Materiāls skolotājiem – palīgmateriāli krāpniecības shēmu analīzei

becid

18.04.2024

Maria Murumaa-Mengel
Tartu Universitātes mediju studiju asociētā profesore
maria.murumaa@ut.ee

Pēdējā laikā Baltijas valstu skolas ir saņēmušas lielu skaitu draudu par spridzekļiem. Tas rada bažas gan bērniem, gan skolotājiem un vecākiem, jo ir grūti novērtēt informācijas patiesumu un reāla apdraudējuma iespējamību.

Informācijas nekārtības apstākļos mēs saskaramies ar dažāda veida informāciju, kas var nebūt patiesa un var mums kaitēt:

Maldinformācija (misinformation) – informācija, kas ir nepatiesa vai maldinoša bez apzināta nolūka.
Dezinformācija (disinformation) – informācija, kas tiek apzināti radīta vai izplatīta kā nepatiesa vai maldinoša, lai kalpotu tās autora vai izplatītāja mērķiem.
Kaitnieciska informācija (malinformation) – patiesa informācija, kas tiek izplatīta ar nolūku nodarīt kaitējumu.

Skolēni un skolotāji var uzlabot savu informācijpratību, analizējot dažādos informācijas veidus, ar kuriem viņi ikdienā sastopas, un cenšoties saprast, kāpēc noteikti teksti, vizuālie materiāli un vēstījumi ir iedarbīgāki par citiem. Turpmākais raksts un tests ir par krāpniecību, taču tajos aprakstītos principus var attiecināt arī uz pašreizējiem viltus spridzināšanas draudiem un informācijas patēriņu kopumā.

Trīs vienkārši principi, kas palīdz pasargāt sevi no krāpniecības un dezinformācijas

Ikviens var pasargāt sevi no krāpniecības un dezinformācijas radītā kaitējuma, ievērojot trīs vienkāršus principus, kurus, balstoties uz saviem pētījumiem, formulējuši Tartu Universitātes sociālie zinātnieki Kristjan Kikerpill un Marju Himma.

Policija atkal ir ziņojusi par krāpniekiem, kuri uzdodas par policijas darbiniekiem vai banku darbiniekiem un izkrāpj cilvēkiem desmitiem tūkstošu eiro. Ir arī gadījumi, kad cilvēkam tiek piedraudēts, ka internetā atrastas apkaunojošas fotogrāfijas tiks publiskotas, un upuris samaksā pieprasīto naudu. Vai arī gadījums, kad cilvēks notic sociālajos medijos redzētai informācijai par investīciju shēmu, kas sola lielu peļņu, bet galu galā atstāj „investorus” tukšām rokām.

Var bezgalīgi stāstīt šķietami pamācošus stāstus, taču ar tiem vien nepietiek. Ir nepieciešami universāli principi. Kristjan Kikerpill savā promocijas darbā pētīja noziedzību kā komunikāciju un, konkrētāk, kādu informāciju, kas var palīdzēt izvairīties no kļūšanas par nozieguma upuri, cilvēki var iegūt no tiešsaistes krāpniecības un pret viņiem vērstu manipulācijas mēģinājumu formulējumiem, piemēram, situācijā, kad kāds pa tālruni mēģina izkrāpt naudu.

Žurnālistikas pētniece Marju Himma piedalās medijpratības projektā SMaRT-EU, kurā tiek pētīti dažādi veidi, kā cilvēki var sevi pasargāt no manipulatīvas vai kaitīgas informācijas. Apspriežot šo jautājumu, Kikerpill un Himma secināja, ka pret noziedzīgiem manipulācijas mēģinājumiem un dezinformācijas kampaņām palīdz aizsargāties visai līdzīgi principi.

Par upuri var kļūt ikviens

„Muļķis no savas naudas ātri šķiras.” Tā varētu nodomāt, izlasot kārtējo stāstu par kādu apkrāptu cilvēku. „Ja konkrētajā brīdī tiek atrasta pareizā situācija, pareizais konteksts un pareizā ievainojamības poga, uz kuras uzspiest, neviens nav simtprocentīgi pasargāts no krāpšanas. Nepamatota pārliecība par savu nekļūdīgumu un nepārvarama vēlme ņirgāties par upuriem raksturīga tiem, kuri vēl nav sastapušies ar prasmīgu krāpnieku,” saka Kikerpill.

„Tas pats attiecas uz dezinformāciju un jebkuru citu informācijas sagrozīšanas veidu,” saka Himma. Viltus ziņas bieži šķiet pat īstākas par mediju publicētajām ziņām. „Visizplatītākais maldīgais priekšstats ir tāds, ka prese izplata viltus ziņas, jo, ja kaut kas tiek saukts par ziņām, tam it kā jābūt žurnālistikai,” norāda Himma. Viltus ziņas dezinformācijas izpratnē galvenokārt tiek izplatītas alternatīvajos medijos un sociālajos medijos. Tām raksturīga emocionāla pievilcība: tās piesaista uzmanību ar draudiem vai negatīvu informāciju un mudina uz konkrētu rīcību.

„Pavisam nesen Facebook noklikšķināju uz raksta ar Kajas Kallasas fotogrāfiju, kura virsrakstā bija runa par paškontroles zaudēšanu ierobežojumu dēļ. Lapa tik tikko bija atvērusies, kad sapratu, ka tā ir viltota vietne, kas manā datorā instalēja ļaunprogrammatūru,” stāsta Himma. Ja šādā dezinformācijas slazdā var iekrist mediju pētniece, tas var notikt ar ikvienu.

Pārbaudi avotu, bet citā kanālā

Lai gan visbiežāk tiek ieteikts pārbaudīt informācijas avotu, ar to vairs ne vienmēr pietiek. Propagandas vai kaitnieciskos nolūkos izplatīta informācija var būt pilnīgi patiesa. Tomēr informācijas atlase un uzsvari var būt veidoti tā, lai pastāvīgi izplatītie stāsti radītu vienpusēju, bieži satraucošu, nomācošu un naidīgu iespaidu.

„Informācija ir jāpārbauda, un vairumā gadījumu sākumā pietiek ar vienkāršu meklētājprogrammu. Ko tā mums pastāsta par sākotnējo avotu? Vai tādu pašu atbildi iespējams iegūt no dažādiem, savstarpēji neatkarīgiem un atšķirīgiem avotiem?” norāda Himma.

Kikerpill piebilst, ka krāpniecības gadījumā nav svarīgi, vai tā notiek e-pastā, telefona sarunā vai krāpniekam ierodoties pie jūsu durvīm. Svarīgi ir pārbaudīt informāciju, izmantojot citu kanālu. Piemēram, saņemot e-pastu, nevajadzētu klikšķināt uz tajā esošās saites vai pielikuma, bet gan, piemēram, sameklēt informāciju par sūtītāju Google. Telefoniski izteiktu apgalvojumu ir vērts pārbaudīt, pajautājot ģimenes loceklim vai paziņam vai meklējot apstiprinājumu internetā.

„Krāpniecība ir kanālu ziņā neitrāla,” saka Kikerpill. Tas nozīmē, ka nevajadzētu domāt, ka konkrēti krāpšanas veidi tiek izplatīti tikai noteiktos kanālos. Gluži pretēji – krāpniecībai piemīt universālas pazīmes neatkarīgi no kanāla, kurā tā tiek īstenota, un tāpēc melus iespējams atklāt, pārbaudot informāciju citā kanālā.

Viena no krāpniecības un dezinformācijas kopīgajām pazīmēm ir aicinājums rīkoties.

Pamani, ka tevi mudina rīkoties

Apskati šo aizraujošo piedāvājumu, apmeklē šo lapu, atver pielikumu, izņem naudu no bankas, pērc tagad, arī tu esi apdraudēts, piešķir piekļuvi, ziedo naudu, paraksti petīciju… Vai pamani kopīgo? Tas ir aicinājums rīkoties – vai nu nekavējoties, vai arī lai ilgtermiņā sagatavotu tevi noteiktai rīcībai.

„Arī klikšķināšana ir darbība!” uzsver Kikerpill. Himma piebilst, ka dezinformācijas gadījumā cilvēku var mudināt balsot vēlēšanās, protestēt pret (politiskiem) lēmumiem vai izplatīt bailes un paniku, kas, kā zināms, ātri izplatās no cilvēka uz cilvēku.

Tāpēc, lai pasargātu sevi no krāpniecības un dezinformācijas, uzreiz jāizvērtē, vai tevi mudina kaut ko darīt un ko tieši no tevis prasa. „Ja tiek izteikts jebkāda veida aicinājums, saņemtā informācija ir kritiski jāpārbauda,” saka Himma. „Un nesteidzies,” piebilst Kikerpill. „Naudai nav jāaiziet no tevis steigā. Reālās situācijās, kad nauda jāpārskaita, ir noteikti termiņi un tev tiek dots laiks.”

Krāpnieki bieži izmanto laika spiedienu: „Pārskaiti naudu ātri”, „lielu peļņu vari gūt tikai tad, ja investē tagad” vai „Tavam tuviniekam palīdzība nepieciešama tūlīt”. Laika spiediens rada paniku, kuras ietekmē cilvēkiem bieži ir grūti skaidri domāt, pieņemt pārdomātus lēmumus un viņi sāk rīkoties emociju vadīti.

Tā kā krāpnieku un dezinformācijas izplatītāju darbības modelis balstās uz pārliecinoša vēstījuma radīšanu, viņi bieži izmanto sabiedrībā aktuālus notikumus, lai padarītu savus aicinājumus rīkoties ticamākus. Aktuālie notikumi nodrošina maldinošajiem vēstījumiem un dezinformācijai nepieciešamo fonu jeb sociālo kontekstu. Tas var būt politisks satricinājums, Ziemassvētki vai, piemēram, tikko izmaksāta pensija.

Atpazīsti, kad tiek spēlēts uz tavām emocijām

Varbūt tev ir pazīstamas situācijas, kad ubagotājs uz ielas tūristiem lūdz 10 eiro savam bērnam, kurš piedzimis tieši šodien. „Droši vien viņam pēdējos četrus mēnešus bērns piedzimst katru dienu,” saka Kikerpill, atceroties savu pieredzi ar šādiem krāpniekiem.

Krāpnieki šādas situācijas ir rūpīgi pārdomājuši un izmēģinājuši. Viņi spēlējas ar cilvēku emocijām, un viņiem ir tikai viens mērķis – panākt, lai upuris nekavējoties rīkotos saskaņā ar norādījumiem, piemēram, noklikšķinātu uz saites vai instalētu nezināmu programmatūru, un dotu krāpniekiem to, ko viņi vēlas. Krāpniekiem ir ļoti svarīgi kontrolēt situāciju, un tā ir viena no visu krāpšanas shēmu kopīgajām iezīmēm.

Dezinformācija vai jebkura cita maldinoša vai kaitīga informācija izraisa spēcīgas emocijas. „Tā var likt mums nostāties pret kaut ko vai izjust ļoti spēcīgas emocijas par kādu jautājumu. Piemēram, vakcinācijas pretinieku var spēcīgi ietekmēt emocionāls stāsts par vakcīnu kaitīgumu, un tas var būt tieši informācijas izplatītāja mērķis – vēl vairāk nostiprināt cilvēka jau esošos uzskatus,” skaidro Himma.

Ļoti izplatītas ir krāpšanas shēmas, kurās tiek lūgta nauda tuviniekam, kurš it kā cietis nelaimes gadījumā, vai vākti ziedojumi smagi slimam cilvēkam, kurš pēc ātras informācijas pārbaudes izrādās izdomāts tēls.

Ja saņemtā informācija izraisa līdzjūtību, dusmas, skumjas, bailes vai citas spēcīgas emocijas un liek tev reaģēt emocionāli, apsver, vai aiz tā nevarētu slēpties kāda ļaunprātīgs nolūks tevi apkrāpt vai maldināt.

STOP the SCAM 

Atsevišķi stāsti ne vienmēr palīdz saprast, ko nākamreiz darīt citādi. Lai atpazītu iespējamu krāpniecību, nepieciešami pamatprincipi. „Pie ugunskura taču nestāsta stāstus tikai stāstīšanas pēc. Kāds ir pasakas stāstīšanas mērķis? Tajā vienmēr ir arī izglītojošs aspekts,” saka Kikerpill.

Meklējot kiberkrāpniecības kopīgās pazīmes, viņš identificēja universālu modeli, ko iespējams izmantot arī dezinformācijas atpazīšanai. Viņš to apkopojis vārdu spēlē „STOP the SCAM”, kur krāpšanas būtību raksturo šādi atslēgvārdi: Subject, Context, Action, Mode. Krāpniecība mudina rīkoties emociju iespaidā.

Pašpārbaude

Brīvā atbilde: miniet piemēru krāpniecības gadījumam, ar kuru esat saskāries vai par kuru esat dzirdējis pirms šī raksta izlasīšanas.

Kā parasti tiek izplatīta dezinformācija?

