Medijpratības mācīšana skolā kā starpdisciplinārs mērķis (2024)

Medijpratības mācīšana skolā kā starpdisciplinārs mērķis

2024. gads

Ar citu BECID pētniecības komandas dalībnieku palīdzību un ieguldījumu. Pētniecības komandu vada BECID vadošā pētniece, Tartu Universitātes (UTARTU) profesore Andra Siibak.

ES finansētā projekta ar identifikācijas numuru 118471, kuru koordinē Tartu Universitāte (UTARTU), nodevuma D3.1 daļa.

Igaunijā diskusijas par dezinformācijas postošo ietekmi uz sabiedrību aizsākās 2006. un 2007. gadā saistībā ar publiskajām debatēm par Otrā pasaules kara pieminekļa (pazīstama arī kā “Bronzas kareivis”) pārvietošanu no Tallinas. Pēc pieminekļa pārvietošanas sekoja kiberuzbrukumi Igaunijas kritiskajai infrastruktūrai, kas bija bezprecedenta notikums gan vietējā, gan pasaules mērogā (Tamm, 2012).

Turpmākie 15 gadi bija īpaši nozīmīgi dezinformācijas izplatības pieauguma ziņā visā pasaulē. Starp būtiskākajiem notikumiem bija Krievijas iebrukums Gruzijā (2008) un Ukrainā (2014), Brexit (2016), kā arī Donalda Trampa vēlēšanu kampaņa (2016).

2019. un 2020. gadā pieredzējām ar Covid-19 pandēmiju saistītas maldinošas informācijas izplatību, kam 2022. gada februārī sekoja karš Ukrainā.

No vienas puses, šie notikumi radīja nepieciešamību stiprināt sabiedrības noturību pret maldinošu informāciju, vienlaikus neizbēgami rosinot diskusijas par dažādu pasākumu efektivitāti sabiedriskās kārtības un stabilitātes saglabāšanā.

No sabiedrības viedokļa izglītības politikas pasākumi maldinošas informācijas apkarošanai ir ilgtermiņa risinājumi, kuru ietekme nav tūlītēja. Diskusijas par šiem pasākumiem norisinās gan izglītības nozarē, gan ārpus tās.

Saskaņā ar Igaunijas Izglītības un pētniecības ministrijas pieeju medijpratības mācīšana skolā pirmām kārtām ir plaša mēroga, dažādas jomas aptverošs uzdevums.

Nepieciešamība mācīt medijpratību skolā starpdisciplinārā veidā Igaunijā tiek apspriesta vismaz kopš 2011. gada, kad tika pārskatīta valsts pamatizglītības mācību programma (Oficiālais Vēstnesis, 2011).

Kopš tā laika ir publicēti vairāki ziņojumi par šo tēmu, un Igaunijas Izglītības un pētniecības ministrijā darbojas arī attiecīga darba komisija (skat. Izglītības un pētniecības ministrija, 2023b, 2023c).

Šajā ziņojuma daļā pievēršamies tam, kā pēdējās desmitgades (2013–2023) zinātniskajā literatūrā ir atspoguļota starpdisciplinārā pieeja medijpratībai, īpašu uzmanību veltot tās mācīšanai vispārizglītojošajās skolās.

Mūs galvenokārt interesē, kādi jēdzieni tiek izmantoti starpdisciplināras medijpratības definēšanai un cik lielā mērā tie savstarpēji pārklājas.

Šis pētījums papildina valsts iestāžu jau paveikto darbu, un tam vajadzētu būt noderīgam arī pašreizējiem un topošajiem pedagogiem.

Lasiet ziņojumu: