APGALVOJUMS
Ludzas novada dome cilvēkam ar pirmās grupas invaliditāti atsavināja māju par 250 eiro NĪN parādu.
SECINĀJUMS
Trūkst konteksta. Noklusēts, ka māja šim cilvēkam nepiederēja, jo viņš nebija nokārtojis īpašumtiesības.
Facebook publicēti vairāki ieraksti, kuros apgalvots, ka Ludzas novada dome kādam cilvēkam ar pirmās grupas invaliditāti atsavinājusi māju par 250 eiro nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) parādu. Taču cilvēkam šī māja nepiederēja.
Vienā Facebook ierakstā apgalvots:
“Ludzas novada dome atsavināja 1. grupas invalīda māju par 250 EUR nekustamā īpašuma nodokļa parādu.”
Ludzas novada domē Re:Check skaidroja, ka pirms nepilniem sešiem gadiem nomira mājas īpašniece. Pēc viņas nāves viena gada laikā mantiniekiem bija pienākums pieņemt mantojumu. Ludzas novada pašvaldība kā NĪN administrators turpināja aprēķināt īpašumam nodokli.
Četru gadu laikā neviens mantinieks netika apstiprināts mantojuma tiesībās, un 2024. gada novembrī pašvaldība iesniedza zvērinātam notāram kreditora pretenziju. Notārs mantojuma lietu izbeidza un īpašumu atzina par bezmantinieka mantu. Aktu nosūtīja zvērinātam tiesu izpildītājam, kurš atbilstoši likumam rīkoja nekustamā īpašuma pārdošanas izsoli. Īpašumu pārdeva, bet iegūto naudu ieskaitīja valsts budžetā. Savukārt pašvaldībai samaksāta NĪN summa.
Ludzas novada pašvaldība norāda, ka sociālais dienests mantiniekam piedāvājis ilgstošas sociālās aprūpes pakalpojumu sociālās aprūpes iestādē.
Tātad cilvēkam māju neatsavināja. Dome skaidro, ka viņam tā nav piederējusi, jo cilvēks mantojumam nepieteicās. Tā arī uzsver, ka pašvaldībai nav tiesību izvēlēties, iesniegt vai neiesniegt kreditora pretenziju notāram, kā arī neesot ne tiesību, ne pienākuma meklēt mantiniekus.
Ludzas novada dome Re:Check atteicās komentēt, vai cilvēks tika mudināts pieteikties mantojumam. Pašlaik sociālais dienests gatavojot ziņojumu par notikušo, kuru pašvaldība sola publicēt tās mājaslapā.
Vienā Facebook ierakstā par Ludzas gadījumu arī plaši runāts par nekustamā īpašuma nodokli mājokļiem – to savulaik esot solīts ieviest tikai kā “pagaidu plāksteris”, bet cilvēki piemānīti:
“Politiskā komunikācija – “uz laiku”. Juridiskā realitāte – uz visiem laikiem. Tā apmānīja sabiedrību: cilvēkiem radīja iespaidu, ka tas ir īslaicīgs “krīzes nodoklis”; bet faktiski – izveidoja pastāvīgu mehānismu.”
NĪN dzīvojamām platībām ieviesa 2009. gadā ekonomiskās krīzes laikā. Tas bija viens no punktiem Latvijas ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas programmas ieviešanas rīcības plānā. Taču Re:Check neatrada, ka toreiz politiķi būtu solījuši pēc laika šo nodokli atcelt.
Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami maldinošus ierakstus META platformās Facebook un Instagram. Par mūsu sadarbību ar META lasi šeit.
Plašāk par vērtējuma skalu un mūsu darba metodēm lasi šeit. Ja redzi apšaubāmu apgalvojumu, sūti to uz recheck@rebaltica.com vai dod ziņu mūsu sociālo mediju kontos.