Vai Langai taisnība par valsts valodas aizsardzību Lietuvā un Vācijā?
APGALVOJUMS
Vācijā nesarunāšanās ar policistu vāciski ir pretošanās varai. Lietuvā nav atļauta apkalpošana trešo valstu valodās.
SECINĀJUMS
Nav taisnība. Vācijā un Lietuvā citas valodas izmantot ir atļauts.
Rīgas domes deputāte Liāna Langa (Nacionālā apvienība) Latvijas Radio programmā Labrīt! pauda viedokli, ka valodas politikai jākļūst stingrākai pret cilvēkiem, kas publiskajā vidē nerunā valsts valodā. Kā piemēru viņa minēja Vāciju, kur nerunāšana ar policistu vācu valodā tiekot uzskatīta par pretošanos varai. Politiķe arī stāsta, ka Lietuvā apkalpošanā ar klientu trešo valstu valodas nedrīkst izmantot. Tā nav taisnība.
Vai Vācijā nerunāšana ar policistu vāciski ir pretošanās?
Langa intervijā teica:
“Tas nozīmē, ka ikvienam ir skaidrs, ka, necienot valsts valodu, ir iespējamas sankcijas. (…) Es esmu dzirdējusi – Vācijā, ja cilvēks ar vācu policistu nerunā vācu valodā, to interpretē kā pretošanās varai.”
Re:Check sazinājās ar Vācijas Federālo tieslietu un patērētāju aizsardzības ministriju un Vācijas Federālo iekšlietu ministriju. Abas institūcijas rakstiski apliecināja, ka šis apgalvojums nav patiess. Vācijā administratīvās procedūras norisinās vācu valodā, taču personas var uzrunāt policijas darbiniekus arī citās valodās. Ja abas puses valodas barjeras dēļ nespēj sarunāties, nodrošina tulku un nepiemēro sankcijas. Juridiskas sekas var rasties tikai tad, ja cilvēks apzināti kavē policijas darbu, atsakoties sadarboties.
Langa uz Re:Check zvaniem neatbildēja, tomēr piekrita uz jautājumiem atbildēt rakstiski. To, ka Vācijas iedzīvotājiem aizliegts ar policistiem sarunāties citās valodās, viņa esot noskaidrojusi no Vācijā dzīvojošiem aculieciniekiem. Politiķe teica, ka Vācijas piemēru grūti salīdzināt ar situāciju Latvijā. Jaatgādina – intervijā Langa pati izmantoja Vācijas gadījumu, lai pierādītu Eiropas valstu zemo toleranci pret svešvalodu lietošanu. Uz šo viņa atbildēja, ka tās ir viņas tiesības un viņa turpināšot izmantot citu valstu piemērus.
Vai Lietuvā nedrīkst ar klientiem runāt trešo valstu valodās?
Sarakstē ar Re:Check Langa minēja arī Lietuvas piemēru. Viņa sacīja, ka tur klientus apkalpot drīkst vienīgi valsts vai citās ES valodās.
To pašu viņa iepriekš paudusi arī sociālajos medijos: “Pāris gadu laikā tā [latviešu valoda] būs visos Latvijas veikalos, tirgos un kantoros, jo apkalpošana trešo valstu valodā būs aizliegta kā Lietuvā.”
Ekrānuzņēmums no Facebook.
Izmaiņas Lietuvas Valsts valodas likumā nosaka, ka no šā gada visiem darbiniekiem apkalpošanas nozarē, jāprot klientus apkalpot vismaz A1 valsts valodas līmenī. Pēc divu gadu uzturēšanās valstī – A2 līmenī. Šādā veidā valsts nodrošina iedzīvotāju tiesības saņemt pakalpojumu valsts valodā. Taču apkalpošana trešo valstu valodā nav aizliegta. To Re:Check rakstiski apliecināja arī Lietuvas Iekšlietu ministrija. Ja klients sāk sarunu citā valodā un pakalpojuma sniedzējs spēj tajā atbildēt, to darīt nav aizliegts. Ministrijas pārstāve min, ka Lietuvā valsts valodu stiprina ar dažādām kampaņām un iniciatīvām, nevis aizliegumiem.
Vai pilsoņi, kuri ikdienā nerunā latviski, ir likumpārkāpēji?
Langa radio intervijā teica:
“Tas, ka cilvēks zina un lieto valsts valodu, izriet no likuma, un tas ir katra pilsoņa un arī pastāvīgā iedzīvotāja pienākums. Būtībā cilvēki, dzīvojot Latvijā visu dzīvi, atsakās lietot valsts valodu, protams, to neciena, un, no valodas likuma aspekta skatoties, viņi ir likumpārkāpēji.”
To pašu viņa atkārtoja arī LTV raidījumā Panorāma:
“No Valsts valodas likuma izriet, ka valsts valodas nelietotāji ir likumpārkāpēji.”
Valsts valodas likums nosaka, ka latviešu valoda ir obligāti lietojama noteiktās sabiedriskās un profesionālās jomās, piemēram, valsts un pašvaldību iestādēs, kā arī klientu apkalpošanā un dokumentu apritē. Tomēr tas nenozīmē, ka visi, kas nezina vai ikdienas situācijās nelieto valsts valodu, automātiski ir likumpārkāpēji. Likums neattiecas uz iedzīvotāju neoficiālo saziņu.
Pārkāpums rodas tikai tad, ja persona konkrētā situācijā nepilda likumā noteiktās valodas prasības – veicot darbu, kur nepieciešama latviešu valodas prasme, vai nesniedzot informāciju sabiedrībai valsts valodā. Par klaju necieņas izrādīšanu valsts valodai tiek piemērots sods no septiņu līdz simt četrdesmit eiro apmērā.
Re:Check lūdza komentāru arī Valsts valodas centram. Tā direktore Inese Muhka Re:Check apstiprināja, ka formāli persona kļūst par likumpārkāpēju tad, ja tiek pārkāpta konkrēta tiesību norma – veicot darbu, kur nepieciešama latviešu valodas prasme, vai nesniedzot informāciju sabiedrībai valsts valodā. Taču Muhka uzsver arī citu aspektu: “Ja cilvēks atsakās lietot valsts valodu tad, jā, tā var būt arī necieņas izrādīšana, piemēram, apzināta, agresīva, kategoriska atteikšanās lietot valsts valodu situācijās, kurā tās lietošana ir obligāta vai pašsaprotama (…) Tas ir vērtējuma spriedums, nevis formāls juridisks fakts.”
Langa Re:Check norādīja, ka esot atsaukusies uz eksprezidenta Egila Levita teikto grāmatas Valoda un valsts desmitā sējuma atklāšanas svētkos, ko izlasījusi TVnet publikācijā. Runā Levits teicis, ka savstarpējai komunikācijai Latvijā būtu jānotiek valsts valodā, bet nav minējis to kā likumpārkāpumu. Arī TVnet publikācijā, uz kuru atsaucās domes deputāte, tas nav teikts.
Plašāk par vērtējuma skalu un mūsu darba metodēm lasi šeit. Ja redzi apšaubāmu apgalvojumu, sūti to uz recheck@rebaltica.com vai dod ziņu mūsu sociālo mediju kontos.