Satura veidotāju saturu analīze klases telpā

Maria Murumā-Mengela 
Tartu Universitātes asociētā profesore mediju pētniecībā
maria.murumaa@ut.ee 

Šis mācību resurss ir par iespējām analizēt satura veidotāju saturu (piemēram, influencerus, mikroslavenu, tendenču radītājus, sociālo mediju zvaigznes vai kā vien vēlamies tos nosaukt) klases telpā vai citos apstākļos, kur var ilgstoši sarunāties ar jauniešiem.

Šis dokuments sastāv no trim daļām: 

– Vispirms Skolotāju lapā pārskatu sniedzošā raksta garāka versija. 
– Mācību stundu un tēmu plāns par influenceriem. 
– 73 jautājumi/atziņas, kuras kopā ar video var analizēt padziļināti. 

Vai un kā tendenču noteicēji mūs ietekmē? 
Maria Murumā-Mengela, Tartu Universitātes asociētā profesore mediju pētniecībā 

“Tendenču noteicējs” ir jēdziens, ko bērni attīstīja vārdu izgudrošanas sacensībās, kas norisinājās pirms pāris gadiem. Šis jēdziens šķita tik labs un pareizs, ka ātri tika ieviests plašākā apritē. Tiesa, paši tendenču noteicēji šo terminu īpaši nelieto. Tādēļ paralēli tiek lietoti tādi jēdzieni kā “satura veidotājs”, “influenceris” vai ar konkrētām tiešsaistes platformām saistīti nosaukumi, piemēram, “jūtūberis”, “instagrameris”, “tiktokeris” vai “blogeris”. Patiesībā lietoto terminu ir vēl vairāk. Piemēram, ietekmētājs, interneta zvaigzne, viedokļa līderis, zīmola vēstnieks, sociālo mediju slavenība, trendseteris, mikro-slavenība utt. Pārsvarā mēs runāsim par cilvēku, kurš, veidojot saturu sociālo mediju platformās, ir sev ieguvis ievērojamu skaitu sekotāju un lielākā vai mazākā cilvēku lokā tiek uzskatīts par sava veida viedokļa līderi. Nedrīkst aizmirst, ka saturs, kas tiek veidots un slava, kas tiek gūta, var atšķirties. Daži cilvēki netīšām kļūst par interneta slavenībām (caur interneta mēmēm vai virālu saturu), citi sistemātiski un profesionāli strādā pretī influencera statusam, kamēr vēl citi galvenokārt rada saturu sev un atklāj, ka ar laiku ir ieguvuši daudzus ieinteresētus sekotājus.  

Turklāt mārketingā tiek nošķirts ietekmes potenciālais apmērs. Tādējādi dažkārt tiek lietots nano-, mikro-, makro- un mega-influenceru iedalījums. Piemēram, nano-influenceris ir slaima meistars Youtube platformā ar nelielu, bet ļoti lojālu sekotāju kopienu. Savukārt mega-influenceru kategorijā ietilpst, piemēram, Kardašjanu ģimene un Čārlija D‘Amelio (Charli D’Amelio). Pat iesācējam ir skaidrs, ka šo kategoriju sekotāju skaits ir atkarīgs no konteksta. Tendenču noteicējs Ķīnā un Latvijā darbojas ļoti atšķirīga apjoma laukā. Tomēr mārketinga komunikācijas pētījumos ir pierādīts arī fakts, ka tendenču noteicēju ar mazāku sekotāju grupu ietekme uz savas auditorijas locekļiem ir bieži spēcīgāka nekā mega-zvaigznēm (De Veirman et al, 2017; Park et al, 2021). Lai izraisītu lielākus sociālus pavērsienus un izmaiņas, jaunākie pētījumi iesaka koncentrēties uz tā saucamo “perifēriju” un turienes mazajiem ietekmētājiem (Guilbeault & Centola, 2021). Cilvēkiem patīk tendenču noteicēji ar lielu sekotāju skaitu, tomēr viņu viedoklis netiek vērtēts tik augstu, jo viņi vairs nešķiet autentiski. Par to plašāk nedaudz vēlāk. 

Kāda tomēr viņiem var būt ietekme? 

