Baltijas valstīs nokritušie droni nav ieroču ražotāju afēra

APGALVOJUMS

ES Baltijas valstīm iedalīs 1,5 miljardus eiro cīņai pret Ukrainas droniem. Tā ir ieroču ražotāju afēra.

SECINĀJUMS

Trūkst konteksta. 1,5 miljardi domāti plašākām drošības vajadzībām. Droni nokrīt Baltijas valstīs, jo tos bojā un novirza Krievija.

Vai Latvija un kaimiņvalstīs krītošie droni ir ieroču ražotāju afēra? Vai ES Baltijas valstīm atvēl 1,5 miljardus eiro, lai cīnītos pret Ukrainas droniem? Tā Facebook apgalvo kāda maldinātāja. Taču tā nav taisnība. Nauda paredzēta aizsardzības gatavības robežu uzraudzības un ekonomiskās drošības projektiem, bet droni krīt Krievijas darbības rezultātā.

Ierakstā pausts:

“Ursula fon der Leijena Lietuvā paziņojusi, ka ES izdalīs Baltijas valstīm 1,5 miljardus euro cīņai pret ukraiņu droniem. Konteksts: tas apstiprina hipotēzi, ka dronu uzlidojumus Baltijai, iespējams, pasūta pretdronu ieroču ražotāji, lai dabūtu 1,5 miljardus un vairāk. Bizness…”

Pēdējā mēneša laikā Baltijas valstīs un Somijā vairākkārt nokrituši bezpilota lidaparāti, kuri, visticamāk, piederējuši Ukrainai. Piemēram, naktī uz 7. maiju divi droni nokrita Rēzeknē, 17. maijā Krāslavas novadā bija ielidojis drons, bet 23. maijā viens iekrita Dridža ezerā.

Maija beigās Viļņā Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena paziņoja, ka Baltijas valstīm novirzīs 1,5 miljardus eiro no Kohēzijas fonda, lai tās varētu īstenot aizsardzības gatavības, robežu uzraudzības un ekonomiskās drošības projektus. Nauda nav domāta “cīņai pret ukraiņu droniem”. Patlaban plašāks skaidrojums nav pieejams.

Kohēzijas fonds ir ES reģionālās politikas finanšu instruments ar mērķi izlīdzināt valstu ekonomiskās un sociālās atšķirības. Līdz šim to izmantoja, lai atbalstītu vides aizsardzības un transporta infrastruktūras projektus.

Komisijas prezidente arī informēja, ka drošības programmas SAFE ietvaros Baltijas valstis varēs ar izdevīgiem nosacījumiem aizņemties 12 miljardus eiro, lai stiprinātu “pretdronu spējas, moderno pretgaisa aizsardzību un kritiskās infrastruktūras drošību”.

Nav pierādījumu, ka Baltijas valstīs nokritušie droni ir ieroču ražotāju sazvērestība. Ukraina dronus raida pa mērķiem Krievijā, un tie krīt, jo Krievija izmanto traucēšanas iekārtas, kas sabojā un padara tos nevadāmus. Atsevišķos gadījumos nekontrolētais drons nonāk Baltijas valstīs. To iepriekš skaidrojis Nacionālo bruņoto spēku Apvienotā štāba virsnieks pulkvedis Māris Tūtins. Ukrainas, Lietuvas un Latvijas amatpersonas uzskata, ka Krievija dronus uz Baltijas valstīm un Somiju novirza mērķtiecīgi. Plašāk par dronu novirzīšanu var lasīt Latvijas sabiedriskajā medijā LSM (šeit).

Apgalvojums, ka dronu krišana un attiecīgi naudas piešķiršana aizsardzībai ir bizness, atbilst Krievijas propagandas naratīvam. Tā noklusē, ka karš starp Krieviju un Ukrainu notiek, jo Krievija 2022. gadā neprovocēti un pilnā apmērā iebruka Ukrainā, lai to okupētu. Tā regulāri ar droniem un raķetēm uzbrūk Ukrainai, nogalinot civiliedzīvotājus. Ukraina dronus uz Krieviju raida, lai aizsargātu valsti un nodrošinātu tās suverenitāti un nedalāmību, nevis kādās biznesa interesēs.  

Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami maldinošus ierakstus META platformās Facebook un Instagram. Par mūsu sadarbību ar META lasi šeit.

Plašāk par vērtējuma skalu un mūsu darba metodēm lasi šeit. Ja redzi apšaubāmu apgalvojumu, sūti to uz recheck@rebaltica.com vai dod ziņu mūsu sociālo mediju kontos.