Meklēt

Vai Facebook cenzē Ukrainu atbalstošus ierakstus?

Daudzi Latvijā tā uzskata, tomēr Re:Baltica neatrada pierādījumus, ka Facebook satura moderatori apzināti dzēstu Ukrainu atbalstošus ierakstus. Taču atklājās cita problēma — satura politika veidota tā, ka emocionāli runāt par karu ir praktiski neiespējami. Kremļa ārpolitikai tas nāk tikai par labu. Janvāra vidū kāds profesionāls dezinformators mikroblogošanas vietnē Twitter publicēja  «nopludinātu» sarakstu ar vairākiem Facebook (FB) satura moderatoru uzvārdiem, kas it kā bloķējot […]

Daudzi Latvijā tā uzskata, tomēr Re:Baltica neatrada pierādījumus, ka Facebook satura moderatori apzināti dzēstu Ukrainu atbalstošus ierakstus. Taču atklājās cita problēma — satura politika veidota tā, ka emocionāli runāt par karu ir praktiski neiespējami. Kremļa ārpolitikai tas nāk tikai par labu.

Janvāra vidū kāds profesionāls dezinformators mikroblogošanas vietnē Twitter publicēja  «nopludinātu» sarakstu ar vairākiem Facebook (FB) satura moderatoru uzvārdiem, kas it kā bloķējot Ukrainu atbalstošu saturu. Šajā sarakstā bija no profesionāļu sociālā tīkla LinkedIn izrakstīti uzvārdi, kas paši bija norādījuši, ka strādā starptautiskas firmas birojā Rīgā, no kuras FB iepērk satura moderēšanas pakalpojumu. Vienīgais pierādījums, ka šie cilvēki it kā bloķē Ukrainu atbalstošus kontus, bija viņu slāviskie uzvārdi.

Drīz noskaidrojās, ka vēl pirms viņa FB šos uzvārdus bija publicējusi bijusī politiķe Sarmīte Pīka. «Latvijā Facebook lietotājus, kuri uzstājas pret Krievijas sākto karu Ukrainā, bloķē. Kāpēc tas nesodīti turpinās jau ilgstoši?» viņa rakstīja savā profilā, turpat arī norādot adresi, kur Rīgā strādā moderatori.

Sarakstē ar Re:Baltica Pīka stāsta, ka uzvārdu publicēšana bijusi sava veida izmisuma sauciens, jo FB «cietumā», kā savu profilu bloķēšanu sauc to īpašnieki, par Ukrainu atbalstošiem ierakstiem vairākkārt nonākusi gan pati, gan virkne citu sabiedrībā zināmu personu, tajā skaitā žurnālists Kārlis Streips, tulkotāja Silvija Brice un aktīviste un dzejniece Liāna Langa.

Par FB satura noteikumu pārkāpumiem Pīka sodīta divas reizes. Vienā reizē dzēsts ieraksts, kurā publicēta karikatūra par Krievijas prezidentu. Otrā uz piecām dienām bloķēta piekļuve savam kontam par Imanta Ziedoņa dzejoļa Veltījums Latvijas krieviem publicēšanu. Ņemot vērā gan pašas, gan citu FB lietotāju piedzīvoto bloķēšanu, Pīka sarakstē ar Re:Baltica secina: darbojas «vai nu koordinētas grupas FB loģistikas iedarbināšanai, vai menedžmenta paspārnē tiek veikta apzināta cenzēšana».

Uz publiski izskanējušajām aizdomām reaģēja arī Valsts drošības dienests, paziņojot, ka sāk pārbaudi. Savā paziņojumā VDD norādīja, ka sekojot līdzi arī notikumiem Bulgārijā, kur neapmierināti iedzīvotāji janvārī pat protestēja pie moderatoru biroja ēkas.

Re:Baltica noskaidroja, ka politiskā līmenī šis jautājums aktualizēts arī kaimiņos Lietuvā. Tāpēc mēģinājām saprast, vai tiešām FB mūsu reģionā slepus atbalsta Krievijas ārpolitiku.

Intervijai nepiekrīt

Jau gadiem rakstot par dezinformāciju un Kremļa propagandu, Re:Baltica regulāri ir bijusi saziņā ar FB pārstāvjiem. Lūdzot atbildes uz jautājumiem, reakcija no šī tehnoloģiju milža parasti ir diezgan ātra, taču reti kad pēc būtības.

