Latvijā saules paneļi jānodod sadalīšanai vai pārstrādei

Trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto, vai trūkst būtiskas papildu informācijas

Platformā Facebook vairāki simti cilvēku dalījušies ar video, kurā pļavā sakrautus un, visticamāk, pamestus saules paneļus sauc par “zaļās dienaskārtības aizulisēm”. Taču video trūkst konteksta. Tas nav uzņemts Latvijā. Latvijā saules paneļi pēc kalpošanas laika ir jāsavāc un jānogādā utilizācijai; iestādes šo procesu uzrauga.

Saules paneļu kalpošanas ilgums ir aptuveni 25 – 30 gadi. Pēc šī laika paneļu efektivitāte ir 80 % vai mazāk, un tie jānodod utilizācijai. Latvijā tas noteikts saskaņā ar ES direktīvu par elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem. Tā paredz, ka elektrisko un elektronisko iekārtu ražotājiem un importētājiem jāuzņemas atbildība par savu produktu apsaimniekošanu pēc to kalpošanas laika beigām. 

Saskaņā ar Dabas resursu nodokļu likumu saules paneļi Latvijā ir elektriskās un elektroniskās iekārtas, kas jāsavāc un jāpārstrādā 65 % apmērā no tirgū laistā apjoma konkrētajā gadā. Cilvēki saules paneļus var nodot, vienojoties ar savu atkritumu apsaimniekotāju. 

Kā norāda Elektrum, 2025. gadā Latvijā sadales tīklam saules paneļus pieslēguši 24 tūkstoši mājsaimniecību un 500 uzņēmēju. Latvijā saules paneļi plaši populāri kļuva līdz ar Krievijas plaša mēroga iebrukumu Ukrainā 2022. gadā, kad tirgū strauji pieauga elektroenerģijas cenas un valsts ieviesa atbalsta programmas to uzstādīšanai.

Kur saules paneļi nonāk pēc tam?

Klimata un enerģētikas ministrija informē Re:Check, ka šobrīd Latvijā saules paneļu pārstrāde nenotiek. Ministrijas pārstāve Dace Vesterdāla stāsta, ka, ņemot vērā to lietošanas ilgumu, Latvijā tuvākajos gados neprognozē būtisku nolietoto saules paneļu apjomu. Ministru kabineta noteikumi paredz, ka skaitliski mērķi saules paneļu savākšanai (45 %) un pārstrādei (50 % no savāktā) stāsies spēkā 2030. gadā.

Tagad saules paneļus nogādā pārstrādei ārpus Latvijas. Vesterdāla min, ka, pārstrādājot tos citās valstīs, atbildība nezūd – ražotāju atbildības sistēmas (RAS) operatoram atbilstoši ES regulai par atkritumu sūtījumiem ir jānodrošina un jāspēj pierādīt, ka tie tiešām nonāk pārstrādē, nevis izgāztuvēs. Atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem, kaitīgo preču atkritumu RAS operators divas reizes gadā iesniedz informāciju par to apsaimniekošanu un pārstrādi.

Šo informāciju izvērtē Valsts vides dienests, kas sadarbojas ar citu valstu iestādēm. Šogad maijā plānots ieviest Eiropas Komisijas izstrādātu digitālu platformu DIWASS, kurā varēs sekot pārrobežu sūtījumiem. 

Kā saules paneļus pārstrādā?

Saules paneļus pēc to savākšanas transportē uz pārstrādes punktiem. Pārstrāde parasti norit vairākos posmos. Vispirms paneļus demontē, noņemot alumīnija rāmi, kabeļus un savienojuma kārbu. Pēc tam atlikušo daļu sasmalcina vai sadala un šķiro. Galvenie iegūtie materiāli parasti ir stikls, alumīnijs, varš un silīcijs. Eiropā lielākās pārstrādes rūpnīcas ir Vācijā un Francijā.

ES direktīva nosaka, ka no 2018. gada jāreģenerē vismaz 85 % no savāktajiem saules paneļu atkritumiem – tas nozīmē, ka no atkritumiem jāizņem noteiktas vielas, maisījumi, un detaļas. Tāpat direktīva paredz, ka 80 % jāizmanto atkārtoti vai jāpārstrādā. Tomēr 2021. gadā šo mērķi sasniedza tikai sešas no 12 ES valstīm, kas par to sniedza datus. 

Jāpiebilst, ka Eiropa ir maza daļa no saules paneļu ražošanas, pārstrādes un arī saules paneļu atkritumiem. Visvairāk saules paneļu saražo Āzijā un Ziemeļamerikā. 

Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami maldinošus ierakstus META platformās Facebook un Instagram. Par mūsu sadarbību ar META lasi šeit.

Plašāk par vērtējuma skalu un mūsu darba metodēm lasi šeit. Ja redzi apšaubāmu apgalvojumu, sūti to uz recheck@rebaltica.com vai dod ziņu mūsu sociālo mediju kontos.