Podkāsti un videomateriāli par faktu pārbaudēm, nepatiesu apgalvojumu atspēkošanu, gadījumu izpēti un/vai dezinformācijas izplatīšanu

ES finansētā projekta ar identifikācijas numuru 118471, kuru koordinē Tartu Universitāte (UTARTU), nodevums D2.1.

Filips Lastovskis | Delfi

Šajā dokumentā apkopoti 157 podkāsti un videomateriāli, ko sagatavojuši Delfi Estonia, Delfi Latvia un Delfi Lithuania. Mūsu mērķis bija izveidot 90 podkāstus un videomateriālus, tādējādi sasniegtais rezultāts pārsniedz sākotnēji plānoto par 74 %.

Visas trīs Baltijas valstis — Latvija (Delfi.lv), Lietuva (Delfi.lt) un Igaunija (Delfi.ee) — pievērš īpašu uzmanību dezinformācijas uzraudzībai un apkarošanai, atspoguļojot kopīgo ģeopolitisko ievainojamību, ko rada šo valstu atrašanās Kremļa ietekmes operāciju priekšējās līnijās. Visās trijās platformās regulāri tiek aplūkotas līdzīgas tēmas, tostarp nepatiesas informācijas izplatīšana par karu Ukrainā, NATO lomu, klimata pārmaiņu noliegšana, maldinoša informācija par Covid-19, mākslīgā intelekta radīti viltojumi un sociālajos medijos plaši izplatīti nepatiesi apgalvojumi. Īpaša uzmanība tiek pievērsta faktu pārbaudei, sabiedrības izglītošanai un gan starptautisku dezinformācijas naratīvu (piemēram, pretvakcinācijas apgalvojumu, izdomātu kara notikumu un manipulētu statistikas datu), gan vietējā mērogā izplatītas baiļu kurināšanas atspēkošanai, tostarp saistībā ar valsts drošību, veselību vai ekonomikas sabrukumu. Katrs no šiem medijiem dezinformāciju raksturo kā strukturālu un pastāvīgu apdraudējumu — nevis tikai atsevišķu nepatiesu apgalvojumu kopumu, bet gan sistemātisku kampaņu, kas grauj demokrātijas noturību, sabiedrības saliedētību un uzticēšanos institūcijām.

Neraugoties uz šīm kopīgajām bažām, katras valsts dezinformācijas videi un mediju pieejai ir savas īpatnības. Latvijas Delfi.lv bieži uzsver ārējos dezinformācijas avotus, īpaši Krieviju un Irānu, un izgaismo dezinformācijas stratēģisko izmantošanu hibrīdkarā un psiholoģiskajās operācijās. Lietuvas Delfi.lt izmanto rubriku „Melo detektorius” kā iknedēļas apskatu, galveno uzmanību pievēršot internetā plaši izplatītiem mītiem, nepatiesiem apgalvojumiem par veselību un sazvērestības teorijām. Tādējādi faktu pārbaude tiek pozicionēta kā regulāra sabiedrības informatīvās higiēnas prakse.

Savukārt Igaunijas Delfi.ee pieeja ir vairāk orientēta uz pētniecisko žurnālistiku un politisko procesu analīzi, īpašu uzmanību pievēršot vietējiem politiskajiem spēkiem, it īpaši galēji labējās partijas EKRE tīkliem, un atklājot to saikni ar Kremļa izplatītajiem naratīviem. Igaunijā tiek izgaismota arī dezinformācijas pamatā esošā infrastruktūra — finansējuma avoti, mediju manipulācijas paņēmieni un radikalizācijas kanāli. Tas bieži tiek darīts, izmantojot podkāstus un žurnālistiskus eksperimentus, tādējādi veidojot analītiskāku, sistēmiskā līmenī balstītu skatījumu.

Šīs atšķirības parāda, kā katra valsts pielāgo mediju reakciju savam sociālpolitiskajam kontekstam, vienlaikus stājoties pretī kopīgam stratēģiskam izaicinājumam.