Vai nodokļos aiziet 50–60 % algas?
APGALVOJUMS
Nodokļos aiziet 50-60 % cilvēka algas; nodokļi ir zagšana.
SECINĀJUMS
Trūkst konteksta. Nodokļu slogs Latvijā nesasniedz 50 % no ienākumiem un nav zagšana.
Video sākotnēji ievietots pirms gada platformā TikTok. Drīzumā cits lietotājs to pārpublicēja Facebook ar parakstu:
“Kā tie zagļi un populisti tiek pie naudas…”
Ar to dalījušies 1400 lietotāju. Tagad cilvēki to pavairo atkal. Video sākas ar vārdiem: “Klausies, tu zināji, ka nodokļos aiziet 50–60 % tavas algas?” Tālāk autore runā par 1000 eiro algu “uz papīra” cilvēkam bez bērniem, no kuras viņš saņem ap 800 eiro “uz rokas”. Viņa skaita arī darba devēja samaksāto un norāda, ka tie kopā ir ap 35,5 % nodokļos. Autore turpina:
“Tas jau vēl nav viss. Kad tu paņemsi tos savus 800 eiro un aiziesi iztērēt, tev būs jāmaksā vēl pievienotās vērtības nodoklis, akcīzes nodoklis, transportlīdzekļa nodoklis un vēl viss kaut kas. Un tad beigās ir 50–60% arī sanāk.”
Lai gan darbaspēka nodokļu slogs Latvijā ir salīdzinoši augsts, video pārspīlēts kopējais nodokļos samaksātais un noklusēts būtisks konteksts. Nav arī pamata video parakstam par naudas zagšanu – nodokļos iekasētā nauda tiek ieguldīta valsts sniegtos pakalpojumos, piemēram, izglītībā, veselības aprūpē, drošībā un aizsardzībā, ceļu infrastruktūrā.
Sociālās iemaksas – pašu pensijai un slimības pabalstiem
Latvijā iedzīvotāju ienākumiem piemēro valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas un ienākuma nodokli. Obligātās iemaksas nav nodoklis, bet gan uzkrājums pensiju, bezdarbnieka un slimības pabalstu izmaksai. Tātad šīs iemaksas cilvēks, iestājoties apdrošināšanas gadījumam, saņem atpakaļ. Vispārējā gadījumā sociālās iemaksas darba ņēmējam ir 10,5 % no bruto algas, bet ienākuma nodoklis ir 25,5–33 %. Atkarībā no personīgajiem apstākļiem, piemēram, apgādājamo skaita, pastāv nodokļu atvieglojumi vai samazinātas likmes.
Darbaspēka nodokļu slogs – samērā augsts
Pēc jaunākajiem Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas jeb OECD datiem Latvijā starpība starp darba devēja izmaksām un darbinieka saņemto algu pēc nodokļiem ir 41,6 %. Mērķis parasti nav izmērīt dzīves laikā samaksātos nodokļus, bet nodarbinātības izmaksas, Re:Check rakstiski skaidro advokātu biroja Sorainen partneris, advokāts un nodokļu eksperts Jānis Taukačs. Baltijas valstīs šis slogs ir līdzīgs.
Kopējais nodokļu slogs nesasniedz 50 % no algas
Vienlaikus Taukačs norāda, ka zināma taisnība video paustajam ir, jo tikai darbaspēka nodokļi neatspoguļo reālo slogu darbiniekiem, ja patēriņa nodokļi ir augsti. Viņš skaidro, ka naudu var ieguldīt arī, piemēram, vērtspapīros, un tad tam nebūs nekāda sakara ar video nosauktajiem nodokļiem. Taču parasti daļu algas cilvēks tērē ikdienas vajadzībām un tam piemēro pievienotās vērtības nodokli (PVN). “Tomēr mūsdienās reti kurš visu algu tērē ar PVN, akcīzi un citiem nodokļiem apliekamiem izdevumiem. Tādēļ apgalvojums šķiet tendenciozs, lai mākslīgi pastiprinātu cilvēku sašutumu.”
ASV nevalstiskās organizācijas Tax Foundation aprēķini atspoguļo nodokļu ietekmi uz algu pirktspēju. Tierāda, ka arī ar PVN nodokļu slogs Latvijā nesasniedz 50 %.
Nodokļu slogs vienam darbiniekam bez bērniem, kurš saņem valsts vidējo algu, 2023
Avots: Tax Foundation. Zaļā krāsā – nodokļu slogs, ieskaitot PVN; zilā krāsā – nodokļu slogs, neieskaitot PVN.
Kontekstam jānorāda – tas, ka PVN likme ir 21%, nenozīmē, ka tajā nomaksājam 21% no algas. Pat ja cilvēks visus ienākumus iztērē, pērkot preces ar šo PVN likmi, matemātiski viņš tik un tā iegūtu produktus, kuru vērtība bez nodokļa pārsniedz pusi bruto algas.
Tāpat ļoti atšķiras, cik lielā mērā un vai vispār cilvēks maksā video pieminētos akcīzes un transportlīdzekļa nodokļus.
Iepriekš Latvijā jau izskanēja maldi, ka nodokļos atdodam pat 80 % no nopelnītās algas. Re:Check par to rakstīja šeit un šeit.
Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami maldinošus ierakstus META platformās Facebook un Instagram. Par mūsu sadarbību ar META lasi šeit.
Plašāk par vērtējuma skalu un mūsu darba metodēm lasi šeit. Ja redzi apšaubāmu apgalvojumu, sūti to uz recheck@rebaltica.com vai dod ziņu mūsu sociālo mediju kontos.