Igaunijas projekta Digimentor atziņas un stratēģijas senioru medijpratības veicināšanai

becid

18.04.2024

Projektu Digimentor no 2023. gada septembra līdz 2024. gada maijam īstenoja Igaunijas vidusskolēni Marcus un Stefan ar Telia atbalstu. Projekta mērķis bija uzlabot senioru medijpratību, organizējot praktiskas nodarbības par dažādām tēmām. Sākot no mākslīgā intelekta un Facebook līdz drošībai internetā un praktiskām iemaņām, piemēram, fotografēšanai un mobilo lietotņu pārvaldīšanai, šīs nodarbības sniedza senioriem nepieciešamos rīkus, lai digitālajā pasaulē orientētos droši un pārliecinoši.

Igaunijas digimentoru pieredze un praktiskie ieteikumi sniedz vērtīgas vadlīnijas turpmākām iniciatīvām, kuru mērķis ir palīdzēt senioriem attīstīt digitālās prasmes.

Mācību apstākļu pielāgošana gados vecākiem dalībniekiem

Digimentori ir secinājuši, ka praktiskas nodarbības ir efektīvākas par tradicionālām lekcijām, jo tās veicina lielāku iesaisti un labāku izpratni. Tāpat ļoti svarīga ir pacietība un skaidra komunikācija, īpaši saskaroties ar tādiem izaicinājumiem kā nepietiekamas angļu valodas zināšanas un kognitīvo spēju pasliktināšanās. “Piemēram, viņi nesaprot, kā dažādas digitālās funkcijas ir savstarpēji saistītas. Viņiem, piemēram, nav īsti skaidrs, kā darbojas Google konta sistēma,” skaidroja Stefan.

Marcus piebilda: “Grūtības sagādā arī saiknes veidošana starp ikonām un funkcijām – ikonu nozīme senioriem ne vienmēr šķiet pašsaprotama, tāpēc rodas jautājumi par to funkcijām. Piemēram, Google Docs ir ļoti daudz ikonu, un ir nepieciešams daudz izmēģinājumu, lai pārliecinātos, ka tās tiek izmantotas pareizi.”

Turklāt ir būtiski pielāgot nodarbības dažādām dalībnieku grupām. Tas ietver nepieciešamā aprīkojuma nodrošināšanu, plašas un ērtas vides radīšanu, kā arī efektīvu grupas lieluma pārvaldīšanu. Interaktīvas mācību metodes, tostarp vizuāli demonstrējumi un vienkāršoti skaidrojumi, palīdz nostiprināt zināšanas un veicina dalībnieku iesaisti.

Stefan uzsvēra, cik svarīgi ir saglabāt pārvaldāmu grupas lielumu: “Grupai nevajadzētu būt pārāk lielai – vairāk par 20 cilvēkiem –, jo tad vienkārši nav iespējams palīdzēt visiem. Piemēram, ja mums ir trīs datori un ierodas vairāk nekā 15 cilvēku, dažiem var būt grūti saprast notiekošo, jo viņi nevar redzēt, kas tiek darīts ierīcē.”

Marcus piekrita: “Grupas lielumam vajadzētu būt no 10 līdz 20 cilvēkiem. Ja dalībnieku ir vairāk, diskusija var kļūt izkliedēta un cilvēki var sākt savstarpējas blakussarunas, ko ir grūti pārvaldīt.”

Situācijās, kad nav iespējams izveidot mazākas grupas, lielākai auditorijai var izmantot alternatīvu pieeju – uz liela ekrāna demonstrēt, kas tieši jādara. Šādā veidā dalībnieki var efektīvi apgūt procesu, vizuāli redzot, kur jāklikšķina un kādas darbības jāveic. Piemēram, mācot datorprasmes, šī pieeja izrādījās ļoti efektīva, jo dalībnieki, vērojot skaidras vizuālas instrukcijas, varēja ātri saprast veicamos soļus.

Igaunijas digimentori atzīst, ka mācību materiālu un nodarbību pielāgošana atšķirīgam dalībnieku skaitam un prasmju līmenim ir izaicinājums. Īpaši sarežģīta situācija rodas tad, ja grupai negaidīti pievienojas cilvēks ar ļoti nelielu pieredzi un zemāku prasmju līmeni, jo tas var apgrūtināt efektīvu nodarbības vadīšanu.

Efektīvas mācību stratēģijas senioriem

Lai nodarbības padarītu interaktīvākas un izglītojoši vērtīgākas, gan Stefan, gan Marcus iesaka nodrošināt daudz iespēju praktiski izmēģināt apgūto, jo tas palīdz senioriem labāk atcerēties mācību saturu.

Marcus uzsver arī tādu tēmu izvēles nozīmi, kas pašiem senioriem šķiet interesantas: “Tēmai noteikti ir jāinteresē seniori. Praktiskas aktivitātes – gan viņu pašu ierīcēs, gan mūsu nodrošinātajās – palīdz nostiprināt nodarbībā apgūto.”

Viņš piebilda, ka nodarbībās aplūkotās tēmas ir aktuālas un noderīgas, tāpēc daudzi seniori pēc tam sāk izmantot digitālos rīkus savā ikdienas dzīvē.