Šajā brīdī kāds skeptiskāks lasītājs nodomās: “Mhm!” Nu gan ietekmētāji un viedokļa līderi! Tās ir tīrās muļķības. Kāda tur lielā ietekme?” Pēdējos divdesmit gados daudzskaitlīgi gan mūsu, gan citu pētījumi (skat, piem., Abidin, 2018; Mesipuu, 2022; Õunpuu 2019; Viru, 2019; Miil 2019; Lukk, 2019; Kaljuvee, 2015) ir pārliecinoši pierādījuši, ka diemžēl vai par laimi – ietekmē gan. Ģimenes emuāram var būt vairāk lasītāju nekā reģionālam laikrakstam, tiktokerim var būt vairāk sekotāju nekā ietekmīgākajai ziņu pārraidei, bet jūtūbera viedoklis var izrādīties vērtīgāks par svarīga politiķa uzskatiem. Tendenču noteicēju ir daudz un tie ir dažādi. Sākot no tiktoka zvaigznes  Iluzionista Edžus  un, @dednahype  komiskajiem video Youtube platformā, līdz dažādas aktuālās informācijas atspoguļošanai televīzijas žurnālistes Kristīnes Garklāvas sociālajos tīklos. Lai gan satura veidotāju tiešo un tūlītējo ietekmi ir sarežģīti izmērīt (skat., piem., Folkvord & de Bruijne, 2020), tomēr var apgalvot, ka tendenču veidotāji ietekmē cilvēku iepirkšanās paradumus (piemēram, konkrētu preču izvēlēšanos, jautājumus saistībā ar dzīvesstilu un patēriņa paradumiem), izvēles attiecībā uz veselību (diētas, ideālās ķermeņa formas, plastiskās operācijas, attieksme pret vakcināciju utt.), politiskās izvēles (gan atbalstu konkrētām partijām un politiķiem, gan plašākus uzskatus par dzīves uztveri).  

Kā uzskatāmu piemēru var minēt influenceri Kati Vegmani, kas vietnē “Instagram” tirgoja noni sulu, kas, kā pati apgalvoja, “tā fantastiski strādā ar asinsriti, asinsvadiem, sirdi, iznīcina vēža šūnas; pat, ja ir jau vēzis, viņa iznīcina tā metastāzes”. Tāpat viņa ieteica ikdienā lietot sodu, sajaucot to ar ūdeni un citronu. Šāda terapija organismā likvidēšot skābo vidi, kas “sekmē gan vēža, gan citu iekaisumu rašanos”. Visus šos apgalvojumus atspēkoja onkologs, gastroenteroloģe un citi sertificēti speciālisti. (Tobrīd viņa sadarbojās ar konkrētu ražotāju un par ieteikumiem saņēma arī materiālu atlīdzību).  

Tendenču noteicēji plašāk ietekmē sociālo realitāti, kultūru un komunikāciju. Tieši tā, (pusaugu) satura veidotāji spēcīgi ietekmē to, ko mēs uzskatām par normālu un nenormālu, kas ir iekārojams, kas ir pelnījis nicinošu attieksmi, kā savstarpēji komunicējam, kas ir bāzes zināšanas un pamatteksti. Tāpēc, pat ja mēs paši influenceru kultūru augstu nevērtējam vai dažreiz par to smīkņājam (skat., piemēram, @influencersinthewild Instagramā), nevar apgalvot, ka tas ir nenozīmīgs zibsnis uz radara. To ir sapratuši arī pasaules spēki. Piemēram, Krievijas karā pret Ukrainu influenceri ieņem tik nozīmīgu lomu, ka ASV tiktokerus instruēja Baltais nams, tādējādi vēlreiz leģitimējot šīs nozares dalībniekus. 

Vecas teorijas, jaunas parādības 

Saskaņā ar mediju un komunikācijas pētījumiem šī ir ļoti sena parādība. Jau 20. gadsimta 50. gados tika runāts par divpakāpju komunikācijas plūsmu, kuras kodols īsumā ir šāds: vēstījums ir efektīvāks, ja to nodod sociālajai grupai nozīmīgs cilvēks, ietekmētājs. Piecdesmito gadu pasaulē tās galvenokārt bija fizisku kopienu centrālās personas (ciema vecākie, mācītāji u. c.). Savukārt šodien informācijas starpnieki un viedokļu veidotāji bieži vien ir tendenču noteicēji, kuri darbojas sociālajos medijos.  

Ja jau mēs esam nonākuši pie vecajām, bet šodien joprojām aktuālajām sociālajām teorijām, tad ir vērts pieminēt 1956. gada parasociālo attiecību teoriju. Saskaņā ar to mediji var radīt ilūziju par savstarpēji eksistējošām attiecībām, kuras vienai pusei šķiet īstas, bet patiesībā tādas nav. Par labu piemēru kalpo ziepju operu un realitātes šovu zvaigznes. To faniem un sekotājiem var rasties sajūta, ka viņi it kā pazīst ekrānā esošos cilvēkus. Viņiem tiek dzīvots līdzi gluži kā draugiem. “Ko tā Esmeralda šodien atkal savārīs?” vai “Nu, kā gan tā Seidija tā pateica?” Tā pati sajūta liek mums skatīties, vai jūtūberis vai blogeris, kuram mēs sekojam, ir publicējis kaut ko jaunu savā sociālo mediju kanālā. Tā pati sajūta liek mums interesēties par tīkamā tiktokera vai instagramera aktivitātēm un tām sekot ilgākā laikā. Parasociālo attiecību gadījumā auditorijas locekļiem izveidojas iluzora intimitātes izjūta, kas bieži ir saistīta ar uzticēšanos un identificēšanos.  

Protams, tā dēvētās “vecās lielās teorijas” ir daudz plašāk izmantotas pētījumos, kas aplūko jauno laiku satura vairotājus (padziļinātas intereses gadījumā skat. arī Ē. Gofmana (Goffman) priekšplāna un aizkulišu koncepcijas, influenceru aktivitāšu analīze, izmantojot P. Burdjē (Bourdieu) sociālā kapitāla teoriju vai E. Rodžersa (Rogers) inovāciju difūzijas modeļa lietojumu šīs tēmas sakarā). 

Kā viņi to dara? 

Zinātniece Kristala Abidina (Crystal Abidin), kura ilgstoši ir pētījusi interneta slavenības un influencerus, izceļ četras galvenās īpašības vai pamatvērtības, uz kurām ir balstītas tendenču noteicēja aktivitātes. Protams, vērtības var savstarpēji pārklāties un uzsvari nobīdīties. Ekskluzivitāte. Satura veidotājs saviem sekotājiem piedāvā piekļuvi tam, kas citādi nav pieejams “parastajiem cilvēkiem”. Bieži vien tas nozīmē ekonomiskā kapitāla eksponēšanu – dārgi priekšmeti, izsmalcinātas vietas, ekskluzīvi pasākumi. Bieži šīs vērtības tiek izceltas, piemēram, ceļojumu emuāros, kā arī sociālo mediju saturā, ko rada bagātu cilvēku bērni.  

Unikalitāte. Auditorija tiek galvenokārt piesaistīta tādēļ, ka satura veidotājs ir patiešām unikāls, augsta līmeņa eksperts. Šeit mēs varam ietvert visus dejotājus, bundziniekus, māksliniekus, amatniekus utt., kas darbojas sociālajos medijos un ir pozitīvā nozīmē virāli izplatījušies. Viņi prot kaut ko tādu, ko mēs “parastie cilvēki” neprotam. Piemēram, šobrīd starp bērniem ļoti populāri ir jūtūberi, kuri spēlē dažādas spēles un bieži vien dara to ārkārtīgi labi. Viņi ir veltījuši tūkstošiem stundu, lai sasniegtu, piemēram, Minecraft vai Sea of Thieves eksperta līmeņa zināšanas un tehnisko kapitālu. Eksotika. Šādas sociālo mediju slavas gadījumā satura veidotājs ir sekošanas un intereses vērts, jo ir novirzījies no parastā un “normālā”. Šeit var apkopot visus influencerus, kuri veido šokējošu saturu, satura veidotājus ar atšķirīgu fizisko izskatu, kā arī cilvēkus, kuri prot kaut ko dīvainu, pārsteidzošu vai neparastu. Mukbang žanra satura veidotāji (ēdiena ēšana lielos apjomos) notur savu sekotāju uzmanību tieši caur šo eksotiskās kultūras kapitālu.  

Tomēr visplašāk izplatītā ir dzīvesstila kategorija. Dzīvesstils nozīmē, ka ar satura veidotāju var identificēties. Viņš(-a) ir tāds pats cilvēks kā es un stāsta par savu dzīvi atklāti un autentiski. Sekotājam izveidojas piederības sajūta, iespēja identificēties un līdz ar to bieži arī kopienas izjūta ar pārējiem auditorijas locekļiem, galvenokārt apmainoties ar sociālo kapitālu. Tas nozīmē, ka satura veidotājs sevi uzskata par “īstu” cilvēku ar “īstām” problēmām, nevis iestudētām situācijām. Tomēr nedrīkst aizmirst, ka, veidojot sociālo mediju ierakstus, vienmēr tiek ievērota noteikta uzstāšanās, pārdomātības un performances pakāpe. Par visiem ar to saistītajiem tehniskajiem paņēmieniem un stratēģijām var plašāk izlasīt, piemēram, Zanes Štrombergas (2021) bakalaura darbā “Influenceru mārketinga ietekme uz zīmola uztveri skaistumkopšanas industrijā” vai Sabīnes Purkalnes bakalaura darbā “Aktīvo Instagram lietotāju uzticēšanās Latvijas influenceriem un to radītājam saturam” 

Neliekuļo un runā ar mani!  

Neatkarīgi no dominējošās pamatiezīmes, mūsdienu satura veidotājiem jābūt autentiskiem un jāveido dialogs. Mēs ielaižam savā galvā satura veidotāju, kuram mēs uzticamies, kurš mums šķiet patiess tajā, ko viņš(-a) dara un saka. Runājot par autentiskumu un tuvību, atbilde uz jautājumu “Kāpēc tas strādā?” ir vienkārša. Man kā parastajam cilvēkam ir vieglāk uzticēties un identificēties ar kaimiņu Mariju, nekā tālu Holivudas zvaigzni. Iespējams, ka Marija cīnās ar tādām pašām problēmām kā es. Viņu satrauc pieaugošās cenas, slikti laikapstākļi atvaļinājumā, sociālajos medijos viņa skaļi domā, ko pagatavot no puspaciņas lēcu un citronu sulas koncentrāta, kas mētājas virtuves skapī. Savukārt vecās Holivudas zvaigzne dzīvo dzīvi, ar kuru man nav nekāda sakara. Tās vārdus ir rūpīgi piemeklējusi PR komanda, no sliktiem laikapstākļiem var lidmašīnā aizbēgt uz otru pasaules galu, ēdienu pagatavo privātais pavārs, bet par vēdera muskulatūras optimālo izskatu rūpējas privātais treneris. Tāpēc arī visas klasiskās tālu stāvošās slavenības ir pamazām pārvirzījušās uz sociālajiem medijiem, kur tās cenšas panākt jaunu aizraujošu un autentisku (mikro)slavu jeb kalibrētu amatierismu (Abidin, 2017). 

Vaļsirdība var izpausties dažādos veidos – naivi materiālistiski, žanriski paredzami, filozofiski dziļi, mulsinoši smieklīgi, kaislīgi ideālistiski, jebkā. Tomēr, ja auditorija atkož, ka tendenču noteicējs pārmērīgi cenšas, imitē kādu citu, atkārto priekšā uzrakstītus mārketinga vēstījumus, neievēro savas pamatvērtības vai kaut ko slēpj, tad satura veidotāju var aprīt dusmu un izsmiekla vilnis, kā arī viņš(-a) var zaudēt uzmanības ekonomikas nozīmīgāko kapitālu – mūsu acu un ausu uzmanību, kā arī pirkstgalus, kas klabina klaviatūru.  

No otras puses, mums nav obligāti jāpatīk tie, kuriem mēs dedzīgi sekojam. Diezgan izplatīta prakse ir naida skatīšanās (hate-watching) (Murumaa-Mengel & Siibak, 2020), kad tendenču noteicējam tiek sekots, lai pats sekotājs justos labāks vai vērtīgāks. Zinātniski tiek nošķirts salīdzinājums “uz augšu” (labāki, veiksmīgāki, skaistāki cilvēki) un “uz leju” (tie, kurus uzskatām par sliktākiem, neglītākiem, dumjākiem utt.). Kāpēc cilvēki dedzīgi sekoja raidījumiem “Randiņš ar Kubasovu”, “The B Team TikTok māja”, “Caur ērkšķiem uz…” un citi. Mums ne vienmēr jāpatīk šī žanra varoņi (lasītājs šeit var izdomāt šī brīža aktuālākās sociālo mediju slavenības), bet, dzīvojot viņiem līdzi, mēs varam atrast sevi, jo starp mums ir izveidojošās parasociālas attiecības.  

Parasociālās attiecības kļūst spēcīgākas, ja tendenču noteicējs mūs uzrunā. Dialogs var izpausties kā sarunas tonis, intertekstuālas atsauces, sadarbību saturs, jautājumu uzdošana video beigās, ātrās aptaujas, AMA (ask me anything – pajautā man jebko) žanrs, komentāru nolasīšana priekšā un uzmanības pievēršana saviem sekotājiem. “Mēs tiekam pamanīti!” un “Viņš patiešām grib zināt!” ir nozīmīga sajūta, kas mūs piesaista sociālo mediju satura veidotājiem.  

Tātad nākamreiz, kad seko līdzi kāda satura veidotāja un tendenču noteicēja aktivitātēm, klusītēm uz pirkstiem vari saskaitīt, kādus paņēmienus un ietekmes atpazīsti: apzināta sekotāju skaita palielināšana/ierobežošana? Vēstījuma mērķēšana uz plašu vai perifēru sekotāju loku? Sociālā salīdzinājuma iespēja uz augšu vai uz leju? Centieni ietekmēt patēriņa, veselības vai politisko uzvedību? Apmaksāts vai personisks? Ar kāda veida kapitālu saistīts? Vai potenciālā ietekme ir personiska vai sabiedriska? Vai piedāvā iespēju identificēties vai izspēlē ekskluzivitāti? Vai rāda kaut ko ārkārtēju vai eksotisku? Vai cenšas veidot dialogu? Kas ir patiess, kas ir performatīvs autentiskums? Kur vispār ir robeža? 

Izmantotie avoti 

Abidin, C. (2018). Internet celebrity: Understanding fame online. Emerald Group Publishing. 

Abidin, C. (2017). #familygoals: Family influencers, calibrated amateurism, and justifying young digital labor. Social Media+ Society, 3(2). 

Folkvord, F., & de Bruijne, M. (2020). The effect of the promotion of vegetables by a social influencer on adolescents’ subsequent vegetable intake: A pilot study. International Journal of Environmental Research and Public Health, 17(7), 2243. 