– televīzijas vakara ziņu raidījumos
– dienas laikrakstu tīmekļa vietņu izklaides sadaļās
– radio, kur nav laika pārbaudīt ziņas
– galvenokārt alternatīvajos un sociālajos medijos

Kāda ir krāpnieciskas informācijas emocionālā iedarbība?

– informācija izraisa spēcīgas emocijas
– ziņas jāpasniedz ar smaidu
– kibernoziedznieki ir veiksmīgāki, ja viņi ir izskatīgi
– pozitīva informācija izplatās ātrāk

Ko mediju pētniece Marju Himma ieteica darīt, pārbaudot informāciju?

– vairākas reizes apmeklēt vienu un to pašu lapu, lai pārliecinātos, vai informācija nav mainījusies
– pārbaudīt informācijas avotus, klikšķinot uz rakstā ievietotajām hipersaitēm un saistītajiem rakstiem
– pārbaudīt, vai līdzīga informācija ir atrodama citos, savstarpēji ļoti atšķirīgos avotos
– uzskatīt savu galvu par labāko pārbaudes metodi

Ko darīt, ja saņemat mazliet dīvainu e-pastu no savas mammas (piemēram, tajā ir viņai neraksturīgas pareizrakstības kļūdas vai vēstule sākas neparasti formāli), kurā viņa lūdz noklikšķināt uz saites un viņai palīdzēt?

– protams, man jānoklikšķina un jāpalīdz – es taču neesmu nekāds psihopāts
– es piezvanīšu mammai un pajautāšu, vai viņa man ir nosūtījusi šo e-pastu
– es noklikšķināšu uz saites, bet vispirms aizvēršu visus pārējos logus un cilnes
– es nekavējoties izdzēsīšu e-pastu, neizlasot to līdz galam

Ko nozīmē Kristjan Kikerpill apgalvojums, ka „krāpniecība ir kanālu ziņā neitrāla”?

– krāpniecībai piemīt universālas pazīmes neatkarīgi no izmantotā kanāla
– krāpniecība parasti tiek pasniegta ļoti neitrālā valodā
– visas krāpšanas shēmas tiek izplatītas visās pieejamajās platformās
– krāpniecības novēršanai būtu jāizveido vairāk kanālu

Ja jums tiek piedāvāta ļoti laba iespēja ātri nopelnīt („pēdējā iespēja!”, „peļņu vari gūt tikai tad, ja investē tagad!”), jums vajadzētu sekot mediju pētnieku ieteikumam:

– mest savu krājkasīti monitorā
– nesteigties, jo naudai nav jāaiziet no jums steigā
– izmantot iespēju, jo naudai ātri jābūt apritē
– pārskaitīt naudu pēc iespējas ātrāk un nevienam neko nestāstīt, citādi peļņa samazināsies

Brīvā atbilde: tā kā krāpnieku un dezinformācijas izplatītāju darbības modelis balstās uz pārliecinoša vēstījuma radīšanu, viņi bieži izmanto sabiedrībā aktuālus notikumus, lai palielinātu savu aicinājumu rīkoties ticamību. Tie rada maldinošajiem vēstījumiem un dezinformācijai nepieciešamo fonu jeb sociālo kontekstu. Šāds konteksts var būt politiski satricinājumi, Ziemassvētki vai tikko izmaksāta pensija. Miniet vēl dažus aktuālu tematu piemērus, kurus krāpnieki varētu izmantot savu krāpšanas shēmu un upuriem stāstīto stāstu veidošanai.

Kādas spēcīgas emocijas var likt mums noklikšķināt uz krāpnieciskām saitēm vai citādi kļūt par krāpniecības upuriem?

– prieks – piemēram, esmu laimējis miljonu eiro!
– bailes – piemēram, ja nesamaksāšu, tiks publicēti manas tīmekļkameras ieraksti!
– dusmas – piemēram, (NB! dez)informācija, ka valdība vēlas, lai no rītdienas visi vakcinētos katru dienu
– iekāre – piemēram, ļoti pievilcīgs un seksīgs cilvēks lūdz nopirkt viņam lidmašīnas biļetes, lai viņš varētu atbraukt ciemos
– līdzjūtība – piemēram, suņa, kurš uzkāpis uz sauszemes mīnas, īpašniekam nepieciešama palīdzība medicīnisko izdevumu segšanai

Pamatojoties uz šo rakstu, kādas ir „STOP” daļas?

– Sauce, Tofu, Onion, Pelargonium
– Scammed Out of Penny
– Scandals, Turmoil, Opinion, Paper
– Stop, Think, Object, Prevent