Kāpēc EK atsauca AstraZeneca Covid vakcīnu?
Trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas
Maija pirmajā nedēļā Eiropas Zāļu aģentūra (EZA) paziņoja, ka britu farmācijas uzņēmuma AstraZeneca ražotā Covid pote Vaxzervia ir izņemta no Eiropas Savienības tirgus. Daļa vakcīnsketpiķu to saista ar potes it kā bīstamību. Patiesībā lēmumu izņemt vakcīnu no tirgus lūdza pats ražotājs, kas finansiālu iemeslu dēļ to neturpinās ražot.
2021. gada janvārī Eiropas Komisija uz pagaidu laiku apstiprināja Vaxzevria lietošanu ES tirgū, un 2022. gada novembrī pote saņēma pilnu autorizāciju. Parasti medikamentu autorizācija ir uz pieciem gadiem, taču AstraZeneca šo vakcīnu lūgusi izņemt no ES tirgus priekšlaikus. Paziņojumā medijiem uzņēmums skaidro, ka tas pārtrauks potes ražošanu, jo vakcīna kļuvusi neizdevīga – pasaulē esot virkne jaunu Covid pošu un pieprasījums pēc Vaxzervia neesot pietiekams. Kādēļ AstraZeneca izņēma poti no tirgus, nesagaidot autorizācijas beigu termiņu? Uzņēmums to nav skaidrojis, bet, visticamāk, iemesls ir finansiāls. Sarakstē ar Re:Check EZA komunikāciju speciāliste Džulia Gabrielli skaidro – kamēr medikaments ir apstiprināts ES tirgū, ražotajam katru gadu ir jāveic maksājums. Ja medikamentu izņem no ES tirgus, uzņēmumam nav jāmaksā par atlikušo laiku. EZA vietnē norādīts, ka patlaban gada maksa ir 128 tūkstoši eiro. Tātad AstraZeneca lēmumam var būt finansiāli iemesli.
Nedēļas sākumā kāda zināma vakcīnskeptiķe stāstīja par vakcīnas izņemšanu no ES tirgus, bet noklusēja, ka to lūgusi pati AstraZeneca. Tāpat ierakstam pievienots kāda LA.lv raksta ekrānuzņēmums, ar kuru vedināts domāt, ka lēmums saistīts ar draudiem cilvēku veselībai.
Avots: Ekrānuzņēmumi no Facebook un LA.lv.
LA.lv rakstā stāstīts, ka pērn Lielbritānijā vairāki cilvēki, kas bija saņēmuši Vaxzevria poti, kā arī viņu tuvinieki sākuši tiesu darbus. Viņi prasa kompensācijas par nāvēm vai smagiem veselības traucējumiem, kas, iespējams, ir saistīti ar ļoti retu vakcīnas blakni – trombozes un trombocitopēnijas sindromu jeb TTS. Cilvēkiem ar šo sindromu veidojas asins trombi un vienlaikus ir zems asins plātnīšu (trombocītu) skaits. Ar šo blakni saskaras mazāk nekā viens no 10 000 cilvēku vai pat vēl retāk.
Eiropas Zāļu aģentūra un pati AstraZeneca par blakni ziņoja jau pirms trim gadiem. Taču runas par to uzpeldēja no jauna, kad konservatīvi noskaņotais britu medijs The Telegraph publicēja rakstu par tiesā iesniegtu dokumentu, kurā AstraZeneca norāda, ka vakcīna “var ļoti retos gadījumos izraisīt TTS”. Līdzīgi kā The Telegraph LA.lv un citi Latvijas mediji – NRA un Puaro.lv – izmantoja klikšķu virsrakstus, kas var radīt iespaidu, ka blakne ir jaunums.
Pasaules Veselības organizācija lēš, ka līdz 2023. gada martam Covid potes, tostarp Vaxzevria, novērsa aptuveni 1,4 miljonus nāvju.
Secinājums: AstraZeneca skaidro, ka lūgusi izņemt Vaxzevria poti no ES tirgus, jo uzņēmums pārtrauks tās ražošanu. Alternatīvu dēļ vakcīna kļuvusi finansiāli neizdevīga. Ja pote paliktu ES tirgū, uzņēmumam līdz autorizācijas beigām katru gadu būtu jāmaksā Eiropas Zāļu aģentūrai.
Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami nepatiesus vai puspatiesus Facebook ierakstus, attēlus un video. Par Re:Check sadarbību ar Facebook lasiet šeit.
Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!
Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com
Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam sešas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs), trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties.
Ziedo ar PayPal
NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712
Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.