Ukraina sūta uz Latviju dronus jeb kādus Kremļa vēstījumus izplata maldinātājs Smans

Ukraina sūta uz Latviju dronus, un Latvijas politiķi mūs ieved karā. Tā TikTok stāsta maldinātājs un kādreizējais dimantu tirgotājs Aivars Smans. Viņa iepriekš vadītās partijas Tautas kalpi Latvijai darbība apturēta par finanšu pārkāpumiem, un tagad Smans pārstāv jaunveidoto apvienību Saskaņas centrs. 

Sociālajos medijos Smans aicina pievienoties piketam pie Ukrainas vēstniecības, kurā aicināšot Ukrainu beigt sūtīt dronus uz Latvijas gaisa telpu. 

Viņa publicētais TikTok video guvis plašu popularitāti; tas skatīts vairāk nekā 56 tūkstošus reižu. Video publicēts 23. maijā – dienā, kad Dridža ezerā nokrita un detonēja drons. 

Video viņš pauž: 

“Kāpēc viņi nedod rīkojumus Ukrainai, lai viņi nesūta uz šejieni dronus (..) Mūs speciāli ieved kaut kādā karā.  (..) Es nesaprotu – ko dara mūsu valsts valdība, kur viņi ir un priekš kam viņi vispār ir vajadzīgi, ja viņi mūs nevar aizstāvēt tagad? Es domāju, ka tā ir milzīga provokācija.”

Taču Ukraina neraida dronus uz Latviju. Ukraina aizstāvoties tos raida pa mērķiem Krievijā, kas 2022. gada februārī veica pilna apmēra iebrukumu Ukrainā. Šajā laikā droni vai to atlūzas nonākušas arī Rumānijā, Somijā, Lietuvā un Igaunijā. Ukraina vairākkārt atvainojusies Baltijas valstīm. Ukrainas Ārlietu ministrijas preses pārstāvis Heorhijs Tihijs, komentējot 19. maija drona incidentu Igaunijā, norādīja, ka Krievija ar elektroniskās karadarbības sistēmām turpina novirzīt Ukrainas dronus Baltijas valstu virzienā un dara to apzināti. To pieļāvuši arī vairāki eksperti. Savukārt Krievijas kanāli izplata dezinformāciju, ka Latvija ļāvusi Ukrainai izmantot savu gaisa telpu, lai uzbruktu Krievijai. Par to Re:Check rakstīja šeit. 

Smans Re:Check stāstīja, ka TikTok video vērsies pret Latvijas valdību, kura, pēc viņa teiktā, nedara pietiekami. Viņš apgalvo – ja droni būtu Krievijas, tad jau būtu iestājies kara stāvoklis, taču tā kā tie ir no Ukrainas ielidojuši droni, valdība neko nedara. Tāpēc Smans situāciju ir apņēmies risināts pats, piketā lūdzot Ukrainai dronus vairs nesūtīt uz Latvijas gaisa telpu. Jāatgādina, ka pirmais Latvijā ielidojušais drons, kas 2024. gada 7. septembrī nokrita Gaigalavas pagastā, bija no Krievijas, un karastāvoklis tāpēc neiestājās.

Smans – Ukrainas draugs?

Lai gan Smans savos video bieži stāsta, ka dodas uz Ukrainu un palīdz tai, lielākoties viņš izplata prokrieviskus naratīvus. Iepriekš Re:Check pārbaudījis un par maldinošiem vai nepatiesiem atzinis vairākus Smana apgalvojumus. 

Smans ir stāstījis, ka karš Ukrainā ir mākslīgi radīts, lai “labumu gūtu” vārdos nenosaukti cilvēki un korporācijas – Ukraina ar Krieviju šajā “afērā” esot viens ķēdes posms. Tāpat Smans maldinājis, ka Ukrainai vairs neviens nevēlas palīdzēt, bet cenšas uz Ukrainas rēķina nopelnīt. Smans asi kritizējis arī Ukrainas valdību. 

Pirms četriem gadiem partijas Tautas kalpi Latvijai video Smans skaidroja, ka neiestājas ne Ukrainas, ne Krievijas pusē – viņš esot par mieru. Smans video krieviski stāsta: “Man zvana no Krievijas un prasa, par ko tu esi? Es saku, es par pasauli.” Citā video 2022. gada septembrī Smans stāstīja, ka Latvijas tautu biedē ar karu. Viens no viņa toreizējās partijas – Tautas kalpi Latvijai – galvenajiem mērķiem esot nodrošināt labas attiecības ar mūsu austrumu kaimiņiem. Video publicēts 2022. gada septembrī. Viņa Facebook un TikTok kontiem kopā seko vairāk nekā 52 tūkstoši cilvēku. 

Attēls: Ekrānuzņēmums no video Aivara Smana Youtube konta

Arī sarunā ar Re:Check Smans uzsvēra, ka atbalsta Ukrainu. Viņš stāsta, ka jau kopš pirmās kara dienas ir bijis Ukrainā un savām acīm redzējis kara postu. Tāpat viņa draugi esot ziedojuši milzīgas summas Ukrainas atbalstam. Viņš pats esot saņēmis vairākus Ukrainas piešķirtus apbalvojumus un medaļas, kurus pa telefonu nevarot nosaukt, tie esot jārāda klātienē. 

Kas ir Aivars Smans un ar ko viņš biedrojas?

Smans savulaik dzīvojis Ukrainā. Pēc atgriešanās Latvijā viņš 2005. gadā kļuva par Aglonas pagasta padomes deputātu. Neilgi pēc tam Smanu notiesāja par pasu viltošanu. Viņa firmas nodarbojušās ar celtniecību un dimantu tirgošanu. Plašāk par to Re:Baltica rakstīja pirms pieciem gadiem.

Smans bija Tautas kalpi Latvijai valdes loceklis. Tā ir bijušā Rīgas domes deputāta Jura Žuravļova kādreizējā partija. Smans to pārņēma 2022. gadā un mainīja nosaukumu. Jāatgādina, ka prokuratūra Žuravļovam pirms četriem gadiem izvirzīja apsūdzību par publisku aicinājumu vērsties pret Latvijas valstisko neatkarību, suverenitāti, teritoriālo vienotību, valsts varu un valsts iekārtu Satversmē neparedzētā veidā. 

2022. gadā Tautas kalpi Latvijai piedalījās Saeimas vēlēšanās, bet panākumus neguva, taču šī gada aprīlī Tautas kalpi Latvijai darbību apturēja uz vienu mēnesi saistībā partiju finansēšanas likuma pārkāpumiem. Tautas kalpi Latvijai Facebook konts vēl joprojām ir aktīvs, taču nu pārdēvēts par Saskaņas centru.

Pirms diviem gadiem Smans kopā ar partiju Tautas varas spēks un tās līderi dezinformatoru Valentīnu Jeremejevu kandidēja Eiropas Parlamenta vēlēšanās. 

Šobrīd Smans ir jaunizveidotās organizācijas Latvija 150 vadītājs. Tā savā mājaslapā sludina idejas par visas tautas apvienošanu un vēlēšanu sistēmas reformu. Smans Re:Check skaidro, ka Latvija 150 atsaukusies uz Jāņa Urbanoviča vadītās partiju apvienības Saskaņas centrs aicinājumiem startēt 15. Saeimas vēlēšanās. Urbanovičs deviņos sasaukumos bijis Saeimas deputāts un vairākus gadus tolaik lielākās opozīcijas partijas Saskaņa vadītājs. Smans kopā ar Urbanoviču 11. maijā piedalījās LTV raidījumā Kādai jābūt 15. Saeimai? 

Kad 2022. gada februārī sākās Krievijas pilna mēra iebrukums Ukrainā, Urbanovičs pauda nosodījumu Krievijas varai un solīja strādāt kopā ar Latvijas valdību, lai atbalstītu Ukrainu. Re:Check Urbanovičam telefonsarunā jautāja, vai sadarbībā ar Smanu netraucē tas, ka viņa politiskais partneris nereti izplata Krievijas propagandu. Viņš atbildēja, ka Smans to dara daudz mazāk nekā citi un Saskaņas centrs pulcējot cilvēkus ar dažādiem uzskatiem.

Smans savulaik biedrojies arī ar Latvija pirmajā vietā vadītāju un šī brīža premjera kandidātu Aināru Šleseru. Apmeklējis arī partijas kongresu. Kādā Šlesera Facebook publicētā intervijā, kurā piedalījies arī Rīgas domes deputāts Rūdolfs Brēmanis un Edgars Zveja, viņš aicinājis vēlētājus balsot par Šleseru un bijušo Stabilitātei! līderi Alekseju Rosļikovu. Abi kopā manīti vairākos pasākumos, piemēram, pirms četriem gadiem Smans piedalījies Latvija pirmajā vietā rīkotajā Covid-19 protesta akcijā.

Attēls: Ekrānuzņēmums no Aināra Šlesera Facebook profila.

Smans pēc savas uzrunas protestā ar laipniem vārdiem apbēris arī kādreizējo Ventspils mēru Aivaru Lembergu. Viņš latgaliski saka: “ Es zinu, ka tādi latgalieši kā Aivars ir mūsu tautas nākotne.” Lembergs otrajā instancē atzīts par vainīgu kukuļņemšanā, naudas atmazgāšanā un citos noziegumos. Spriedumu pārsūdzējis.  

Tāpat kopā ar draudzes Jaunā paaudze līderi Alekseju Ļedjajevu Smans rīkojis ģimenes pasākumus, lai cīnītos pret “homoseksuāļu propogandu”. Pret homoseksualitāti Smans iestājas arī sociālo mediju platformās. 

Attēls: Ekrānuzņēmums no Aivara Smana Facebook profila

Smans Re:Check noliedza, ka jebkad atbalstījis Šleseru. Viņš saka: “Tas, ka mēs esam sadarbojušies, nenozīme, ka es par viņu esmu sajūsmā.” Smans Šleseru atbalstot ģimenes lietās, bet politikā abi esot konkurenti. 

Plašāk par vērtējuma skalu un mūsu darba metodēm lasi šeit. Ja redzi apšaubāmu apgalvojumu, sūti to uz recheck@rebaltica.com vai dod ziņu mūsu sociālo mediju kontos.