Šī reize nebija izņēmums. Vispirms sazinājāmies ar firmu CCC Riga Digital Services, kas ir daļa no starptautiskas kanādiešu firmas TELUS un kuras birojs atrodas Rīgā. FB no tās iepērk satura moderēšanas pakalpojumu. CCC Riga Digital Services Latvijā reģistrēta 2018. gadā, un tās darbinieku skaits no sākotnējiem 63 izaudzis līdz 375, liecina gada pārskats Lursoft. «Facebook Rīgas biroja darbinieku pienākumos būs ne tikai uzraudzīt saturu, reaģēt uz sūdzībām, bet arī atrast, bloķēt un dzēst viltus profilus un ļaunprātīgos manipulētājus,» par firmu 2019. gadā stāstīja LNT Ziņas. Firmas apgrozījums 2021. gadā bija 10,3 miljoni, bet peļņa — miljons eiro.

TELUS mums interviju atteica. Firmas pārstāve rakstiskā atbildē norādīja, ka publiski izskanējušie apgalvojumi ir «pilnībā nepieņemami un vienkārši nepatiesi». Viņi strādājot pēc FB izstrādātiem noteikumiem, tāpēc visi jautājumi būtu jāuzdod pašam FB.

Interviju atteica arī FB. Tā pārstāve Vitnija Saldava rakstiskā atbildē noliedza izskanējušos apgalvojumus par slēptu Krievijas interešu atbalstīšanu. Viņa norādīja, ka moderatori strādā pēc ļoti precīziem norādījumiem, tāpēc ir praktiski neiespējami pieņemt subjektīvus lēmumus. Moderatori arī neizvēlas ierakstus, ko pārbaudīt, tie tiekot iedalīti automātiski. Turklāt moderatoriem katru nedēļu notiek iekšējais audits, kas uzrauga darba kvalitāti. Saldava atteicās nosaukt precīzu moderatoru skaitu, kas uzrauga saturu latviešu valodā. Re:Baltica šo jautājumu FB pārstāvjiem uzdevusi ilgstoši, un atbilde vienmēr bijusi izvairīga.

Paredzot, ka no abiem uzņēmumiem būs šāda reakcija, Re:Baltica individuāli aprunājās ar diviem bijušajiem FB satura moderatoriem, kas tur strādājuši vēl salīdzinoši nesen. Abus var uzskatīt par diviem neatkarīgiem avotiem, jo intervijas notika atsevišķi un viņi viens otra personību nezina.

Aizejot no darba, moderatori paraksta līgumu par informācijas neizpaušanu, tāpēc pasargāšanas nolūkā neminēsim viņu vārdus. Lai iegūtu lielāku pārliecību par šo divu avotu pausto, paralēli Re:Baltica analizēja arī citu starptautisku žurnālistu pētījumus, un tie netieši apstiprina abu personu teikto.

Kāpēc tik daudz slāvu uzvārdu

Vienā no mūsu sarakstēm Sarmīte Pīka atsūta ekrānuzņēmumu no Rus.Delfi 2019. gadā, kurā redzams darba sludinājums krievu valodā: «Facebook Rīgā aktīvi meklē darbiniekus cīņā ar sabiedrības viedokļa manipulēšanu.»

«Kāpēc tas ir bijis tikai krieviski? Arī sakritība?» Pīka retoriski jautā.

Sludinājums krieviski ir tāpēc, ka TELUS birojs Rīgā uzrauga saturu gan trijās Baltijas valstu nacionālajās valodās, gan arī krieviski. Turklāt krieviski tiek uzraudzīts arī saturs bijušajās PSRS republikās. Tas nozīmē, ka Rīgas birojā sēdošais moderators caurskatīs FB ierakstus krievu valodā, ko kāds būs ierakstījis gan Latvijā, gan, piemēram, Armēnijā. Tas arī daļēji izskaidro, kāpēc TELUS strādā tik daudz cilvēku ar slāvu uzvārdiem.

«Es redzēju tās sievietes Pīkas ierakstu, ka dzēsts [Ziedoņa] dzejolis. To darīja moderatori etniski latvieši. Un pamatoti, jo tur bija pārkāpums,» Re:Baltica saka viens no intervētajiem moderatoriem.

