Latvija varētu saražot visu elektrību, bet tas būtu dārgi

Trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas

Līdz ar Baltijas valstu aiziešanu no energosistēmu tīklu BRELL sociālajos medijos izplatās maldi par elektrības ražošanu. Piemēram, populārā Facebook ierakstā stāstīts, ka no mums slēpj Latvijas spēju pašai sevi nodrošināt ar elektrību. Latvija var saražot visu nepieciešamo enerģiju, taču tas būtu dārgi un tādēļ valsts pērk elektrību Nord Pool biržā.

Ierakstā pausts:

“Galveno uzmanību gribu vērst uz rūpīgi un metodiski izplatītajiem meliem daudzu gadu garumā, ka Latvija nespēj pati sevi nodrošināt ar elektroenerģiju, kas sabruka pēdējo pāris mēnešu, jo īpaši pēdējo dienu laikā pirms atslēgšanās no Krievijas, kad Daugavas HESi un TECi saražoja 150% no mūsu nepieciešamā patēriņa, lai tikai Krievijai atgrieztu vajadzīgo daudzumu elektroenerģijas, kas bija piegādāta elektroenerģijas balansēšanas nolūkā.”

Nav skaidrs, ko autors domājis ar “metodiski izplatītiem meliem”. Jau 2013. gadā pēc TEC-2 rekonstrukcijas tā laika Latvenergo prezidents Āris Žīgurs skaidroja, ka Latvija var sevi nodrošināt ar elektrību, bet liela nozīme ir dabasgāzes cenai. Proti, lielu daļu elektroenerģijas ražojam Latvenergo termoelektrocentālēs (TEC), kur tam tiek izmantota dabasgāze. 2022. gadā arī Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) rakstīja, ka “ņemot vērā elektroenerģijas ražošanas staciju kopējo uzstādīto jaudu, Latvijai ir iespēja pašai saražot visu valstij nepieciešamo elektroenerģiju”, bet ikdienā stacijas nestrādā pilnā noslodzē klimatisko un tirgus apstākļu dēļ. Par to, ka visu nepieciešamo elektroenerģiju teorētiski varētu saražot paši, 2023. gadā rakstīja arī Re:Check (šeit). Arī SPRK izpilddirektors Jānis Miķelsons toreiz skaidroja, ka runa ir par izmaksām, jo dabasgāze ir dārga. Bieži lētāk esot ar biržas starpniecību elektroenerģiju pirkt no citām valstīm, piemēram, Somijas, kas gandrīz 80% ražo hidroelektrostacijās, atomelektrostacijās un vēja elektrostacijās.

Avots: AS Augstsprieguma tīkls”

Par nepietiekamām jaudām pilnīgai pašu patēriņa nosegšanai 2022. gadā informatīvā materiālā (šeit) rakstīja koncerns Latvenergo. Šobrīd telefonsarunā Latvenergo komunikācijas direktors Andris Siksnis Re:Check skaidro, ka vidēji gadā teorētiski ar savām jaudām būtu iespējams nosegt patēriņu, taču ekstrēmos gadījumos pastāv riski, ka jaudu nepietiks. Tādas situācijas varētu būt īpaši auksts laika posms, kurā strauji pieaug patēriņš, īpaši zema pietece Daugavas hidroelektrostacijās vai kādas ražotnes iziešana no ierindas. 

Avots: AS Augstsprieguma tīkls

Ražošana ar dabasgāzi nepieciešama, jo Latvijas hidroelektrostacijas valstij nepieciešamo elektrību spēj saražot tikai atsevišķos mēnešos palu laikā. Kopumā pērn hidroelektrostacijas saražoja 45,7% no Latvijas elektrības patēriņa. Ir bijuši daudzi gadi, kad Daugavā ir mazāka ūdens pietece un tā ir tikai aptuveni trešdaļa.

Citā Facebook ierakstā tas pats lietotājs raksta:

“Latvijā ražos neatkarīgu elektroenerģiju Krievijas būvētajās HES, kas tiek darbinātas no Krievijas plūstošās Dvinas upes, PSRS būvētajos TEC ar Krievijas dabasgāzi, ko iepirks no starpniekiem, bet elektrību pirks biržā.”

Līdzīgi apgalvojums izskan arī kādā Facebook video:

“Jūs realitātē tiešām ticam, ka kaut kas kaut kur kaut ko pārslēdz? Tas ir tieši tāpat, kā mums par gāzi pateica (..) Jeb varbūt caur n-tajām 37 firmām, caur Eiropu un caur kaut kādiem… mūsu pašu gudrinieki šo pašu gāzi pārpirka viens no otra, un beigās pārdeva mums par milzīgu naudu to pašu Krievijas gāzi.”

Latvijā dabasgāzi izmanto gan elektrības, gan siltuma ražošanai. No 2023. gada dabasgāzes piegāde no Krievijas Federācijas ir aizliegta. Dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas operatora Conexus pārstāve Dace Baltābola Re:Check skaidro, ka pērn dabasgāzes iesūknēšanas sezonā līdz 14. oktobrim uz vienoto Latvijas un Igaunijas zonu 47% sašķidrinātās dabasgāzes piegādāja no Lietuvas un 53% – no Somijas. Gāze iesūknēta no Klaipēdas un Inko termināla Somijā. 2023. gada beigās abu termināļu īpašnieki – Klaipėdos nafta un GasGrid – Re:Check noliedza, ka importē Krievijā iegūtu gāzi, un stāstīja, ka pārbauda gāzes izcelsmi. Plašāk par to Re:Check rakstīja šeit.

Video autore arī biedē, ka elektrība kļūs 17 reizes dārgāka:

“Es domāju, ka neviens nekur nepārslēdzas, ne no kādas Krievijas vai Baltkrievijas elektrības. Viss ir tieši tāpat kā ar gāzi. Mums vienkārši pateiks, ka tā ir 17 reizes dārgāka, tāpēc, ka tā nāk no kaut kurienes.”

Tam nav nekāda pamata. Pirmkārt, Baltijas valstis BRELL tīklu neizmantoja elektroenerģijas pirkšanai, bet elektrosistēmu stabilitātes nodrošināšanai. Latvija jau 2022. gada maijā pārtrauca elektroenerģijas importu no Krievijas. 

Otrkārt, Klimata un enerģētikas ministrija un Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas Re:Check skaidro, ka elektrības cena palielināsies par 5%, nevis 17 reizes. Kāpums būs šogad otrajā pusgadā, jo pēc BRELL tīkla pamešanas Baltijas valstīm nāksies uzturēt lielākas jaudas rezerves. Nākamajos gados izmaksas par rezervju uzturēšanu varētu sarukt, jo šogad rudenī sāks darboties AS Augstsprieguma tīkls elektroenerģiju uzkrājošo bateriju sistēmas.

Secinājums: Nav noslēpums, ka Latvija var saražot nepieciešamo elektrību, taču tas būtu dārgi dabasgāzes cenas dēļ. Ar lēto HES elektroenerģiju Latvija sevi pilnībā nodrošināt nespēj. Dabasgāzes imports no Krievijas ir aizliegts. Dabasgāzes piegādātāji norāda, ka no Krievijas to neiepērk. Nav pamata apgalvot, ka Latvijā elektrība kļūs 17 reizes dārgāka.

Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami nepatiesus vai puspatiesus Facebook ierakstus, attēlus un video. Par Re:Check sadarbību ar Facebook lasiet šeit.
Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!
Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com

Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam sešas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs), trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties.