Search

Cik bīstama ir putnu gripa un kāpēc ES pērk vakcīnas?



Eiropas Savienība nolēmusi 15 dalībvalstīm iepirkt nelielu daudzumu vakcīnu, kas pasargātu riskam visvairāk pakļautos cilvēkus no putnu gripas. Latvijas to vidū nav, taču šis solis veicinājis dezinformāciju par it kā gaidāmo masveida vakcinēšanu. Skaidrojam, vai putnu gripa ir cilvēkiem bīstama, ko ES lēmums nozīmē un kam piedāvās vakcinēties.

Vai cilvēki slimo ar putnu gripu?

Putnu gripa ir vīrusa infekcija, ko izraisa A tips gripas vīruss. Visbiežāk vīruss skar ūdensputnus, taču slimību nereti saķer arī mājputni. Atsevišķi vīrusa celmi spēj inficēt zīdītājus, tajā skaitā cilvēkus. Cilvēki slimību saķer ļoti reti – parasti pēc ilglaicīga un tuva kontakta ar putniem vai citiem inficētiem dzīvniekiem. No 2003. gada sākuma līdz 2022. gada oktobrim jeb nepilnos desmit gados pasaulē konstatēti tikai 865 gadījumi. Taču saslimušajiem vīruss ir bīstams – 53% gadījumu beigušies ar nāvi.

Cilvēkiem vīruss izraisa citām gripām līdzīgus simptomus, tostarp drudzi, klepu un muskuļu sāpes. Patlaban pasaulē dominē H5N1 paveids, kas 2020. gadā izraisīja lielāko putnu gripas pandēmiju vēsturē. Pandēmija joprojām nav beigusies. Eiropā augstākā slimības izplatība bija 2021./2022. gada gripas sezonā, kad slimības dēļ nācās nokaut vairāk nekā 48 miljonus mājputnu.

Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, šogad ES slimība izplatīta mazāk un sabiedrībai risks esot neliels, jūlijā ziņoja Eiropas Slimību kontroles un profilakses centrs (ECDC) un Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA). ES patlaban neviens cilvēks nav inficēts, bet, piemēram, ASV inficējušies jau pieci cilvēki, kas strādāja ar vistām vai liellopiem. Tas ir vairāk nekā pēdējos 20 gados kopā, taču ASV Slimību kontroles un profilakses centrs lēš, ka kopumā arī ASV iedzīvotājiem inficēšanās risks esot niecīgs.

Vai plānota masveida potēšana?

Jūnijā ES kopīgā iepirkumā iegādājās 665 tūkstošus putnu gripas vakcīnas devu, kas tiks piegādātas 15 dalībvalstīm. Līgums paredz, ka nākamo četru gadu laikā ES var nopirkt vēl 40 miljonus devu. Latvijas šo 15 valstu vidū nav. Kā TV3 skaidrojusi Veselības ministrija, tās speciālisti kopā ar ekspertiem secinājuši, ka pašlaik lietderīgāki ir citi pasākumi. Somija būs pirmā valsts pasaulē, kurā cilvēkiem piedāvās potēties pret putnu gripu.

Sociālajos medijos vairāki maldinātāji biedē ar it kā gaidāmo masveida vakcinēšanu un piespiedu potēm. Piemēram, dezinformators Aivis Vasiļevskis, kuru pērn sodīja par Krievijas kara noziegumu atbalstīšanu, stāsta par konferenci, kurā it kā esot par to lemts:

“Jā, tas [konference] risinājās pagājušā gada oktobrī ASV, Arkanzasas universitātē. Tur piedalījās ļaudis no 81 valsts, uzstājās 23 runātāji. Ko viņi nolēma? Protams, to, ka galvenais risinājums šeit atkal ir masveida vakcinācija.”