Re:Baltica neguva skaidru atbildi par moderatoru skaitu, kas uzrauga saturu Baltijas valstu nacionālajās valodās. Viens avots minēja, ka vēl salīdzinoši nesen par saturu lietuviski, latviski un igauniski atbildēja līdz desmit moderatoru katrai Baltijas valstij. Otrs avots, kurš darbu atstāja nesen, nosauca jau daudz lielākus skaitļus — līdz 25 cilvēkiem saturam lietuviski, ap 40 — latviski. Vērojot, cik aktīvi pēdējā laikā firma meklē lietuviešu un igauņu darbiniekus, iespējams, pēdējo publisko skandālu iespaidā vietējā satura moderatoru skaits ir audzis.

Piesakoties darbā, moderatoram ir pārrunas un jākārto tests, kurā uzdod arī jautājumus par pārraugāmās valsts politiku, kultūru. Tas nozīmē, ka Latvijas satura moderatoram ir jāpārzina vietējais konteksts. Sākot darbu, ir vairākas nedēļas garas mācības. Alga ir vidēji 1500 eiro uz papīra, taču klāt nāk dāsnas piemaksas par virsstundām, darbu svētku dienās un naktsmaiņām.

LAI SKATĪTU PĀRĒJOS PIEMĒRUS, KLIKŠĶINI UZ ATTĒLA.

Ārzemju žurnālistu pētījumos kā viens no nekvalitatīva moderatora darba iemesliem minēts milzu darba apjoms, kas viena ieraksta izvērtēšanai ļauj veltīt pat tikai 15 sekundes. Latvijas moderatori norāda, ka tā varētu būt lielās valstīs, bet pie mums ierakstam velta no 40 sekundēm līdz minūtei, kas esot pietiekami. Un arī šis ir vidējais laiks. Viens avots stāsta, ka rindas kārtībā caurskatīšanai var ienākt attēls, par kuru lēmuma pieņemšana prasa 15 sekundes, bet citam ierakstam, kur ir daudz teksta, var patērēt pat 10 minūtes, jo jāizlasa un jāizvērtē konteksts. «Ja iekšējais auditors pēc tam skatās, kādēļ vienam ierakstam iztērēju 10 minūtes, viņš redzēs, ka bija nepieciešamība,» stāsta bijušais moderators.

Šī raksta tapšanas laikā Re:Baltica eksperimentēja, ziņojot FB par agresīviem komentāriem. Uz dažiem saņēmām atbildi jau pēc pāris stundām, citiem — vairākām dienām. Viens no intervētajiem avotiem skaidro, ka atbildes reakcija atkarīga no ieraksta potenciālā pārkāpuma smaguma un kopējā ierakstu daudzuma. Prioritāri tiek izskatīti ziņojumi par pašnāvības mēģinājumu (ar domu, ka tos vēl var novērst) vai agresiju pret nepilngadīgajiem. Uz citiem atbild rindas kārtībā. Ja ir bijis kāds notikums, par kuru komentāros aktīvi izsakās daudz cilvēku, to izskatīšanai moderatoriem paiet vairākas dienas.

Moderatoru darba uzraudzība

Gan no abu intervēto, gan FB rakstiskās atbildes izriet, ka moderatoru darbu katru nedēļu izvērtē iekšējie auditori. Turklāt noteikta daļa ierakstu vienlaikus nonāk pie vairākiem moderatoriem. Ja vairākums no tiem pieņems vienu lēmumu, bet atsevišķs darbinieks citu, auditors izvērtē, kāpēc tā noticis. Iespējams, pat lemj par papildu mācībām konkrētajam moderatoram.

Auditors iesaistās arī tad, ja par vienu ierakstu bijuši vairāki atšķirīgi moderatoru vērtējumi. Tas varētu signalizēt par strīdīgu gadījumu, kad jāiesaistās pieredzējušākam kolēģim.

Piemēram, Re:Baltica ziņoja FB par komentāru, kurā kāds vīrietis deputātu Jāni Dombravu nosauc par «apd..to naciķi» un jautā: «Kā tu domā, kādas ir tavas izdzīvošanas izredzes, ja pēkšņi kaut kas mainīsies ģeopolitiskajā situācijā?» FB komentāru nedzēsa, jo neesot pārkāpuma.

Šo komentāru, kur deputāts J.Dombrava nosaukts par “apd..to naciķi”, Facebook nenoņēma.

Abi intervētie avoti neatkarīgi viens no otra norādīja, ka šajā gadījumā var saskatīt agresijas (bullying) pazīmes, bet komentāru, iespējams, dzēstu, ja par to ziņotu pats Dombrava. Draudu tur neesot, jo, lai arī tā varētu šķist lasītājam no malas, tie ir pārāk slēpti. «Šis varētu būt gadījums, kur moderatoru viedokļi dalās pusi uz pusi,» secināja viens no avotiem un piebilda: «Es šo komentāru dzēstu.»

