PĒTĪJUMS | Bibliotēkas kļuvušas par Igaunijas glābšanas riņķi digitālās plaisas pārvarēšanā

becid

26.05.2026

Nesen veikts pētījums, ko sadarbībā īstenoja Tartu Universitātes Sociālo zinātņu institūts un Baltijas Informācijas Traucējumu apkarošanas iesaistes centrs (BECID), liecina, ka bibliotēkas Igaunijā ir kļuvušas par daudz vairāk nekā tikai grāmatu aizņemšanās vietām. Tās arvien biežāk kalpo kā kopienu centri, palīdzot cilvēkiem orientēties strauji mainīgajā digitālajā vidē, ko raksturo e-pārvaldes pakalpojumi, dezinformācija, mākslīgais intelekts un pieaugošā informācijas sarežģītība.

Pētījumā tika izceltas vairākas būtiskas problēmas mūsdienu informācijas vidē. Gados vecākiem cilvēkiem arvien biežāk nepieciešams ikdienas atbalsts digitālo pakalpojumu izmantošanā, savukārt daudzi cilvēki vecumā no 30 līdz 50 gadiem mēdz pārvērtēt savas informācijas un digitālās pratības prasmes. Jauniešu vidū pētnieki novēroja informācijas meklēšanas prasmju pavājināšanos, zemāku spēju kritiski izvērtēt informācijas avotus un pieaugošu tendenci pārāk viegli uzticēties mākslīgā intelekta radītajām atbildēm. Mazākās kopienās šīs problēmas bieži pastiprina gan cilvēkresursu, gan finanšu resursu trūkums.

Bibliotēkas uz šiem izaicinājumiem ir reaģējušas radoši, izstrādājot dažādus inovatīvus risinājumus. Arvien izplatītākas kļūst starppaaudžu digitālās mentoringa programmas, kurās jaunieši palīdz vecāka gadagājuma cilvēkiem orientēties digitālajā vidē. Bibliotēkas organizē arī interaktīvas nodarbības par informācijas meklēšanu un kritisko domāšanu, vienlaikus izmantojot mākslīgā intelekta rīkus izglītojošu materiālu izstrādei un efektīvākai saziņai ar vietējām kopienām. Nozīmīga šo aktivitāšu daļa ir sadarbība ar skolām, jauniešu centriem, dienas centriem un informācijas tehnoloģiju studentiem.

Pētījums atklāja arī būtisku atziņu – cilvēkus bieži vien nepiesaista nosaukums „medijpratības apmācības”, taču viņi labprāt piedalās nodarbībās par ilūzijām, mēmiem, propagandas attēliem vai mītu atspēkošanu. Citiem vārdiem sakot, cilvēki vēlas mācīties un pilnveidot savas prasmes, taču daudz labprātāk iesaistās, ja mācību formāts ir praktisks, radošs un viegli sasaistāms ar ikdienas pieredzi.

Pētījuma rezultāti apstiprina, ka informācijas noturība neveidojas tikai klasēs vai valsts stratēģiju ietvaros. Tā veidojas vietējās kopienās, bibliotēkās un cilvēku savstarpējās attiecībās – ikdienas vidē, kur cilvēki satiekas, mācās un atbalsta cits citu.