Vasiļevska minētā konference ir pērn oktobrī rīkotais Starptautiskais putnu gripas samits ASV štatā Arkanzasā. Tajā piedalījās 1842 cilvēki – galvenokārt tiešsaistē. Samitā uzstājās 23 eksperti un viņi runāja ne tikai par putnu gripas potēm, bet arī par citiem ar slimību saistītiem tematiem, piemēram, savvaļas dzīvnieku monitoringu Čīlē un gripas ietekmi uz pārtikas sektoru. Visu prezentāciju kopsavilkumu var izlasīt šeit. Samita ieraksts nav pieejams tīmeklī, taču Re:Check neatrada nekādas liecības, ka tajā esot lemts par vajadzību sākt masveidā vakcinēt cilvēkus. Tāpat jāmin, ka pasākumu rīkoja Arkanzasas Universitāte, kurai nav nekāda juridiska spēka pār valstu lēmumiem.

Arī minētajā Somijā neplāno “masveida vakcināciju”. Somijas Nacionālais veselības un labklājības institūts potes iesaka tikai pieaugušajiem ar lielāku saslimšanas risku – tiem, kas strādā ar inficēties spējīgiem dzīvniekiem vai pašu putnu gripas vīrusu. ES iepirkums paredz Somijas rīcībā nodot 10 tūkstošus vakcīnas devu. Valstī ir vairāk nekā piecarpus miljoni iedzīvotāju, tāpēc nav pamata apgalvot, ka plānota masveida vakcinēšanās.

ES aģentūras vakcinēšanos iesaka tikai cilvēkiem, kam darbā ir iespēja saskarties ar inficētiem dzīvniekiem, turklāt ziņojumā norādīts, ka konkrētas rekomendācijas ir pašu valstu kompetencē.

Vai cilvēki neinficējas ar dzīvnieku izcelsmes slimībām?

Vasiļevskis arī vedina domāt, ka putnu gripas vīruss cilvēkus var skart tikai tad, ja kāds to mākslīgi pārveidotu:

“Taču problēma pagaidām ir tā, ka putnu gripa uz cilvēkiem neizplatās. Ja tā notiks, tad tikai tāpēc, ka tas atkal būs laboratorisks eksperiments un uzlabots vīrusa modelis.”

Tā nav taisnība. Kā jau minēts, cilvēki var saslimt un ASV šogad ar putnu gribu saslimuši pieci cilvēki. Pa vienam vai diviem gadījumiem novēroti arī, piemēram, Austrālijā, Indijā un Spānijā.

Slimības, kas spēj inficēt gan dzīvniekus, gan cilvēkus, nav nekāds retums. Tās sauc par zoonotiskām slimībām jeb zoonozēm. Dažkārt dzīvnieki pārnēsā slimību bez jebkādiem simptomiem. Dažkārt slimības izraisītājs (patogēns) ar mutāciju palīdzību pielāgojas cilvēkiem un zaudē spēju inficēt dzīvniekus. Mūsdienās zoonozes ir iemesls apmēram 60 procentiem cilvēku infekciju slimību uzliesmojumu. To vidū ir, piemēram, salmoneloze, SARS un pērtiķu bakas. Zoonozes rodas dabiski patogēna mutāciju rezultātā. Proti, lai tas notiktu, nav nepieciešami nekādi “laboratoriski eksperimenti”.

Zoonožu rašanos un izplatīšanos veicina, piemēram, rūpnieciskā lauksaimniecība un dzivotņu iznīcināšana, kuras rezultātā cilvēki biežāk nonāk kontaktā ar savvaļas dzīvniekiem. Tāpat zoonozes kļūst biežākas, jo cilvēki arvien vairāk ceļo.

Secinājums: Patlaban nav nekāda pamata apgalvot, ka Latvijā, Eiropā vai kur citur plānota masveida vakcinācija pret putnu gripu. Somijā vakcīnas piedāvās tikai cilvēkiem, kas strādā ar potenciāli inficētiem dzīvniekiem vai pašu putnu gripas vīrusu. 

Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami nepatiesus vai puspatiesus Facebook ierakstus, attēlus un video. Par Re:Check sadarbību ar Facebook lasiet šeit.
Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!
Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com

Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam sešas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs), trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties. 

Ziedo ar PayPal
NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712
Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.