BECID VEBINĀRS | Kā māksla un kultūras prakses var palīdzēt cīnīties pret dezinformāciju
becid
04.02.2026
Kultūra bieži tiek raksturota kā “maigā” vara, tomēr krīzes laikā atklājas tās ievērojamais spēks. Kā norādījusi profesore Marju Lauristin, “kultūra palīdz mums tikt galā pat ar kara radītajām grūtībām”. Brīžos, kad sabiedrība piedzīvo dziļu spriedzi, piemēram, pašreizējā kara laikā Ukrainā, kultūra kļūst par telpu, kurā tiek nostiprinātas vērtības, veidota noturība un uzturēta kopīga izpratne par notiekošo.
Šī izpratne bija BECID nesenā vebināra pamatā. Tas pulcēja 172 dalībniekus no visa Baltijas reģiona: vairāk nekā 30 dalībniekus no Igaunijas, vairāk nekā 60 no Latvijas un vairāk nekā 60 no Lietuvas. Lielais dalībnieku skaits apliecināja kopīgu interesi par to, kā kultūra, māksla un mediji var palīdzēt sabiedrībai reaģēt uz dezinformāciju un ārvalstu īstenotu informācijas manipulāciju un iejaukšanos (FIMI).
Kāpēc kultūra ir svarīga
Kultūru var izprast divos savstarpēji papildinošos veidos. Plašākā nozīmē tā ir dinamiska, apgūta un kopīga sistēma, ar kuras palīdzību sabiedrība rada nozīmes, pauž identitāti un organizē sociālo dzīvi. Šaurākā nozīmē kultūra ietver kolektīvas radošas un simboliskas prakses, piemēram, mākslu, mūziku, teātri un performanci, ar kuru palīdzību tiek apšaubītas un komunicētas vērtības, identitātes un pasaules uzskati.
Tieši šī spēja radīt un veidot nozīmes padara kultūru gan ievainojamu pret manipulāciju, gan vienlaikus par spēcīgu pretošanās līdzekli.
Kā dezinformācija izmanto kultūru
Dezinformācijas un FIMI īstenotāji stratēģiski vēršas pret kultūras identitātes elementiem, piemēram, nacionālo vēsturi, valodu, reliģiju, tradīcijām un kultūras mantojumu. Manipulējot ar šiem elementiem, tie cenšas sašķelt sabiedrību, vājināt kolektīvo identitāti un mazināt uzticēšanos. Bieži izmantotas taktikas ir nepatiesu vēsturisku naratīvu izplatīšana, ar kultūru saistītu aizvainojumu pastiprināšana un kopīgu simbolu un “kultūras kodu” piesavināšanās, lai izraisītu emocionālas reakcijas.
Humors un pazīstami elementi padara šādus naratīvus īpaši iedarbīgus, jo kaitīgi vēstījumi tiek ietverti formātos, kas šķiet droši un viegli atpazīstami.
Dezinformācija bieži nebalstās tikai uz nepatiesiem faktiem, bet apvieno emocionālus un faktiskus elementus, lai pārrakstītu realitāti. Revizionistiski mīti, sazvērestības teorijām piesātināti vēstures stāsti, izdomāti kultūras apdraudējumi un sagrozīti varoņu vai tradīciju attēlojumi tiek izplatīti dažādos kultūras produktos – no mēmiem un mūzikas līdz filmām un sociālo mediju tendencēm. Humors un pazīstami elementi padara šādus naratīvus īpaši iedarbīgus, jo kaitīgi vēstījumi tiek ietverti formātos, kas šķiet droši un viegli atpazīstami.
Kultūra kā noturības avots
Vienlaikus kultūra piedāvā spēcīgus instrumentus dezinformācijas apkarošanai. Noturīgas sabiedrības balstās uz kultūras saliedētību, kopīgām vērtībām un uzticamiem naratīviem, lai spētu pretoties naidīgai informācijas videi. Ar kopīgu stāstu, rituālu un simbolu palīdzību kopienas var atjaunot uzticēšanos un stiprināt sociālās saites.
