Search

Vai pieci ASV štati iesūdzējuši tiesā Pfizer?



Drīzāk nav taisnība – apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs

Sociālajā medijā Facebook kāda zināma vakcīnskeptiķe apgalvo, ka pieci ASV štati iesūdzējuši tiesā farmācijas uzņēmumu Pfizer par Covid vakcīnu blakusparādību slēpšanu. Tā nav taisnība. Tiesu darbus sākuši divi štati, un tikai viens to dara saistībā ar vakcīnas blaknēm.

Ierakstā pausts:

“Jau PIECI ASV ŠTATI – Teksasa, Jūta, Kanzasa, Misisipi un Luiziāna – cēluši prasību tiesā pret farmācijas kompāniju Pfizer par apzinātu sabiedrības maldināšanu par savu ražotās “kovid vakcīnas” drošību lietošanā. Tas notiek neilgi pēc tam, kad oficiāli atklājies, ka Pfizer jau 2021. gada sākumā zināja, bet paturēja noslēpumā no Zāļu aģentūrām un sabiedrības jauno mRNS vakcīnu riskus: miokardītu, perikardītu, grūtniecības izbeigšanos un nāves gadījumus.”

Ierakstam pievienots ekrānuzņēmums ar neatkarīgā ASV prezidenta kandidāta Roberta Kenedija juniora ierakstu platformā X jeb Twitter. Kenedijs regulāri izplata nepatiesu informāciju par Covid potēm un citiem tematiem. Par Roberta Kenedija juniora apgalvojumiem iepriekš rakstīja arī Re:Check.

Avots: Ekrānuzņēmums no Twitter jeb X. 

Ieraksta autorei ir taisnība tikai par Kanzasu. Jūnija vidū štats iesūdzēja tiesā Pfizer par to, ka uzņēmums it kā slēpis informāciju par Facebook ierakstā minētajām veselības problēmām.

Arī Teksasa sūdz Pfizer tiesā, taču tas saistīts nevis ar Covid vakcīnas blaknēm, bet potes efektivitāti. Pfizer vakcīnas trešās fāzes klīniskajā pētījumā secināja, ka vakcīnas efektivitāte ir 95%. Teksasas ģenerālprokurors Kens Pakstons lēš, ka Pfizer paustais esot radījis maldinošu iespaidu, proti, sabiedrība neesot bijusi informēta, ko nozīmē jedziens “efektivitāte”.

Vakcīnas efektivitāte (ang. – efficacy) ir zinātnisks termins, kas apraksta, kā noteiktas cilvēku populācijas vakcinēšana samazinātu tajā simptomātiski saslimušo cilvēku skaitu. Piemēram, ja ir divas grupas cilvēku – viena vakcinēta un otra ne – var novērot, kā tajās atšķiras slimnieku skaits. Ja potēto grupā saslimušo ir, piemēram, par 95% mazāk nekā nepotēto grupā, tas nozīmē, ka vakcīnas efektivitāte ir 95%. Proti, 95% efektivitāte nenozīmē, ka 95% potēto nesaslims ar Covid vai ka pote nostrādā 95% gadījumu.

Mediji par to, ko nozīmē potes efektivitāte, rakstīja jau 2020. gada beigās un 2021. gada sākumā.

Re:Check neatrada nekādas liecības, ka Jūta, Misisipi un Luiziāna sūdzētu Pfizer tiesā.

Vai Pfizer potes izraisa sirds un grūtniecības problēmas?

Miokardīts ir sirds muskuļa jeb miokarda iekaisums, bet perikardīts – sirds apvalka jeb perikardija iekaisums. Eiropas Zāļu aģentūra jau 2021. gada martā ziņoja, ka Pfizer Covid pote, iespējams, izraisa abus iekaisumus. Par šīm mRNS (Pfizer un Moderna) pošu blaknēm arī plaši tika stāstīts Latvijas un citu valstu medijos.

Abi iekaisumi pēc mRNS vakcīnām ir ļoti reti. Latvijas Zāļu valsts aģentūra (ZVA) beidza publiski apkopot datus 2023. gada jūlijā. Līdz tam par vienu vai otru kaiti bija saņemti 28 ziņojumi. Tas ir retāk nekā 0,08% gadījumu. ZVA atsevišķi neizdala Pfizer potes, taču pēc pērn publicētā Ķīnas zinātnieku pētījumu apkopojuma var lēst, ka uz miljons Pfizer vakcīnas devām bijuši vidēji 26 miokardīta vai perikardīta gadījumi. Tātad varbūtība pēc Covid potes saskarties ar kādu no šiem iekaisumiem ir aptuveni 0,002%. Kontekstam jānorāda, ka saslimšana ar Covid gan pieaugušajiem, gan bērniem rada lielāku miokardīta un perikardīta risku nekā vakcinācija. To zinātnieki secinājuši, apkopojot virkni akadēmisku pētījumu.

Pfizer klīniskajos pētījumos nekonstatēja palielinātu miokardīta un perikardīta risku. Šīs blaknes atklājās tikai tad, kad vakcīna jau bija nonākusi apritē. Pirmā par tām 2021. gadā aprīlī ziņoja Izraēla, un jau jūnijā valsts Veselības ministrija apgalvoja, ka starp potēm un abiem iekaisumiem ir ticama saistība. Tolaik Pfizer nepiekrita, ka kaites izraisa viņu ražotās Covid potes.

Nav pamata apgalvot, ka vakcinēšanās pret Covid jebkādi kaitē grūtniecībai. Tā nepalielina ne neveiksmīgas grūtniecības, ne pāragru dzemdību risku. Par to Re:Check rakstīja jau 2022. gadā (šeit), un tolaik secināto apstiprina arī šogad publicēti pētījumi un akadēmiski pētījumu apkopojumi. Savukārt slimošana ar Covid-19 ir ļoti bīstama gan mātei, gan auglim. Piemēram, Covid pacientēm vidēji ir gandrīz divreiz lielāks risks, ka bērns piedzims nedzīvs. Turklāt grūtnieces un jaundzimušie, kas slimo ar Covid, biežāk nonāk intensīvajā aprūpē. Latvijā līdz 2021. gada beigām ar Covid nomira trīs nevakcinētas jaunās māmiņas, kas bija saslimušas grūtniecības laikā, vēl vairākas zaudēja mazuļus grūtniecības trešajā trimestrī.

Covid vakcīnas ļoti retos gadījumos var izraisīt nāvi. Pēc Eiropas Zāļu aģentūras datiem līdz 2023. gada aprīlim visā Eiropas Savienībā bijušas 8368 nāves, ko ticami izraisījusi Pfizer Covid potes saņemšana. Latvijā nav konstatēts neviens šāds nāves gadījums. Taču viens cilveks, visticamāk, miris saistībā ar reto AstraZeneca blakni – trombozes un trombocitopēnijas sindromu.

Secinājums: Farmācijas uzņēmumu Pfizer tiesā sūdz divi, nevis pieci ASV štati – viena apsūdzība ir par Covid vakcīnas blakņu slēpšanu, bet otra ir saistībā ar potes efektivitāti. Miokardīta, perikardīta un nāves gadījumi pēc Pfizer un citu Covid pošu saņemšanas ir ļoti reti. Covid vakcīnas nekādi nekaitē grūtniecībai.

Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami nepatiesus vai puspatiesus Facebook ierakstus, attēlus un video. Par Re:Check sadarbību ar Facebook lasiet šeit.
Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!
Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com

Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam sešas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs), trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties. 

Ziedo ar PayPal
NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712
Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.