Guilbeault, D., & Centola, D. (2021). Topological measures for identifying and predicting the spread of complex contagions. Nature Communications, 12(1), 1-9. 

Horton, D. & Richard Wohl, R. (1956). Mass communication and para-social interaction: Observations on intimacy at a distance. Psychiatry, 19(3), 215–229. 

Kaljuvee, K. (2015). Eesti sotsiaalmeedia mikrokuulsuste kasutatavad tähelepanu pälvimise strateegiad. Bakalaureusetöö, juhendaja M. Murumaa-Mengel. Tartu Ülikool, ühiskonnateaduste instituut. https://dspace.ut.ee/bitstream/handle/10062/46730/kaljuvee_kristel_ba_2015.pdf?sequence=1&isAllowed=y 

Katz, E. & Lazarsfeld, P. F. (1955). Personal influence: The part played by people in the flow of mass communications. New York: The Free Press. 

Lukk, L.-J. (2019). Perekonnana avalikult internetis: (video)blogijate sisuloomepraktikad ja laste kaasamisega seonduvate eetiliste dilemmade mõtestamine. Bakalaureusetöö, juhendaja M. Murumaa-Mengel. Tartu Ülikool, ühiskonnateaduste instituut. https://dspace.ut.ee/bitstream/handle/10062/64089/lukk_liisa_johanna_ba_2019.pdf?sequence=1&isAllowed=y 

Mesipuu, B. (2022) Suunamudijate turundustegevuse tajumine ja ostukäitumisele suunamine – Eesti noorte arvamused ja kogemused. Magistritöö, juhendaja M. Sukk. Tartu Ülikool, ühiskonnateaduste instituut. https://dspace.ut.ee/bitstream/handle/10062/82382/mesipuu_brit_ma_2022.pdf?sequence=1&isAllowed=y 

Miil, M. (2019). 9–13-aastaste Eesti noorte vaatamiseelistused YouTube’is ja eetiliselt probleemse sisu tõlgendused. Bakalaureusetöö, juhendaja M. Murumaa-Mengel. Tartu Ülikool, ühiskonnateaduste instituut. https://dspace.ut.ee/bitstream/handle/10062/64090/miil_marget_ba_2019.pdf?sequence=1&isAllowed=y 

Murumaa-Mengel, M. & Siibak, A. (2020). From Fans to Followers to Anti-Fans: Young Online Audiences of Microcelebrities. In: M. Filimowicz & V. Tzankova (Ed.). Reimagning Communication: Meaning. (228−245). London: Routledge. 

Park, J., Lee, J. M., Xiong, V. Y., Septianto, F., & Seo, Y. (2021). David and Goliath: when and why micro-influencers are more persuasive than mega-influencers. Journal of Advertising, 50(5), 584-602. 

Taal, A. (2021). Teooriast praktikasse: auditooriumi tähelepanu äratava ja säilitava YouTube’i sisu loomise strateegiate rakendamine. Bakalaureusetöö, juhendaja M. Murumaa-Mengel. Tartu Ülikool, ühiskonnateaduste instituut. https://dspace.ut.ee/bitstream/handle/10062/72414/taal_anett_ba_2021.pdf?sequence=1&isAllowed=y 

De Veirman, M., Cauberghe, V., & Hudders, L. (2017). Marketing through Instagram influencers: the impact of number of followers and product divergence on brand attitude. International Journal of Advertising, 36(5), 798-828. 

Viru, K. (2019). Eesti teismeliste tüdrukute kommertskoostööle orienteeritud tähelepanu püüdmise strateegiad sotsiaalmeedias. Bakalaureusetöö, juhendaja M. Murumaa-Mengel. Tartu Ülikool, ühiskonnateaduste instituut. https://dspace.ut.ee/bitstream/handle/10062/64103/viru_k2triin_ba_2019.pdf?sequence=1&isAllowed=y 

Õunpuu, P. (2019). Mõjuliidrite kaasamine reklaamikampaaniatesse: eetiliste probleemide kaardistamine siseringi uurijana. Magistritöö, juhendaja M. Murumaa-Mengel. Tartu Ülikool, ühiskonnateaduste instituut. 

https://dspace.ut.ee/bitstream/handle/10062/64210/6unpuu_piia_ma_2019.pdf?sequence=1&isAllowed=y

Loe täismahus: Paljas Porgand põhjustab soovimatute beebide buumi? Laser, 30. september, 2019. https://diktor.geenius.ee/blogi/laser/20467/ 

Palīgmateriāls skolotājam/darbam ar jaunatni: influenceru radītā satura analīze  

Neatkarīgi no tā, vai skolotājs un skolēni ir informēti par pēdējā laika populārākajiem satura veidotājiem, šīs analīzes shēmas var izmantot kopā ar skolēniem. Materiālu (influenceru video) uz mācību stundu var atnest skolēni. Analīzei jānotiek kopā un skolotājam noteikti nav jāpretendē uz galējās patiesības sludinātāja un zināšanu sniedzēja statusu.  

