Bērnu un jauniešu interneta valodas vārdnīcas izveide

becid

22.05.2025

Mērķgrupa: vidusskolēni
Grupu darbs: 3–4 cilvēki grupā

Kāpēc mēs to darām?
Mācībās skolotājiem, jaunatnes darbiniekiem un vecākiem cilvēki bieži sūdzas, ka vispār nesaprot, ko un kā bērni un jaunieši runā internetā. Mēs piedāvājam risinājumu! Kopā izveidosim bērnu un jauniešu interneta valodas vārdnīcu, kas atspoguļos pašreizējo valodas lietojumu konkrētā laika posmā un šī reģiona bērnu un jauniešu vidū.

Šī darba ietvaros jums būs jāveic arī priekšizpēte: jāiepazīstas ar akadēmiskiem un populārzinātniskiem avotiem, jāintervē bērni un jaunieši un, balstoties uz doto modeli, jāizstrādā īss skaidrojošs mācību materiāls.

Struktūra

1. Titullapa

2. Satura rādītājs

3. Ievads

Kāpēc šī tēma vispār ir svarīga? Kāds ir jūsu darba mērķis? Definējiet galvenos jēdzienus: bērns / jaunietis, valoda, simbols, nozīme, emocijzīme, emotikons, komunikācija, jauniešu kultūra utt. (šie jēdzieni jums būs jāatlasa atbilstoši sava darba saturam). Sniedziet īsu pārskatu par darba struktūru.

Maksimālais apjoms – 1 lappuse.

4. Teorētiskais un empīriskais pamatojums

Izlasiet 5–7 akadēmiskus avotus angļu vai vietējā valodā, kuros aplūkota mūsdienu bērnu un jauniešu valoda internetā. Kāpēc tā atšķiras no ierastā slenga? Kā tā ietekmē valodas attīstību? Kāpēc bērni un jaunieši tik labprāt ievieš jaunus vārdus un izteiksmes veidus? Kas tajā ir lokāls un kas – globāls? Utt.

Maksimālais apjoms – 4 lappuses.

5. Metode un izlase

Katrs grupas dalībnieks intervē 1–2 bērnus vai jauniešus (iepriekš vienojieties par konkrētāku vecuma grupu), jautājot, kādus vārdus mūsdienās lieto bērni un jaunieši. Kādas emocijzīmes viņi izmanto un kādā nozīmē?

Ierakstiet interviju un darba pielikumos pievienojiet transkripcijas – interviju atšifrējumus vārds vārdā, no kuriem izņemta informācija, kas varētu ļaut identificēt bērnu vai jaunieti.

Šajā nodaļā aprakstiet, ko jūs intervējāt, kad notika intervija, cik ilga tā bija, kāpēc izvēlējāties intervēt tieši šos cilvēkus, kā intervija noritēja, kas bija sarežģīti, kas pārsteidza un kas bija interesanti vai jautri.

Ieteicamais intervijas jautājumu plāns
(Jūs varat pievienot jautājumus, tos pielāgot un padarīt piemērotākus savam grupas darbam.)

Kurās sociālo mediju platformās tu esi aktīvs/-a? Ko tev tajās visvairāk patīk darīt? Vai tu kādam īpaši seko? Kāpēc?

Ar ko tu sazinies internetā? Kurās platformās? Par ko jūs parasti runājat?

Kā tu internetā izrādi prieku un citas pozitīvas emocijas?

Kā tu izrādi dusmas un citas negatīvas emocijas?

Kā, tavuprāt, interneta valoda atšķiras no “parastās” valodas? Vai cilvēki internetā runā citādi?

Kādus vārdus mūsdienās zina gandrīz visi bērni un jaunieši, bet pieaugušie tos nesaprot?

Kāpēc bērni un jaunieši izdomā paši savu valodu?

Vai tas ir labi vai slikti, ja arī pieaugušie saprot un zina jūsu valodu?

Ko šie vārdi nozīmē? Palīdzi man tos saprast.

Vai esi kādreiz redzējis/-usi situāciju, kurā pieaugušais mēģina lietot jauniešu valodu, bet tas izklausās īpaši neveikli un mulsinoši?

Kuras ir tavas piecas visbiežāk lietotās emocijzīmes? (Ja bērnam tas ir pieņemami, varat tās apskatīt kopā.) Kādās situācijās tu tās lieto un ko tās nozīmē?

Kuras emocijzīmes tu NEKAD nelieto? Kāpēc?

Vai ir vēl kaut kas, ko tu vēlētos piebilst un par ko es neiedomājos pajautāt?

6. Rezultāti

Izveidojiet “vārdnīcu” – kādi vārdi, emocijzīmes vai audio fragmenti tiek izmantoti un kādā nozīmē. Mēģiniet apkopot 7–10 vārdus, emocijzīmes vai nozīmīgus mīmus.

Vārds/emocijzīme | Iespējamais ekvivalents vietējā valodā | Nozīme, lietojuma piemērs | Papildu avoti

7. Refleksija / kopsavilkums

Uzrakstiet kopsavilkumu par darba procesu – kā darbs tika veikts, kas izdevās un kas neizdevās. Kas jūs pārsteidza pozitīvā vai negatīvā nozīmē? Šajā sadaļā varat dalīties ar personīgām un reflektējošām pārdomām par darba procesu un tā rezultātiem.

8. Izmantotie avoti

9. Pielikumi – transkripcijas

Autore
Maria Murumaa-Mengel (maria.murumaa@ut.ee), Tartu Universitātes mediju studiju asociētā profesore