Vai informācija par dabas liegumiem nav publiski pieejama?
Drīzāk nav taisnība – apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs
Lauksaimnieks nopērk zemi, bet izrādās, ka uz tās saimniekot nevar, jo tur ir dabas liegums. Tādu problēmu intervijā Latvijas Radio izcēla Zemnieku saeimas valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš, to salīdzinot ar piespiedu imigrantu izvietošanu jebkura cilvēka dzīvoklī. Taču nav tiesa, ka lauksaimniekiem jāpērk kaķis maisā, jo informācija par dabas aizsardzības liegumiem ir brīvi pieejama.
Meža īpašnieku un lauksaimnieku protestu dienā raidījuma Labrīt vadītāji Lazdiņam jautāja, kādi ierobežojumi ir zemniekiem. Viņš atbildēja, ka saimniecības līmenī tie esot katastrofa, un minēja piemēru:
“Un tas piemērs ir ļoti vienkāršs. Lauksaimnieks iegādājas zemi, pārdevējs labprātīgi pārdod, pircējs pērk, notārs pa vidu nekādus šķēršļus neredz. Nopērkot šo zemi, saimniekot nevar. Tur ir biotops. Tavs pienākums ir šo zāli nopļaut un novākt, kas ir papildu izdevumi.”
Lazdiņš arī apgalvoja, ka Latvijā neesot publiski pieejama informācija par dabas liegumiem:
“Ja mēs uzskatām par dokumentu, kurā ir visi apgrūtinājumi redzami, tā ir Zemesgrāmata. Nav šādas informācijas par biotopiem, par šiem liegumiem. Zemesgrāmatā [tas] nav atspoguļots.”
Lazdiņš kā zemes pircējiem pieejamu informācijas avotu minēja tikai Zemesgrāmatu. Taču informāciju par īpaši aizsargājamām teritorijām, tostarp dabas liegumiem un aizsargājamiem biotopiem, var redzēt datubāzē Ozols (šeit). Tātad lauksaimnieks pirms zemes pirkšanas var viegli un bez maksas pārliecināties, vai noskatīto zemi neapgrūtina dabas liegums.
Uz Re:Check jautājumu, kādēļ nav minējis datubāzi Ozols, Lazdiņš atbildēja, ka zemnieki līdz šim paļāvušies uz Zemesgrāmatu, kurā būtu jābūt reģistrētai informācijai par nekustamā īpašuma apgrūtinājumiem. Rakstiski sniegtajā atbildē viņš pauž viedokli, ka zemnieki nav tikuši pietiekami informēti par šo resursu: “Līdz ar to zemes saimnieki nevar izmantot datu bāzes, par kuru esamību nezina. Dabas aizsardzības pārvalde šo resursu nav pietiekami popularizējusi, lai tas būtu plaši zināms un lietots.”
Tieslietu ministrija, kuras paspārnē ir Zemesgrāmata, Re:Check norādīja, ka tajā noteikti ieraksta apgrūtinājumus, kas izriet no līguma, testamenta vai tiesas lēmuma, bet informācija par liegumiem būtu jāmeklē jau minētajā datubāzē Ozols.
Raidījumā Lazdiņš minēja konkrētu piemēru. Sarakstē ar Re:Check Lazdiņš apstiprināja, ka tas bijis īsts gadījums pirms desmit gadiem – kāds 2014. gadā nopircis īpašumu, nezinādams, ka tas atrodas Lielupes palienes pļavas liegumā. “Arī tagad Valsts Zemes dienesta Kadastra informācijas sistēmā uzrādās, ka šī ir lauksaimniecībā izmantojama zeme, tostarp aramzeme,” stāsta Lazdiņš. Tiesa, ka kadastrs.lv šim īpašumam kā galvenā saimnieciskā darbība norādīta lauksaimniecība, taču sadaļā pie apgrūtinājumiem redzams, ka 99% no tā atrodas dabas lieguma zonas teritorijā.
Pilnu Lazdiņa atbildi var izlasīt šeit.
Secinājums: Zemnieku saeimas valdes priekšsēdētājs Lazdiņš maldina, vedinot domāt, ka informācija par aizsargājamām teritorijām, tostarp dabas liegumiem, nav publiski pieejama un lauksaimnieks, pērkot zemi, nezina par šāda veida apgrūtinājumiem. Šī informācija atrodama dabas datu pārvaldības sistēmā Ozols, kura ir visiem brīvi pieejama.
Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!
Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam sešas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs), trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties. Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com
Ziedo ar PayPal
NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712
Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.