Tālāk ir plāns tam, kā tendenču noteicēju (influenceru) tēmu aplūkot kopā ar skolēniem vienā vai vairākās mācību stundās. Pēc saviem ieskatiem vairākus punktus var izlaist, kombinēt utt. 

1. Iesākumam uz tāfeles, digitālajā domu kartē, kopīgotā dokumentā vai citā veidā kopā var pierakstīts, par ko mēs vispār runājam. Kādi vēl vārdi latviešu un citās valodās tiek lietoti, runājot par influenceriem? Kuri vārdi ir vispiemērotākie? Kāda ir skolēnu attieksme pret terminu “influenceris”? Vai viņi zina, no kurienes šis termins ir cēlies? Vai minūtes laikā var atrast atbildi? (Informācija, piemēram: https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/kas-ir-influenceris-un-ka-vins-pelna.a424283/)
2. Darbs grupās: ko skolēni uzskata par populārākajiem vai slavenākajiem influenceriem savā vecuma grupā? Svarīgi pievērst uzmanību un kopā pārrunāt, vai un kā atšķiras tādas kategorijas kā “mīļākais”, “populārs” un “slavens”, jo tās ne vienmēr ir ar vienādu nozīmi. Piemēram, tiek sekots noteiktiem cilvēkiem, “naida skatīšanās” vai “naida sekošanas” nolūkā. (Papildu lasāmviela: https://www.diena.lv/raksts/sestdiena/tema/influenceris–intelektualis–kada-starpiba-14260018)
3. Pārrunāšanai: kādi ir biežāk minētie piemēri? Uz tāfeles/kopīgotā elektroniskajā dokumentā pie jau minētajiem pierakstīt +1. Tādējādi var noteikt biežāk minētos satura veidotājus. Papildu diskusijai minēt, kādās platformās konkrētie satura veidotāji darbojas. Kā viņi kļuva slaveni? Kur ir viņu “pamatmājvieta”?  
4. Darbs pāros: meklē un salīdzini. Lai bērnus un jauniešus iepazīstinātu ar nesenākas vēstures perspektīvu, kopā var aplūkot Sabīnes Purkalnes bakalaura darbu “Aktīvo Instagram lietotāju uzticēšanās Latvijas influenceriem un to radītājam saturam” (kā papildu uzdevumu var uzdot arī atrast šo bakalaura darbu: https://dspace.rsu.lv/jspui/handle/123456789/1639) un pārrunāt, vai kāds no tajā minētajiem joprojām ir relevants un pazīstams? Kurš vispār nav zināms? Kādi var būt iemesli, kāpēc influenceris vairāk nav slavens? Ko tas var nozīmēt šim influencerim (iespējamās garīgās, finansiālās, profesionālas u. c. problēmas). Cik grūts ir satura veidotāja darbs? (Papildu materiāls, kas atklāj šī darba tumšo pusi: https://www.nytimes.com/2021/06/08/style/creator-burnout-social-media.html)
5. Ļaujiet skolēniem izvēlēties vienu video, ko kopā noskatīties. Dodiet priekšroku garākam audiovizuālam tekstam, tādējādi ir vairāk laika un nianšu, ko pamanīt. Kā priekšnosacījumu var noteikt, ka video nedrīkst saturēt nelikumīgas darbības, kas būtiski kaitē sev/citiem. Iespējamā kopīgā diskusija: Kādas tās ir? Ko influenceris nedrīkst darīt? Vai viņu darbību regulē kāds likums vai ētikas kodekss? Kopā var aplūkot norādījumus sociālo mediju reklāmdevējiem (https://influenceri.lv/wp-content/uploads/2022/04/IETEKMETAJU-MARKETINGA-ETIKAS-KODEKSS.pdf), Reklāmas likumu (https://likumi.lv/ta/id/163-reklamas-likums), Latvijas Republikas Satversmi . Vai mūsdienu satura veidotāji ievēro šīs prasības? 
6. Kopā noskatieties izvēlēto video (vienu reizi). Pa pāriem vai pa trim: ko būtiski pamanīt konkrētajā video? Ja tev būtu jāsagatavo skatīšanās instrukcija savai mazajai māsai/vectētiņam/citplanētietim, tad kam tu pievērstu uzmanību? Izveidojiet analizējamo aspektu sarakstu. Skolotājs var sniegt pirmos piemērus (skat. turpinājumā esošo garo sarakstu ar analizējamajiem jautājumiem). 
7. Kopā analizējiet izvēlētā teksta dažādos aspektus. Skolēniem var sagatavot analīzes matrici, bet sarunu var veidot arī brīvā formā. Analīzes kopsavilkumu var veidot, izmantojot Canva plakātu. Mediju nedēļas ietvaros tos var izdrukāt! Attiecībā uz tālāk esošajiem jautājumiem svarīgi iepriekš paskaidrot, ka “teksts” var nozīmēt ne tikai rakstisku tekstu. Teksts var būt arī fotogrāfijas, mūzika, video utt. Tas viss mums stāsta kādu stāstu. Lai to saprastu, mums vienkārši nepieciešamas noteiktas zināšanas. Noteiktas zināšanas var nozīmēt to, ka aptuveni 1600. gadā uzgleznotajā Karavadžo augļu groza gleznā tu proti saskatīt simbolus un zini šī darba slepenās nozīmes (ka spāre ir sātana un kārdinājuma simbols utt.). Tieši tāpat simbolus un slēptas nozīmes ir mūsdienu satura veidotāju tekstos (slengs, redzamais un atpazīstamais statuss – prečzīmes utt.). Lai kritiski lasītu mediju tekstu, cita starpā jāmeklē atbildes uz dažādiem jautājumiem gan par pašu tekstu, gan tā autoru un struktūru, kā arī par izmantotajiem avotiem vai tekstā slēptajām nozīmēm un nostājām. Piemēram, lasot tekstu kopā, varētu analizēt noteiktas nianses. Skolotājs var izvēlēties kādu no šeit minētajiem jautājumiem vai starp skolēniem sadalīt dažādus aspektus, vai ļaut skolēniem pašiem izvēlēties, ko viņi vēlas analizēt. Vajadzības gadījumā jautājumus iepriekš var grupēt un strukturēt.

