Vai Latvijas eksports uz Krieviju samazinājies par 80 procentiem?

APGALVOJUMS

Latvijas eksports uz Krieviju ir samazinājies par vairāk nekā 70 –  80 procentiem.

SECINĀJUMS

Drīzāk nav taisnība. Eksports uz Krieviju kopš tās pilna mēroga iebrukuma Ukrainā krities par nepilnu ceturto daļu.

Ārlietu ministre Baiba Braže (Jaunā Vienotība) LTV raidījumā Kas notiek Latvijā apgalvoja, ka Latvijas eksports uz Krieviju pēc tās pilna mēroga iebrukuma Ukrainā ir krities par vairāk nekā 70 – 80 procentiem. Dati šo apgalvojumu neapstiprina. Ievērojami krities eksportējošo Latvijas uzņēmumu skaits, bet ne preču vērtība.

Raidījuma vadītājs Jānis Domburs ministrei rādīja grafiku, kurā salīdzināts Igaunijas un Latvijas uz Krieviju eksportēto preču apjoms kopš 2022. gada sākuma. Igaunijai tas krities daudz straujāk nekā Latvijā. Domburs ministrei prasīja, vai viņa nevarētu darīt vairāk kā tikai izteikt aicinājumus ar Krieviju nesadarboties. Braže atbildēja:

“Tas, ko es redzu muitas datos, mūsu eksports uz Krieviju ir samazinājies par vairāk nekā 70 – 80 procentiem.”

Taču šādu datu nav.

Informāciju par Latvijas ārējo tirdzniecību apkopo Centrālā statistikas pārvalde (CSP). Tās dati pa gadiem rāda, ka kopējais eksporta apjoms pēc preču vērtības kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā kopumā ir krities par nepilnu ceturto daļu. 

Avots: CSP

Skatot pa mēnešiem, eksporta apjoms ir izteikti mainīgs – te krītas, te atkal būtiski pieaug. Piemēram, 2022. gada novembrī eksportēto preču vērtība pārsniedza 130 miljonus eiro, bet pērn visvairāk uz Krieviju izveda jūlijā – preces gandrīz simt miljonu eiro vērtībā. CSP datos arī redzams, ka pērn novembrī vairāk nekā puse eksporta uz Krieviju bija alkoholiskie dzērieni. Tiem seko medikamenti un kosmētika, kā arī apģērbs. 

Re:Check Bražes teikto lūdza komentēt viņas sabiedrisko attiecību padomniecei Signei Znotai-Znotiņai. Viņa telefonsarunā atzina, ka Braže izteikusies “neprecīzi”. Ministre īstenībā esot gribējusi teikt, ka ievērojami samazinājies Latvijā reģistrēto uzņēmumu skaits, kas eksportē uz Krieviju. 2021. gadā tie bija 990 uzņēmumi, bet pērn tikai 201. Šajā ziņā kritums ir aptuveni 80 %. 

Vēlāk rakstiskā atbildē Znota-Znotiņa norādīja, ka viss raidījuma fragments esot jāskata kopumā: “Diskusijas karstumā ministre vēlējās izcelt Muitas pārvaldes datus sankciju piemērošanas kontekstā: aptuveni 83 % no kravām uz mūsu robežas nav Latvijas izcelsmes.” Pilna atbilde lasāma šeit. Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvaldē Re:Check norādīja, ka 2025. gadā 82,4 % no visām eksporta deklarācijām, kas tika noslēgtas uz sauszemes robežas ar Krieviju un Baltkrieviju, bija uzsāktas kādā citā ES dalībvalstī. 

Eksporta datos ir iekļauts arī reeksports. Saskaņā ar CSP lapā teikto, reeksports ir “patēriņam Latvijā importētās preces, kas izvestas atpakaļ uz ārvalstīm”. Nozaru pārstāvji un eksperti iepriekš medijos skaidrojuši, ka reeksports varētu būt nozīmīga daļa no kopējā Latvijas eksporta apjoma. Par to, kā notiek preču reeksports, Re:Baltica rakstīja 2024. gada sākumā (šeit). Taču arī ar reeksportu nodarbojas Latvijā reģistrēti uzņēmumi un tas veido kopējo Latvijas eksportu. 

Neatkarīgai žurnālistikai vajag neatkarīgu finansējumu

Pētījumi bieži top vairākus mēnešus. Ja Tev ir svarīgi, lai tie būtu un tos bez maksas varētu lasīt – atbalsti mūsu darbu!

Atbalsti Re:Baltica →

Plašāk par vērtējuma skalu un mūsu darba metodēm lasi šeit. Ja redzi apšaubāmu apgalvojumu, sūti to uz recheck@rebaltica.com vai dod ziņu mūsu sociālo mediju kontos.