātinātās omega-9 taukskābes, kas potenciāli samazina sirds slimību risku.

Ko Valdmanis atbildēja par sēklu eļļām?

Valdmanis sarakstē ar Re:Check noliedza, ka sēklu eļļu vai omega-6 taukskābju ēšanai būtu piedēvējis kādas noteiktas kaites. Viņš atsūtīja vairākas publikācijas, taču tajās secinātais ir pretrunā ar video pausto. Piemēram, 2015. gada pētījumu apkopojumā rakstīts, ka ar koronāro sirds slimību retāk slimo cilvēki, kas ar uzturu uzņem vairāk omega-6 taukskābi linolskābi. Citā Valdmaņa avotā atklāts, ka omega-6 taukskābes, iespējams, samazina sirdstriekas risku.

Kad Re:Check to vēstulē norādīja, Valdmanis atsūtīja vēl saites. Vienā nebija runāts par taukskābēm, otrā bija par omega-6 un omega-3 balansu, bet trešajā secināts – omega-6 taukskābes teorētiski varētu veicināt iekaisumu, bet faktiski tas nenotiek.

Sviests un speķis var palielināt sirds slimību risku

Valdmanis aicina izmantot sviestu, speķi, liellopu taukus un kokosriekstu eļļu, taču šajos produktos ir salīdzinoši daudz piesātināto taukskābju. Uzturzinātnes speciāliste Neimane norāda, ka nav pamata censties tās uzņemt vairāk: “Ja mēs salīdzinām ar piesātinātajiem taukiem, kas ir sviestā un speķī, (..) sēklu eļļas noteikti ir veselīgākas nekā piesātinātie tauki.” 

Virkne veselības institūciju norāda, ka lielā daudzumā piesātinātās taukskābes var palielināt sliktā holesterīna līmeni. Sliktais holesterīns nogulsnējas artērijās – tās kļūst šaurākas un var plīst sieniņu iekšējais slānis. Plīsuma gadījumā ķermenis mēģina aizlāpīt brūci ar trombu, kurš var nosprostot asinsvadu. Trombs var arī atdalīties, aizceļot uz šaurākām artērijām un tās nobloķēt. Rezultātā cilvēks var piedzīvot insultu, infarktu un audu atmiršanu. 

Vairākos pētījumos arī atrasts, ka cilvēki, kas uzturā lieto vairāk piesātināto taukskābju, biežāk saskaras ar sirds problēmām. Vairāki pētījumi liecina, ka, aizstājot piesātinātās taukskābes ar nepiesātinātajām, samazinās sirds un asinsvadu slimību risks. Taču zinātnieki nav vienisprātis un dažu ieskatā pētījumi, kas apstiprina saikni, nav pietiekami kvalitatīvi. 

Tātad Valdmaņa ieteiktie zīdītāju izcelsmes tauki un kokosriekstu eļļa var kaitēt sirds un asinsvadu veselībai.

Vai eļļu ražošanā izmantotais heksāns kaitē veselībai?

Video pausts:

“Ja tu domā, ka augu eļļa tiek vienkārši izspiesta, tā nav. Sēklas tiek sasmalcinātas, apstrādātas ar heksānu, kas ir naftas šķīdinātājs, karsētas augstā temperatūrā, rafinētas, balinātas un dezoderētas, jo citādāk tās smird.”

Pārtikā visbiežāk lieto rafinētu augu eļļu. Tās ražošanā sēklas samaļ un no tām izspiež eļļu. Samaltās sēklas sajauc ar šķīdinātāju, kas no tām izvelk atlikušo eļļu. Parasti šķīdinātājs ir ogļūdeņradis heksāns, ko ražo no jēlnaftas. Eļļas un heksāna maisījumu atdala no sausās masas un vairākkārt karsē, lai šķīdinātājs iztvaiko. Gala produktā mēdz palikt niecīgs heksāna daudzums, kura maksimālo pieļaujamo vērtību nosaka Eiropas Savienības direktīvas un Latvijas tiesību akti.

2022. gada pētījumā Francijas Aviņonas Universitātes zinātnieki skaidro, ka patlaban nav pētījumu par apēstā heksāna ietekmi uz cilvēka veselību. Taču zinātniskajā literatūrā atrodami vairāki pētījumi, kuros šo vielu baroja pelēm vai žurkām.

Simptomi, piemēram, nervu bojājumi vai paralīze dzīvniekiem novēroti tikai pie ļoti lielām heksāna devām, kuras cilvēks nevarētu uzņemt ar pārtiku. Zemākā deva, pie kuras pētnieki konstatējuši negatīvu ietekmi, ir 43,5 miligrami heksāna uz peles kilogramu. Taču šī deva ir ļoti liela – 70 kilogramus smagam cilvēkam ekvivalents daudzums būtu aptuveni trīs grami heksāna dienā. Salīdzinājumam ES maksimālais pieļaujamais heksāna piemaisījuma daudzums uz kilogramu eļļas ir viens miligrams jeb 3000 reizes mazāk, nekā minētajā pētījumā baroja pelēm. Tātad maz ticams, ka ar heksānu iegūta eļļa cilvēkiem var izraisīt eksperimentos ar dzīvniekiem novērotās veselības problēmas.

Valdmanis arī vedina domāt, ka sēklu eļļas esot kaitīgas, jo tās sākotnēji lietoja rūpnīcu ierīču eļļošanai un dažādu neēdamu lietu, piemēram, ziepju ražošanā. Taču arī dzīvnieku taukus izmanto šiem nolūkiem. Dzīvnieku taukus tāpat kā augu eļļas var arī izmantot biodegvielas ražošanā.

Kādēļ čipsi, cepumi un tiem līdzīgi produkti ir kaitīgi?

Valdmanis biedē, ka augu tauki ir virknē pārtikas produktu:

“Ja tu reāli gribi nomest augu un sēklu eļļas, nepietiks, ka tu nomainīsi savas pannas eļļu. Tās ir praktiski visur. Čipsi, šokolādītes, cepumi, mērces, proteīna batoniņi, “fast food”, produktos, kas izskatās nevainīgi.”

Šo produktu ražošanā tiešām bieži lieto augu eļļas, taču neveselīgus tos padara kas cits. Uzturzinātnes speciāliste Neimane norāda uz lielo daudzumu cukura, sāls un transtaukskābju. “Vissliktākie tauki ir transtauki,” viņa skaidro. Augu eļļās transtaukskābes ir pavisam niecīgā daudzumā – mazāk nekā zīdītāju taukos vai piena produktos. Šajos produktos mēdz būt arī daudz piesātināto taukskābju, taču vairumā gadījumu to avots nav augu eļļa. Izņēmums ir palmu eļļa un kokosriekstu eļļa. 

Plašāk par vērtējuma skalu un mūsu darba metodēm lasi šeit. Ja redzi apšaubāmu apgalvojumu, sūti to uz recheck@rebaltica.com vai dod ziņu mūsu sociālo mediju kontos.

Neatkarīgai žurnālistikai vajag neatkarīgu finansējumu

Pētījumi bieži top vairākus mēnešus. Ja Tev ir svarīgi, lai tie būtu un tos bez maksas varētu lasīt – atbalsti mūsu darbu!

Atbalsti Re:Baltica →