1. Kurš ir teksta veidotājs?  
2. Kāds ir viņa fons, sociodemogrāfiskie rādītāji? 
3. Kam viņš/viņa ir līdzīgs, kam viņš/viņa nav līdzīgs? 
4. Cik liela sabiedrības daļa ir tāda kā viņš/viņa? 
5. Par ko šis teksts stāsta? Kādu (jaunu) informāciju tas sniedz? 
6. Kādas informācijas trūkst? Kur ir informācijas caurumi? Vai kaut kas ir tīšām noklusēts, izlaists?  
7. Kas/kurš vēl ir video redzams/dzirdams/lasāms? 
8. Vai tas atbalsta vai nostājas pret galveno varoni? 
9. Ko šis teksts parāda?  
10. Ko šajā tekstā var dzirdēt? 
11. Kādas ir vārdiskās daļas? 
12. Kāds ir tehniskā izpildījuma līmenis? Ar nodomu amatierisks/profesionāls? Kāpēc? 
13. Kādi līdzekļi ir nepieciešami, lai radītu šādu saturu? 
14. Vai tas ir autentisks saturs? Kāpēc tu tā domā? 
15. Kā satura veidotājs runā ar savu auditoriju? Kādus izteicienus viņš/viņa izmanto? 
16. Vai viņš/viņa atbild uz komentāriem, kaut kādā veidā iesaistās dialogā? Vai viņa/viņas teksts ietver kādu uzsaukumu (call to action)? 
17. Vai video satur kādu konfliktu? Ar/par ko? 
18. Kādus vēl klasiskus ziņu vērtību kritērijus var atrast?  
19. Kādam žanram atbilst teksts? Vai to iespējams konstatēt? Žanrs ir teksta veids ar skaidri atpazīstamām pazīmēm, piemēram, GRWM, Let’s Play, haul, 73 questions utt.  
20. Vai pamani kādus vērtējumus attiecībā uz video rādīto/tematiku? Kā vārdu līmenī saproti satura veidotāja attieksmi pret tēmu/varoņiem? 
21. Kā tas ir saprotams vizuālā līmenī? 
22. Kā tas ir saprotams skaņas līmenī? 
23. Kādi vārdi tiek lietoti tekstā un kāda ir to nozīme? 
24. Vai tekstā tiek lietotas metaforas? Kāpēc teksta veidotājs izvēlējās šo konkrēto metaforu? 
25. Kā teksts cenšas ietekmēt auditorijas uzvedību? Vai tā varētu būt apzināta rīcība? Kā teksts cenšas ietekmēt sabiedrības viedokli?  
26. Kā var ietekmēt sabiedrību?  
27. Vai tās ir apzinātas un tīšas izvēles?  
28. Kas tiek pasniegta kā pagātne, tagadne un nākotne?  
29. Kādi fakti tiek pasniegti un, ja nepieciešams, vai tie ir pierādīti? 
30. Kādi viedokļi tiek pasniegti? Kā viedokļi tie ir? 
31. Kā tekstā pasniegtā informācija ir saistīta ar to, kas agrāk ir bijis zināms par aplūkoto notikumu/parādību/personu?  
32. Vai ir lietoti kādi avoti? Kādi? Mutiski? Rakstiski? Elektroniski? 
33. Kādā platformā ir publicēts šis teksts?  
34. Ko šajā platformā var/nevar darīt? 
35. Kādas ir šīs platformas normas? Kas tiek un netiek darīts? Kas tiek vērtēts atzinīgi un kas tiek nosodīts? 
36. Kam pieder šī platforma? Kā tajā var pelnīt naudu? 
37. Kā interesēs ir radīts šis teksts? Kurš varētu gūt labumu no šī teksta publicēšanas? Vai tas ir norādīts? 
38. Vai ikviens cilvēks var izprast šīs iespējamās saistības vai ir nepieciešamas noteiktas zināšanas? 
39. Vai šis ir globāls vai lokāls teksts?  
40. Kas ir mērķauditorija? 
41. Kāpēc cilvēki seko šim satura veidotājam? 
42. Kuri noteikti neseko? Kam šis teksts nav domāts? 