Abi bijušie moderatori norāda: vienmēr pastāv iespēja, ka moderators izdzēš vai bloķē profilu personiskas nepatikas dēļ, bet tas nebūtu iespējams ilgstoši. Iekšējā audita sistēma to ātri atklātu.

Kādu saturu pārbauda

Vēl viens potenciāli nekvalitatīva moderatoru darba iemesls varētu būt nemitīgā satura politikas noteikumu maiņa. Informācija par izmaiņām iekšējās saziņas kanālā parādās gandrīz reizi divās nedēļās. Ja kāds darbinieks tam uzmanīgi neseko, var pieļaut kļūdas.

Tā, iespējams, notika FB lietotāja Aigara Cunska gadījumā. Kopš pagājušā gada oktobra viņš sava profila bildē bija redzams krekliņā ar uzrakstu «Azov». Tā kā līdz kara sākumam Ukrainā viens Azov atzars tika uzskatīts par radikālu, FB to bija klasificējis kā «bīstamu organizāciju» un bloķēja ierakstus, kas to pieminēja. Pēc ilgstoša spiediena no ukraiņiem tikai pagājušā gada nogalē FB šo ierobežojumu atcēla.

Šo fotogrāfiju FB noņēma jau pēc tam, kad paši bija mainījuši savus noteikumus un “Azov” vairs neuzskatīja par bīstamu organizāciju. Re:Baltica secina, ka kāds par šo attēlu FB noziņoja.

Jau pēc šī aizlieguma atcelšanas Cunska profila bilde tika dzēsta un profils bloķēts uz 30 dienām. «Iespējams, kāds no moderatoriem nebija pamanījis aizlieguma atcelšanu,» secina Re:Baltica intervētais moderators.

Taču Cunska gadījums rāda citu potenciāli bīstamu tendenci — viņa profila bildi FB izdzēsa pēc tam, kad viņš ierakstīja savu komentāru pie Re:Baltica aicinājuma iesūtīt piemērus par dzēstiem vai bloķētiem ierakstiem. Tas nozīmē, ka, visticamāk, kāds par to pasūdzējās. Šis piemērs arī parāda, ka FB algoritms pats neuzķer visus pārkāpumus un svarīga nozīme ir cilvēku ziņojumiem.

Kā skaidro intervētie avoti, tas ir mīts, ka moderatoru uzmanības pievēršanai vajag masveidā ziņot par kādu ierakstu. Lai FB reaģētu, pietiek ar vienu «report», un saturu noņems, ja saskatīs pārkāpumu.

Un vēl tas nozīmē to, ka, piemēram, ja kāda mums nedraudzīga valsts noorganizētu troļļu armiju, kas pārzina FB darbības principus un sāk masveidā ziņot par Ukrainu atbalstošiem profiliem, ir atrasts veids, kā «legāli» apklusināt sev netīkamas balsis.

Lietuvas dezinformācijas izpētes centra Debunk.org vadītājs Viktors Daušks Re:Baltica stāsta, ka pie viņiem tā arī noticis. FB pērn vasarā padarīja neredzamu populāru sociālā tīkla lapu ar 200 tūkstošu sekotāju, kas ziedojumos Ukrainas atbalstam savākusi ap miljonu eiro. Iemesls — tika atrasti pārkāpumi vairākus mēnešus vecos ierakstos. Daušks uzskata, ka kāds apzināti ir pētījis vecus ierakstus, meklējis kādu pārkāpumu un nosūdzējis FB.

Šādu iespējamību neizslēdz arī Berlīnē strādājošā vārda brīvības pētniece Džiliana Jorka no bezpeļņas digitālo tiesību aizstāvības grupas Electronic Frontier Foundation. Viņa Re:Baltica stāsta, ka līdzīgu fenomenu pētnieki novēroja pirms pāris gadiem Izraēlā un Palestīnā, nesen arī Kolumbijā, kad tur notika protesti pret valdību. «Mēs nevaram pateikt, ka tas notika tieši ar valdību atbalstu. Drīzāk tā ir politisku aktīvistu grupas iniciatīva. Visādas kombinācijas iespējamas,» saka Jorka.

Kāpēc dzēsa Ziedoņa dzejoli

Kādi ir kritēji, pēc kuriem FB noņem saturu?

