Resilient Voices | Turpinot sarunu par sievietēm un dezinformāciju

becid

04.09.2026

Kā dzimumā balstīta dezinformācija ietekmē cilvēkus, kuri piedalās sabiedriskajā dzīvē, un ko mēs varam darīt, lai to novērstu? Šie jautājumi bija BECID konferences “Resilient Voices: Women & Disinformation” centrā. Tā pulcēja politikas veidotājus, žurnālistus, pētniekus un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjus, lai analizētu, kā dzimums un identitāte arvien biežāk tiek izmantoti manipulācijām ar sabiedrisko domu. Diskusijas parādīja, ka runa nav tikai par individuāliem uzbrukumiem: dzimumā balstīta dezinformācija var apklusināt cilvēkus, mazināt vēlmi iesaistīties sabiedriskajā dzīvē un galu galā vājināt demokrātisko diskusiju.

Pēc konferences sesijām mēs turpinājām šo sarunu ar mūsu runātājiem. Igaunijas parlamenta deputāte Hanah Lahe dalās pārdomās par vīriešu lomu dzimumā balstītas dezinformācijas apkarošanā un nepieciešamību radīt iespējas sieviešu balsīm tikt sadzirdētām un sievietēm aktīvi iesaistīties sabiedriskajā dzīvē. Pētnieks Jānis Šabanovs pievēršas citam šīs problēmas aspektam — sociālajos medijos izplatītajiem dzimumu stereotipiem un tam, kā tie ietekmē veidu, kā mēs strukturējam informāciju un veidojam priekšstatus. Konferences laikā abas perspektīvas norādīja uz vienu un to pašu būtisko izaicinājumu — stereotipi un ar dzimumu saistīti naratīvi nepaliek tikai tiešsaistes vidē; tie var ietekmēt to, kurš jūtas spējīgs iesaistīties publiskajā diskusijā un kā šī līdzdalība tiek uztverta.

Noturības stiprināšana nozīmē arī meklēt praktiskus risinājumus. Augustina Zamuškevičiūtė uzsver, ka dzimumā balstīta dezinformācija jāuztver kā plašāka sabiedriska problēma, jāveicina sabiedrības izpratne par to un jāmeklē kopīgi risinājumi Baltijas valstu mērogā, nevis katrā valstī atsevišķi. Savukārt žurnāliste Alina Lastovska sniedz to cilvēku skatījumu, kuri savā profesionālajā darbībā tieši saskaras ar naidīgumu un uzbrukumiem. Šī pieredze vēlreiz apliecina nepieciešamību stiprināt medijpratību, neatkarīgu žurnālistiku un atbalsta sistēmas cilvēkiem, kuri kļūst par tiešsaistes vajāšanas un dezinformācijas mērķiem.

Nav viena universāla risinājuma dzimumā balstītas dezinformācijas apkarošanai. Linda Curika uzsver, cik svarīgi ir sievietēm atbalstīt citai citu naidīgā informācijas vidē, un dalās savā pieredzē par dzimumā balstītu naidīgumu tiešsaistē, savukārt Hanah Lahe pievērš uzmanību platformu, algoritmu un tiesiskā regulējuma lomai un atbildībai. Kopumā intervijas izceļ vienu no galvenajiem Resilient Voices vēstījumiem: veselīgākas informācijas vides veidošanai nepieciešama gan indivīdu, gan mediju, pilsoniskās sabiedrības, politikas veidotāju un tehnoloģiju platformu iesaiste. Cilvēku iespēju brīvi paust savu viedokli un piedalīties sabiedriskajā dzīvē aizsargāšana galu galā ir arī pašas demokrātijas aizsargāšana.