43. Kur satura veidotājs uzzina, kurš viņam/viņai seko? Vai tas ir adekvāts pārskats? 
44. Vai tas ir oriģināls teksts, tulkojums vai adaptācija? Vai video tiek izmantoti elementi no citu veidota satura?  
45. Cik lielā mērā šeit jārēķinās ar autortiesībām? 
46. Vai verbālais teksts un (audio) vizuālais materiāls saskan, runā par vienu lietu? 
47. Kas ir redzami attēlā? Vai viņš/viņa ir viens(-a)? Ar kādu vai kaut ko? 
48. Ko viņi dara? Vai viņi ir aktīvi vai pasīvi? 
49. Kurš vai kas atrodas centrā? Kas aizņem visvairāk vietas? Kas atrodas priekšplānā, kas – aizmugurē?  
50. Kā varoņi ir izvietoti attēlā? Kurš atrodas augstāk, kurš – zemāk? Kurš ir pa kreisi, kurš – pa labi?  
51. Kurš šķiet lielāks, kurš – mazāks? 
52. Uz kurieni cilvēki skatās? Uz sāniem? Uz kādu? Uz skatītāju? 
53. Kāda ir apkārtējā vide? Vai video ir filmēts iekšā vai ārā? Privātā vai publiskā telpā? Dabā vai pilsētā? Vai tas ir vispār saprotams? 
54. Kāda ir vispārējā video modalitāte un nokrāsa? Drūma vai priecīga? Melnbalta vai krāsaina? Vai video ir apstrādāts, vai nav apstrādāts? 
55. Kur atrodas kamera? Augstāk, zemāk vai vienā līmenī ar attēlā redzamo cilvēku? 
56. Kādi ir video sīktēli jeb thumbnails? Kāpēc tie ir šādi? 
57. Kāds ir virsraksts? Kāpēc tieši tāds? 
58. Cik ātrs ir video temps? Kur ir veikta montāža? 
59. Kuras daļas ir paātrinātas, kuras ir palēninātas? 
60. Kāds ir apgaismojums? Vai ir izmantotas apgaismojuma iekārtas? 
61. Vai video ir nofilmējis attiecīgais cilvēks vai ir bijusi nepieciešama kāda palīdzība? 
62. Kā būtu skatīties no malas šāda video veidošanu? 
63. Kā bija jāsagatavojas, lai šāds video taptu? 
64. Kā tu domā, ar cik dubļiem ir ierakstītas dažādas video daļas? Ja ar vairākiem dubļiem, tad cik autentisks ir šis saturs piektajā dublī? 
65. Vai kāds ir samaksājis vai savādāk atlīdzinājis par kādu daļu? 
66. Vai satura veidotājs pārdod paša radītus produktus? 
67. Kas ir galvenā mērķauditorija? 
68. Vai video tiek rādīti bērni? Kādi ētiski un juridiski apsvērumi var rasties? 
69. Vai video ir redzamas cigaretes, elektroniskās cigaretes, alkohols, narkotikas? Vardarbība? Politiskas vai pasaules uzskatu prioritātes? Propaganda un viltus informācija?  
70. Kādā mērā influenceris var vispār ietekmēt to, ko viņa/viņas sekotāji uzskata par foršu, kādu uzvedību atdarina? 
71. Kam šī satura veidotāja radītais saturs var būt kaitīgs? 
72. Vai viņu var saukt pie atbildības? Kā? 
73. Kādus jautājumus vēl varētu uzdot par šo tekstu? [jautājumu sarakstu var vienmēr papildināt] 

Tomēr jāuzsver, ka attiecībā uz mediju tekstiem mēs nevaram runāt par vienu un pareizu interpretācijas un izpratnes veidu, jo dažādi cilvēki var uztvert vienu tekstu ļoti atšķirīgi. Vienlaikus ne vienmēr teksta radītājs ir informēts par sava teksta vērtējumiem un slēptajām nozīmēm, jo, piemēram, ātrais darba temps var likt izdarīt izvēles, kas vienkārši ir visizplatītākās.