Līdz šim seniori ir apguvuši praktiskas prasmes un zināšanas, kuras var izmantot reālās dzīves situācijās. Piemēram, dalībnieki ir iemācījušies meklēt videoklipus YouTube. Marcus piebilda: “Kopā ar senioriem esam aplūkojuši dažādus Google pakalpojumus, piemēram, Google Docs, Slides u. c. Viņi ir apguvuši arī fotografēšanu un fotoattēlu rediģēšanu, kā arī lietotņu lejupielādi un izmantošanu un izpratuši to galvenās funkcijas.”

Runājot par nodarbībās sasniegtajiem rezultātiem, Stefan pieminēja Leili – seniori, kura nodarbības apmeklē jau kopš paša sākuma un ir apguvusi daudzas ikdienā izmantojamas prasmes. Marcus dalījās vēl vienā veiksmes stāstā par senioriem, kuri pēc konkrētas tēmas apgūšanas atgriezās nodarbībās, lai mācītu savus vienaudžus. Piemēram, kāds seniors, kurš bija praktizējies darbā ar Google Docs, vēlāk atgriezās, lai citiem dalībniekiem demonstrētu konkrētas funkcijas.

Runājot par digitālo prasmju izmantošanu ikdienā, Stefan minēja kādu senioru, kurš sācis biežāk izmantot Facebook, tādējādi aktīvāk iesaistoties sociālo mediju platformās saziņai un kontaktu uzturēšanai.

Digimentoru pieredzes izmantošana projekta paplašināšanai

Gan Marcus, gan Stefan ir vienisprātis, ka projekta attīstīšanā un paplašināšanā jāizmanto iepriekšējie piemēri un uzkrātā pieredze. Balstoties uz Igaunijas projekta pieredzi, Stefan ieteica sākt ar dienas centru iesaisti, jo tajos pulcējas daudzi aktīvi seniori.

Runājot par jauniešu iesaistīšanu Latvijā un Lietuvā, Stefan ierosināja sadarboties ar skolām, piedāvājot jauniešiem praktiskus projektus. Savukārt Marcus ieteica organizēt vasaras nometnēm līdzīgas darbnīcas, kurās dalībnieki varētu ne tikai iegūt vērtīgu ierakstu savā CV, bet, iespējams, saņemt arī finansiālu atlīdzību.

Apsverot izaicinājumus un iespējas projekta paplašināšanai citās Baltijas valstīs, Stefan norādīja uz grūtībām motivēt jauniešus iesaistīties. Savukārt Marcus uzsvēra, cik svarīgi ir radīt senioros interesi un uzticēšanos, lai viņi justos pietiekami droši un ļautu svešiem cilvēkiem piekļūt savām ierīcēm un datiem.

Jauniešu iesaiste un motivēšana digitālās iekļaušanas veicināšanai

Involving young individuals in projects like BECID DigimenJauniešu iesaiste tādos projektos kā BECID Digimentor ir bijusi būtiska, lai saglabātu motivāciju un entuziasmu. Stefan kā nozīmīgu motivācijas avotu izcēla personīgo gandarījumu: “Mani motivē nepieciešamība kaut ko sasniegt. Kad redzu citus jauniešus, kuri neiesaistās nekādās jēgpilnās aktivitātēs, tas vēl vairāk stiprina manu vēlmi radīt pozitīvu ietekmi.”

Arī Marcus uzsvēra sabiedrības atzinības un nākotnes karjeras iespēju nozīmi: “Publiska atzinība un panākumu gūšana uzņēmuma labā ir mans galvenais motivācijas avots. Iesaistīšanās šādos projektos var pavērt ceļu nākotnes karjeras iespējām.”

Sniedzot padomu jauniešiem, kuri apsver iespēju iesaistīties līdzīgos projektos, Stefan uzsvēra pieredzes un kontaktu veidošanas vērtību: “Viņiem noteikti vajadzētu izmēģināt kaut ko šādu, jo tas sniedz fantastisku pieredzi un kontaktus, kas nākotnē noteikti būs noderīgi. Piemēram, esmu apguvis vērtīgas plānošanas prasmes.”

Marcus savukārt ieteica jauniešiem attīstīt pārliecību publiskajā runā un iegūt vispusīgu izpratni par dažādiem ar konkrēto tēmu saistītajiem aspektiem.

Raksturojot savu pieredzi citiem jauniešiem, kuri apsver iespēju pievienoties projektam, Stefan entuziastiski sacīja: “Tas bija lieliski 👍.” Marcus šo pieredzi raksturoja kā vienlaikus izaicinošu un aizraujošu, uzsverot iegūto zināšanu un prasmju daudzveidību.

Noslēgumā jāuzsver, ka medijpratības iniciatīvu veidošanai senioriem nepieciešama rūpīga plānošana, spēja pielāgoties un kopienas iesaiste. Izmantojot jau uzkrāto pieredzi un labo praksi, organizācijas var palīdzēt gados vecākiem cilvēkiem iegūt prasmes un pārliecību, kas nepieciešama, lai veiksmīgi orientētos digitālajā vidē. Turpinot sadarbību un ieviešot inovatīvas pieejas, digitālās iekļaušanas veicināšana visu paaudžu vidū var sniegt nozīmīgus un ilgtspējīgus rezultātus.

Digimentor projekts ir daļa no BECID WP4 darba paketes 4.3. uzdevuma.