Mākslai un GLAM sektoram – galerijām, bibliotēkām, arhīviem un muzejiem – ir būtiska loma kā uzticamiem stāstu veidotājiem un izplatītājiem. Dezinformācija īpaši veiksmīgi izplatās vidē, kur cilvēki jūtas izolēti vai viņiem trūkst pieejas uzticamiem vietējiem informācijas avotiem. Savukārt vietējie kultūras tīkli – kopienu centri, bibliotēkas, vietējās iniciatīvas un vietējie mediji – var kalpot par būtiskiem uzticamas informācijas un kritiskas iesaistes kanāliem. Pazīstamas un uzticamas kultūras balsis palielina informācijas ticamību un palīdz pretoties manipulatīviem ārējiem naratīviem.
Baltijas valstu pieredze darba grupu sesijās
Lietuvas grupā LRT žurnālists Tomas Valkauskas demonstrēja, kā mākslinieciskās izteiksmes formas var integrēt žurnālistikas darbā dezinformācijas apkarošanai. Viņš īpaši izcēla dokumentālo stāstniecību radio un televīzijā kā efektīvu pieeju un iepazīstināja ar diviem projektiem: radio raidījumu “Voice of Protest”, kurā tiek pētīta mūzika kā protesta forma, un raidierakstu “Šaltibarščiai”, kurā neformālās sarunās ar māksliniekiem no minoritāšu kopienām tiek analizēti sabiedrībā dominējošie naratīvi.
Igaunijas sesijā uzmanība tika pievērsta teātra lomai informācijas manipulācijas problemātikas aktualizēšanā. Vaba Lava direktore Krista Tramberg un viens no aktieriem dalījās pieredzē par izrādi “Spy Girls”, kurā aplūkota informācijas manipulācija, sociālo mediju tumšākās prakses, datu izmantošana un medijpratība. Viņi reflektēja par izaicinājumiem un neskaidrībām, veidojot izrādi, kas atrodas teātra, eksperimenta un aktīvisma krustpunktā, tostarp par iepriekš nesagatavotu elementu, kas ietvēra reāllaika saziņu ar Krievijas karavīriem frontē Ukrainā. Diskusijā tika aktualizēti ētiski jautājumi par māksliniecisko atbildību, informācijas atklāšanu un uzticēšanos, vienlaikus uzsverot ciešu kopienas saišu un uzticēšanās institūcijām nozīmi – atziņas, kas ir ļoti būtiskas arī plašākam GLAM sektoram.
Latvijas grupā Joren Dobkiewicz no New East Culture Institute iepazīstināja ar to, kā mākslinieciskas un līdzdalībā balstītas prakses var stiprināt kritisko domāšanu un kopienu noturību vidē, kuru ietekmē informācijas traucējumi. Izmantojot tādus piemērus kā performances, izstādes un līdzdalības māksla, viņš parādīja, kā kultūra var mudināt auditoriju apšaubīt naratīvus un atpazīt manipulāciju. Monoizrāde “Man and the Tyrant” kalpoja kā piemērs tam, kā teātris var izaicināt autoritārus naratīvus un veicināt izpratni par naratīvu veidošanu.
Kultūra ir vairāk nekā izklaide
Kultūra nav tikai izklaide. Tā ir telpa kolektīvai izglītībai, ētiskām pārdomām un pretestībai. Situācijās, kad ar tehniskiem risinājumiem vien nepietiek, kultūras prakses var emocionāli uzrunāt cilvēkus, stiprināt sabiedrības savstarpējo uzticēšanos un palīdzēt tai saglabāt noturību dezinformācijas apstākļos.
Vēlamies pateikties visiem dalībniekiem par aktīvo iesaisti un pārdomāto ieguldījumu diskusijās. Ar nepacietību gaidām iespēju turpināt sarunu nākamajās sesijās!
Nākamais vebinārs notiks 2026. gada aprīļa sākumā un būs veltīts krāpšanas tēmai.