Kopumā pie FB moderatoriem nonāk trīs veidu saturs. Viena daļa ir ieraksti, attēli un komentāri, ko algoritms uzķer pēc atslēgas vārdiem. Otra — ja kāds ir ziņojis par konkrētu. Trešā daļa ir FB lietotāju pārsūdzības, ja ticis izņemts viņu publicētais saturs. (Pēdējā daļa esot vismazākā.)

Pēc sarunām ar bloķēto profilu īpašniekiem Re:Baltica secina, ka visvairāk cilvēkus sadusmo neskaidrie principi FB publicētā satura dzēšanai. Viņi parasti saņem vispārīgu apzīmējumu — «naida runa», «agresija» vai vienkārši «šis saturs ir pret mūsu noteikumiem».

Pēc Re:Baltica aicinājuma cilvēki iesūtīja vairākus desmitus ekrānuzņēmumu ar dzēstajiem ierakstiem. Izanalizējot tos kopā ar moderatoriem, Re:Baltica nonāca pie vairākiem secinājumiem (skatīt blakus).

Piemēram, nedrīkst vienu nāciju nostādīt zemāk par pārējām. Vairākos iesūtītajos piemēros aprakstīta situācija, kurā agresīvi izturējies kāds krievu tautības pārstāvis, un ieraksta beigās autors vispārīgi secina: «Tādi jau tie krievi ir.»

Šā iemesla dēļ tika izņemts arī Ziedoņa dzejolis, jo tajā esot saskatāmas naida runas pazīmes. Dzejnieks nicinoši izsakās par konkrētu nāciju, it īpaši pēdējās rindās: «Un, kad jūs mirsiet, / Caurvējš kauks jūsu zārkos.»

I.Ziedonis. Avots: jaunagaita.net

«Facebook vēlas būt kā tāda laimīgā zeme, kurā visas nācijas jūtas vienlīdz labi un cilvēki var brīvi diskutēt,» Re:Baltica skaidro viens no bijušajiem moderatoriem. Drīkstot nosodīt karu, vainot Kremli, Putinu, Krievijas valdošo eliti, bet tas jādara korekti. Piemēram, drīkst teikt: «Nogalināt vietējos iedzīvotājus ir ciniski un necilvēcīgi», bet nedrīkst dusmās rakstīt «krievu slepkavas».

Tiesa, kara sākumā Ukrainā FB pieļāva izņēmumu un atļāva agresīvāk izteikties par Krievijas karavīriem. To apstiprina arī nopludināti iekšējās sarakstes dokumenti, kas bija nonākuši starptautiskās ziņu aģentūras Reuters rīcībā. Taču FB šo praksi drīz vien izbeidza, jo krievi sāka sūdzēties par nevienlīdzīgo attieksmi, stāsta avots.

Šobrīd saskaņā ar FB satura politiku «Krievijas karavīri», tāpat kā «Ukrainas karavīri», ir iekļauti speciālā aizsargājamo grupu sarakstā (parasti šo statusu piemēro dažādām reliģiskām grupām un minoritātēm). Tas nozīmē, ka krievu un ukraiņu karavīrus nedrīkst rupji lamāt.

Viltus laimīgā zeme

Rezultātā rūpēs par visu FB lietotāju labsajūtu laimīgās zemes vietā ir izveidota viltus pasaule. Ievērojot visus sociālā tīkla noteikumus, ir praktiski neiespējami emocionāli izteikties par karu Ukrainā.

To secināja arī Lietuvas Valsts kancelejas vadītāja pēc tikšanās ar FB pārstāvjiem šogad janvārī. «Šāda valodas sterilizācija ir par labu Krievijai, tā normalizē karu, noņem atbildību un kļūst par klusu atbalstu agresora izplatītajam viltus naratīvam — sāk šķist, ka Ukrainā nav ne brutāla kara, ne Krievijas armijas noziegumu,» presei paziņoja Ģiedre Balčītīte.

«Facebook uzvedas tā, it kā kara nebūtu,» secina arī Daušks no Debunk.org. Viņa vadītā organizācija nesen publicēja pētījumu, kurā izanalizēti ap 200 cilvēku iesūtīti ekrānuzņēmumi ar dzēsta vai bloķēta satura piemēriem. Secinājumi: FB neņem vērā vietējās valodas un kultūras īpatnības; viņu satura politiku var izmantot ļaunprātīgi, organizēti ziņojot un paralizējot lielus profilus, un nereti nav konsekvences moderatoru darbā — ir reizes, kad saturs netiek izņemts par vienu un to pašu pārkāpumu.

