Search

Vai Anglijā uzņemtajā video konstatēts nedrošs elektromagnētiskais starojums?



Trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas

Kādā sociālajos medijos populārā video vīrietis ar elektromagnētiskā starojuma mērierīci rokās staigā pa vārdā neminētu Anglijas pilsētu un stāsta, ka tajā esot bīstams 5G starojums. Video izmantotā mērierīce to nenorāda, jo nav zināms uztvertā elektromagnētiskā starojuma avots.

Mobilo sakaru tehnoloģijās, tajā skaitā 5G, izmanto radioviļņus jeb noteiktu frekvenču elektromagnētisko starojumu. Tas ļauj dažādām ierīcēm, piemēram, mobilajiem telefoniem sazināties ar mobilo sakaru bāzes stacijām. 

Video vīrietis ar mērierīci Benetech GM3120 mēra abu lauku raksturlielumus. Viņš komentē:

“Mūs nogalina, bezkaunīgi galina nost. (..) Domājiet paši, kas tas ir un kam tas ir. Gribu jūs iepriecināt, ka visa Anglija un visa Eiropa, visa pasaule, tāpēc paši valstī, kurā dzīvojat, meklējiet, nopērciet šīs lietiņas un pārbaudiet. Domājiet paši, kā sargāt savus bērnus no nāves un verdzības. Tas ir redzams, no kosmosa nāk wifi pie šī 5G.”

Elektromagnētiskajam starojumam piemīt gan magnētiskais, gan elektriskais lauks. Turot ierīci aptuveni krūšu augstumā, vīrietis konstatē, ka magnētiskā lauka plūsmas blīvums sasniedz astoņas mikroteslas (μT), bet elektriskā lauka intensitāte – deviņus voltus metrā (V/m).

Neatkarīgā bezpeļņas organizācija Starptautiskā komisija aizsardzībai pret nejonizējošo starojumu (ICNIRP) vairākkārt publicējusi drošības vadlīnijas saistībā ar elektromagnētisko starojumu. Uz tām balstās vairāku valstu, tostarp Latvijas, tiesību akti. ICNIRP konsultē gan Eiropas Komisiju, gan Pasaules Veselības organizāciju.

Organizācijas ieteiktā maksimālā elektriskā lauka intensitāte un magnētiskā lauka plūsmas blīvums ir atkarīga no starojuma frekvences. Video redzamās ierīces instrukcijā norādīts, ka tā spēj uztvert ļoti plašu elektromagnētiskā starojuma frekvenču diapazonu, tostarp frekvences, ko neizmanto 5G tehnoloģijās. No video nav noprotams, kas ir starojuma avots, līdz ar to nav zināma starojuma frekvence. 

Ja video konstatētais astoņu mikroteslu lielais magnētiskā lauka plūsmas blīvums nāktu no 5G tehnoloģiju radīta starojuma, tas pārsniegtu ICNIRP rekomendācijas. Turpretim, ja starojuma avots būtu, piemēram, sadzīves iekārtas vai elektropārvades līnijas, astoņu mikroteslu magnētiskā lauka plūsmas blīvums ar milzu rezervi atbilstu drošuma vadlīnijām. Video nav redzamas 5G bāzes stacijas, un nav nekāda pamata pieņemt, ka starojums ir 5G stacijas radīts. 

Otrs raksturlielumus – elektriskā lauka intensitāte – video sasniedz deviņus voltus metrā. Pat pieņemot, ka starojumam ir frekvence, ko izmanto 5G tehnoloģijās, lauka intensitāte nepārsniegtu ICNIRP vadlīnijas. Jāpiebilst, ka jaunākajā 2020. gada ICNIRP ziņojumā vairs nav norādīta pieļaujamā intensitāte atsevišķām 5G starojuma frekvencēm (3–200 gigaherciem). Tā vietā organizācija elektriskā lauka drošību tagad raksturo ar citu fizikālu lielumu – jaudas blīvumu. Ikdienas apstākļos iesaka nepārsniegt 10 vatus uz kvadrātmetru (W/m2), bet darbavietās – 50 W/m2. Tas atbilst Latvijas Ministru kabineta noteikumiem.

