Vai Latvija ir zaļākā valsts Eiropā?

Nav taisnība – apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo

Latvija kā zaļākā valsts Eiropā ir populārs mīts, ar kuru politiķi nereti apšauba zaļās politikas, piemēram, siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas nepieciešamību Latvijā. Kritizējot Eiropas zaļo kursu, to atkārto arī Saeimas deputāts un Eiroparlamenta vēlēšanu kandidāts Vilis Krištopans (Latvija pirmajā vietā), kā arī kādreizējā Saeimas deputāte, tagad kandidāte no Suverēnās varas Jūlija Stepaņenko.

20. maija TV3 raidījumā 900 sekundes Krištopans teica:

“Mēs neiesim ar pretenzijām. Vienkārši jāpiedalās. Un es būšu tajā pozīcijā, ka jāmaina… piemēram, klimata kursa revīzija jātaisa. Tas, kas draud mūsu mežu īpašniekiem, tas, kas draud mūsu lauksaimniekiem viszaļākajā valstī Eiropā, tas nav pareizi.”

Stepaņenko par Latviju kā zaļāko valsti Eiropas Savienībā izteicās, atbildot uz žurnālā Ir jautājumiem: “Latvija ir tīrākā un zaļākā ES valsts ar kvalitatīvu un rūpīgi audzētu pārtiku.”

Latvijas medijos zaļākās valsts kontekstā parasti runā par Jeila un Kolumbijas universitātes vides indeksu (angliski – Environmental Performance Index jeb EPI).Latvija pēc tā 2012. gadā bija otrajā vietā aiz Šveices un pirmajā vietā Eiropas Savienībā.

Jaunākais ziņojums publicēts par 2022. gadu un tajā Latvija ierindojās 12. vietā starp 27 ES dalībvalstīm. EPI ziņojumā izšķir trīs lietas kritēriju kategorijas. Pirmā ir klimata politika jeb centieni samazināt siltumnīcefekta gāzu, piemēram, CO2 un metāna emisijas. Otrā kategorija ir vides veselība: gaisa un ūdens kvalitāte, sanitārie apstākļi, smago metālu piesārņojums un atkritumu pārstrāde. Trešā un lielākā kategorija ir ekosistēmu dzīvīgums. Tajā iekļauta, piemēram, bioloģiskā daudzveidība, dabas aizsardzības pasākumi, pesticīdu izmantošana lauksaimniecībā, biotopu zudumi un skābo lietu radošo gāzu emisijas. Šajās trīs kategorijās Latvija bija attiecīgi 7., 22. un 8. vietā ES.

Avots: Jeila un Kolumbijas universitātes vides indekss. Lielbritānija nav iekļauta

Kā skaidrojams Latvijas kritums no otrās vietas? Pirmkārt, EPI veidotāji katru gadu pārskata indeksu un no jauna izvērtē metodes un kritērijus. Piemēram, līdz 2022. gadam klimata politika nebija kā atsevišķa kategorija (daži tās aspekti bija pie ekosistēmu dzīvīguma). Kā norāda pati organizācija, dažādu gadu vērtējumi nav savstarpēji salīdzināmi. Otrkārt, EPI ņem vērā ne tikai pašreizējo situāciju, bet arī valstu progresu.

Valsts zaļumu var izteikt arī kā daļu teritorijas, ko klāj meži. Jaunākie Eurostat dati par 2022. gadu liecina, ka Latvija pēc tā ir 5. vietā. Tātad, Latvija nav zaļākā valsts Eiropā arī tad, ja vērtē pēc mežu īpatsvara.

Krištopans e-pasta vēstulē atteicās atbildēt, kur ņēmis informāciju, ka Latvija esot zaļākā valsts Eiropā. Stepaņenko ne uz partijas e-pastu sūtīto vēstuli, ne ziņu Facebook Messenger neatbildēja.

Secinājums: Latvijas medijos zaļākās valsts kontekstā parasti runā par Jeila un Kolumbijas universitātes vides indeksu, pēc kura 2012. gadā Latvija bija pirmajā vietā ES. Kopš 2012. gada Latvija nav ne tuvu bijusi pirmajā vietā, un 2022. gadā ierindojās 13. vietā.

Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!

Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam sešas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs), trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties. Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com

Ziedo ar PayPal
NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712
Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.