To secināja arī Re:Baltica. Iesūtītie piemēri rāda, ka netika noņemti komentāri, kuros minēts nicinošs latviešu apzīmējums «gansik» vai ukraiņu «ukras», lai gan šie tā dēvētie slur (nicinoši apzīmējumi) būtu jādzēš. Tajā pašā laikā tiek dzēsti komentāri, kur krievi nosaukti par «maskaļiem» vai «kacapiem».

Konsekvences nav arī rupjo vārdu lietošanā. Piemērs rāda, ka dzēsts komentārs, kur deputāte Glorija Grevcova nosaukta par «šļuru», bet netika dzēsts komentāru, kurā šī raksta autore nosaukta par «kuci». Mūsu intervētie avoti norāda, droši vien nedzēsa, jo raksta autore ir publiska persona. Taču tā ir pretruna, jo publiska persona ir arī Grevcova.

Kā jau minēts, Latvijā FB satura moderatoru darbu apņēmies pētīt arī Valsts drošības dienests, savukārt Lietuvā šis jautājums jau ilgāku laiku pacelts visaugstākajā politiskajā līmenī. Valdības pārstāvji vairākkārt tikušies ar FB māteskompānijas Meta pārstāvjiem. Pēdējā tikšanās notika februāra sākumā Viļņā. Daušks stāsta, ka ir arī pozitīvi rezultāti. Konsultējoties ar lietuviešu valodas ekspertiem, panākta vienošanās, ka FB par nicinošiem vairs neuzskatīs un līdz ar to nedzēsīs apzīmējumus «maskaļi» un «troļļi», bet joprojām nedrīkstēs lietot «kacapi» (nicinoša sena krievu iesauka — red.)

Meta arī piedāvājusi noorganizēt mācības sabiedriskajiem aktīvistiem un viedokļu līderiem, kurā viņiem sīkāk izskaidrotu, ko drīkst un nedrīkst rakstīt.

Tomēr lietuvieši uzskata, ka cīņa par iespēju brīvi izteikties FB nav beigusies. Organizācija Debunk.org tagad plāno izpētīt, vai par pārkāpumiem tiek noņemti arī Krieviju atbalstoši ieraksti.

Bulgāri uzskata, ka arī viņu protestiem ir rezultāts. Vietējo aktīvistu un žurnālistu rīcībā nonākusi informācija, ka TELUS birojs Bulgārijā tiek slēgts un pārcelts uz citu valsti. Kuru, vēl neesot zināms. Vladimirs Karavelovs no bulgāru cilvēktiesību organizācijas BOEC stāsta, ka šīs pārmaiņas vietējie uztver ar lielām cerībām. Līdz šim satura moderēšana bulgāru valodā notika krievu satura moderatoru uzraudzībā, kas radīja lielas šaubas par objektivitāti.

«Protams, ja vēlaties, varat citēt mūsu saraksti, tikai gribu pateikt, ka neesmu histēriska kundzīte, kura visur saskata ļauno krievu pirkstu,» kādā brīdī Re:Baltica raksta Sarmīte Pīka. Viņa uzskata, ka spēj «lietas filtrēt bez liekām emocijām», taču norāda: ja FB vēlas, lai tā lietotāji spēlē pēc noteikumiem, ir skaidri jāpasaka, kādi tad ir tie noteikumi.

Ko un kādēļ Facebook dzēš. Piemēru analīze:

LAI SKATĪTU PĀRĒJOS PIEMĒRUS, KLIKŠĶINI UZ ATTĒLA.

Papildināts 03.03.2023
Pēc raksta publicēšanas Re:Baltica saņēma vēstuli no Facebook pārstāvja, kas izskaidroja platformas politiku attiecībā uz “Azov” pieminēšanu. Kā rakstā minēts, “Azov” vairs netiek uzskatīta par bīstamu organizāciju un tās biedri var veidot savus profilus un pieminēt to. Taču FB noņems saturu, kas aicinās uz agresiju vai naida runu un tā dēļ noņems arī ierakstus un foto, kur ir vecais “Azov” logo.
FB pārstāvis arī norādīja, ka publicētā informācija, ka bulgāru satura moderēšana Bulgārijā notika krievu satura moderatora uzraudzībā, neesot patiesa. Nevienas valodas moderatoru grupa nav pakļauta vai arī atrodas citas valodas grupas pārraudzībā.

Partneri