Jautājumus rada arī video redzamā mērierīce. Pirmkārt, tās instrukcijā maldināts par elektromagnētiskā starojuma ietekmi uz veselību, piemēram, ka tas var izraisīt diabētu. Otrkārt, lai gan ierīce it kā ziņo, ja elektriskais un magnētiskais lauks ir bīstams, nekur nav minēts, cik lielas parametru vērtības par tādām tiek uzskatītas. Treškārt, instrukcijā rakstīts, ka ierīce ļoti labi konstatē rentgena starojumu, taču pēc pašu ražotāju paustā tā nemaz nespēj mērīt tik augstas frekvences.

Kas zināms par 5G ietekmi uz veselību?

Vīrietis biedē, ka 5G tehnoloģijās izmantotais starojums nogalina un paverdzina. Tam nav pamata. Re:Check jau iepriekš rakstījis par 5G ietekmi uz veselību.

Pasaules Veselības organizācija norāda, ka pētījumos nav novērots, ka 5G tehnoloģijās izmantotajam starojumam īstermiņā būtu negatīva ietekme uz veselību: smadzeņu aktivitāti, miegu, kognitīvajām spējām, sirdsdarbību vai asinsspiedienu. Pārmērīga radio frekvenču starojuma iedarbība var izraisīt pārkaršanu vai pat apdegumus, bet, ievērojot Latvijā noteiktos pieļaujamos starojuma parametrus vai starptautisku organizāciju rekomendācijas, šāds risks nepastāv.

Radio frekvenču joslas starojuma ilgtermiņa ietekme patlaban nav skaidra, jo zinātniskā literatūra sniedz nepilnīgus un strīdīgus rezultātus. Par ilgtermiņa ietekmi ir publicēti vairāki akadēmiski pētījumu pārskati.

Piemēram, 2021. gadā Austrālijas Radiācijas aizsardzības un kodoldrošības aģentūras pētnieki žurnālā Nature apkopoja aptuveni 150 pētījumus par 6–300 GHz starojuma ietekmi. Viņi secina, ka epidemioloģiskajos pētījumos nav atrasti būtiski pierādījumi 5G starojuma saistībāi ar vēzi, reproduktīvās sistēmas vai cita veida veselības traucējumiem. Darbā apskatīti arī eksperimentāli pētījumi – tādi, kuros pētītastarojuma ietekme uz kādu konkrētu efektu, piemēram, DNS bojājumiem vai izmaiņām šūnu caurlaidībā. To rezultāti bijuši neviennozīmīgi, turklāt aģentūras pētnieki kritizē vairāku pētījumu metodoloģiju. Jāpiemin, ka šis austrāliešu veiktais pētījumu pārskats ir raisījis asas diskusijas zinātnieku vidū.

2019. gadā pētnieki žurnālā International Journal of Environmental Research and Public Health secināja, ka “pieejamie pētījumi nesniedz atbilstošu un pietiekamu informāciju jēgpilnai drošuma izvērtēšanai.” Savukārt 2021. gada Eiropas Parlamenta Izpētes dienesta ziņojumā norādīti pētījumi, kas gan atrod, gan neatrod, piemēram, radio frekvenču starojuma saistību ar vēzi vai neauglību. Turpretim Korejas pētnieku kolektīvs 2021. gadā pēc 46 pētījumu apkopošanas pauda nostāju, ka mobilā telefona lietošana ir saistīta ar dažādiem vēža veidiem (arī šis apkopojums raisījis pētnieku diskusijas).

Video autors min, ka 5G starojums ir “HAARP sistēma”. Aļaskas pētniecības programmai HAARP nav nekādas saistības ar 5G. Par to Re:Check iepriekš rakstījis šeit.

Secinājums: Video izmantotā mērierīce nenorāda, vai konkrētajā vietā ir bīstams elektromagnētiskais starojums. Ievērojot starptautiskās organizācijas ICNIRP vadlīnijas, 5G tehnoloģijās izmantotais starojums īstermiņā nav kaitīgs. Taču tā ilgtermiņa ietekme uz veselību patlaban nav skaidra, jo zinātniskie pētījumi ir nepilnīgi un pretrunīgi. 

Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami nepatiesus vai puspatiesus Facebook ierakstus, attēlus un video. Par Re:Check sadarbību ar Facebook lasiet šeit.
Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!
Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com

Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam sešas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs), trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties. 

Ziedo ar PayPal
NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712
Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.