Vai latvieši pasaku par vārnu un lapsu nozaguši no Krievijas?
APGALVOJUMS
Latvieši tautas pasaku par vārnu un lapsu paņēmuši no Ivana Krilova fabulas un uzdod par savu.
SECINĀJUMS
Nav taisnība. Pasakas izcelsme saistīta ar Ēzopu – sengrieķu dzejnieku un fabulu autoru.
Saeimas deputāte Svetlana Čulkova (Stabilitātei!) vairākos sociālajos medijos stāsta, ka latvieši tautas pasaku par lapsu un vārnu nokopējuši no krievu rakstnieka Ivana Krilova 19.gadsimtā sarakstītās fabulas. Tā nav taisnība. Pasakas izcelsmi zinātniskajā literatūrā konsekventi saista ar sengrieķu dzejnieku un fabulu autoru Ēzopu.
Čulkova īsā sociālo mediju video rāda bērnu grāmatu Lapsa, vārna un … un saka:
“Jūs paņēmāt Krilova fabulu, pārtulkojāt latviešu valodā un uzdevāt par savu.”
Viņa stāsta, ka latviešiem nav fantāzijas, tie nezina, ko rakstīt un ko stāstīt bērniem, kā arī tiek aizliegta krievu valoda un aizvērtas krievu skolas. Vienlaikus latvieši izmantojot pilnīgi no krievu valodas pārrakstītu fabulu, pasniedzot to kā latviešu tautas pasaku.
Re:Check Čulkovas teikto lūdza komentēt filoloģijas doktorei Angelikai Juško-Štekelei. Viņa norāda, ka stāsts par lapsu un vārnu ir pazīstams daudzu pasaules tautu folkloras tradīcijā. Tā izcelsme zinātniskajā literatūrā konsekventi tiek saistīta ar Ēzopa fabulu tradīciju, kas veidojusi pamatu plašam dzīvnieku alegorisko stāstu lokam Eiropā un ārpus tās.
Šajā tradīcijā savstarpēji mijiedarbojas fabulas, pasakas par dzīvniekiem, kā arī viduslaiku alegoriskā literatūra, tostarp dzīvnieku eposs. Šādu tekstu gadījumā nav iespējams runāt par autorību mūsdienu izpratnē vai par “aizgūšanu” no viena konkrēta rakstnieka – tie pieder kopīgai starptautiskai sižetu apritei, skaidro pētniece.
Attēls: Ekrānuzņēmums no Facebook.
Juško-Štekele norāda, ka no folkloristikas viedokļa pasaka par lapsu un vārnu ir dzīvnieku pasaka, kas iekļauta starptautiskajā pasaku tipoloģijā – Aarne–Thompson–Uther katalogā. Šī klasifikācija apliecina, ka runa ir par plaši izplatītu starptautisku sižetu, kura pastāvēšana dažādās kultūrās ir normāla folkloras parādība, nevis literāra aizņemšanās no jaunākiem autoriem.
Vienlaikus tā ir pilntiesīga latviešu tautas pasaka, jo ilgstoši funkcionējusi latviešu mutvārdu tradīcijā. To pārliecinoši apliecina Kārļa Arāja un Almas Mednes sastādītais Latviešu pasaku rādītājs, kur šis sižets fiksēts ar tipa numuru 57 un dokumentēts daudzos pierakstu variantos visā Latvijas teritorijā. Sastopamas arī šī pasaku tipa lokālas variācijas, kur lapsa glaimo ne tikai vārnai, bet arī gailim, vāverei un citiem dzīvniekiem.
Arī folkloras pētnieks Guntis Pakalns Re:Check skaidro, ka milzīga kultūras vēsture Eiropā ir saistīta ar lapsas tēlu senos dzejojumos, eposos un daudzu tautu folklorā. Parasti tas ir veiklā viltnieka tēls.
Padomju laikā starptautiski salīdzinošā folkloras pētniecība tika uzskatīta par “kaitīgu zinātni” Daudz izdevīgāk bija uzturēt nezinātnisku viedokli, ka katra tauta radījusi savu folkloru, un ka dažkārt sagadījies, ka radījusi ko līdzīgu kā citas tautas, vai arī ko pārņēmusi no “vērtīgākajām dižākajām tautām”, skaidro pētnieks. Tāpēc arī lielās tirāžās izdeva grāmatas, kur uz vāka bija rakstīts, ka tajās ir latviešu vai kādas citas tautas pasakas, parasti tikai ar īsu priekšvārdu un bez konkrētākiem komentāriem un starptautisko pasaku tipu numuriem.
Tas palīdzēja uzturēt vienkāršotus, varai ērtus stereotipus un neveicināja adekvātas zināšanas par pasaku vēsturi, kas daudziem palikušas vēl padomju laika līmenī, pārliecināts Pakalns.
Pakalns norāda, ka stāsts par vārnu vai kraukli, lapsu un sieru vai gaļas gabalu latviešu kultūrā pazīstams jau kopš Vecā Stendera Jaukām pasakām un stāstiem, kas pirmo reizi iznāca 1766.gadā.
Pakalns uzsver, ka šis sižets ir Eiropas kultūras elements jau daudzus gadsimtus, varbūt pa laikam ar kādām interpretācijas vai “nacionālām īpatnībām” Bet nav nekāda dziļāka pamata apgalvot, ka tā ir tieši krievu tautas pasaka.
Tāpat viņš norāda, ka šī pasaka uzņemta latviešu kultūrā, to nosacīti var saukt par latviešu tautas pasaku, bet nevajadzētu no tā izdarīt secinājumus, ka tā ir tikai latviešu vai kādas citas tautas pasaka.
Čulkova uz Re:Check zvanu un īsziņā nosūtīto jautājumu neatbildēja.
Neatkarīgai žurnālistikai vajag neatkarīgu finansējumu
Pētījumi bieži top vairākus mēnešus. Ja Tev ir svarīgi, lai tie būtu un tos bez maksas varētu lasīt – atbalsti mūsu darbu!
Atbalsti Re:Baltica →
Plašāk par vērtējuma skalu un mūsu darba metodēm lasi šeit. Ja redzi apšaubāmu apgalvojumu, sūti to uz recheck@rebaltica.com vai dod ziņu mūsu sociālo mediju kontos.