OLD CARS, IMMIGRANTS AND WAR – HOW EU RELATED MISINFORMATION IS SPREAD IN THE BALTICS?

ES finansētā projekta ar identifikācijas numuru 118471, kuru koordinē Tartu Universitāte (UTARTU), nodevuma D2.5 daļa.

Evita Puriņa | RE:BALTICA/RE:CHECK

Ja vēlaties diskreditēt Eiropas Savienību Baltijas valstīs, izplatiet melus un puspatiesības par zaļo politiku, piemēram, apgalvojot, ka ES drīzumā piespiedīs visus pāriet uz elektromobiļiem, aizliegs remontēt vecas automašīnas un apkurei izmantot malku.

Pirms gaidāmajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām šie apgalvojumi bija vieni no izplatītākajiem maldinošās informācijas piemēriem Lietuvā, Latvijā un Igaunijā. Tomēr kopumā priekšvēlēšanu periods aizritēja mierīgi, bez lieliem dezinformācijas skandāliem.

Tas būtu bijis vēl mierīgāks, ja paši politiķi neizplatītu dažādus melus, lai mobilizētu vēlētājus. Īpaši Latvijā vairākas partijas, tostarp vēlētāju vidū populārākās, aktīvi izplatīja dezinformāciju par Zaļo kursu, ES migrācijas politiku un valdības darbu. Tas lielākoties notika platformā TikTok, kur aktīvo partiju un kandidātu skaits bija pieaudzis salīdzinājumā ar Saeimas vēlēšanām tikai dažus gadus iepriekš.

“ES neļaus braukt ar vecām automašīnām”

Pēdējos gados vides aizsardzība Eiropā ir kļuvusi par vienu no galvenajām dezinformācijas tēmām līdzās Covid-19, Krievijas iebrukumam Ukrainā, LGBT+ tiesībām un dažādām sazvērestības teorijām. Baltijas valstis nav izņēmums. Tuvojoties vēlēšanām, šie nepatiesie apgalvojumi īpaši pastiprinājās saistībā ar ES Zaļo kursu.

Visās trijās valstīs mīti par elektromobiļiem izpaužas dažādos veidos. Sociālajos medijos maldinošu informāciju izplata gan politiķi, kuri iebilst pret zaļo politiku, gan klikšķu piesaistīšanai veidotas tīmekļvietnes.

Latvijā viena no šādām vietnēm maija beigās publicēja rakstu ar virsrakstu “Līdz 2030. gadam mums aizliegs braukt ar automašīnām ar iekšdedzes dzinējiem”. Rakstā šāds apgalvojums netika pamatots — vien netieši tika norādīts, ka, pēc autora domām, tas notikšot milzīgu nodokļu dēļ, kurus iedzīvotāji nespēšot samaksāt.

Tikmēr viena no partijām, kas tobrīd nebija pārstāvēta parlamentā, — Jaunā konservatīvā partija — publicēja priekšvēlēšanu plakātu ar saukli “Laiks nobremzēt Zaļo kursu”. Plakātā bija arī norādīts, ka “ar vecākām automašīnām drīkstēs braukt”, radot iespaidu, it kā būtu plānots tās aizliegt.

Partijas saraksta pirmais numurs Tālis Linkaits pirms četriem gadiem bija Latvijas satiksmes ministrs un tolaik pats iestājās par lielākiem nodokļiem vecākām automašīnām.

ES NEPLĀNO AIZLIEGT VECU AUTOMAŠĪNU IZMANTOŠANU, REMONTU VAI PĀRDOŠANU. DALĪBVALSTIS IR VIENOJUŠĀS TIKAI PAR TO, KA NO 2035. GADA VAIRS NETIKS PĀRDOTAS JAUNAS AUTOMAŠĪNAS AR IEKŠDEDZES DZINĒJIEM.

Papildus vietējā mērogā radītajai dezinformācijai faktu pārbaudītāji ziņojuši arī par mītiem, kas saistīti ar elektromobiļiem un izplatās pāri valstu robežām. Piemēram, tiek apgalvots, ka elektriskie policijas mikroautobusi Francijā vai elektromobiļu uzlādes stacijas Austrālijā patiesībā tiek darbinātas ar degvielas ģeneratoriem.

Igaunijā un Lietuvā baumas par automašīnu remonta aizliegumu papildināja sazvērestības teorija, ka tas esot daļa no ES plāna piespiest cilvēkus iegādāties jaunus, videi draudzīgākus transportlīdzekļus. Šī teorija bija populāra arī citviet Eiropā.

Igaunijas Delfi faktu pārbaudītāja Kaili Malts norāda, ka Igaunijā tobrīd tika mēģināts ieviest jaunu automašīnu nodokli, tādēļ šāda maldinoša informācija varēja radīt iespaidu, ka tas tiek darīts ES spiediena dēļ. Tomēr tā nav taisnība. Malts uzskata, ka daļā sabiedrības pastāv pretestība zaļajām idejām un daudzi cilvēki neatšķir ES iniciatīvas no Igaunijas valsts iniciatīvām.

“Tev nebūs kurināt ar malku”

Latvijā neilgi pirms vēlēšanām atkal aktualizējās vēl viens populārs mīts par Zaļo kursu. Tika apgalvots, ka ES politikas dēļ būšot aizliegts mājokļu apkurei izmantot malku, briketes un kokskaidu granulas.

Aptuveni gadu iepriekš šo mītu izplatīja Latvijas Meža īpašnieku biedrība, cenšoties aizstāvēt savas uzņēmējdarbības intereses.

2023. gadā viens no priekšlikumiem ES Atjaunojamo energoresursu direktīvas ietvaros paredzēja ierobežot atbalstu koksnes izmantošanai lielās katlumājās, kurās kurina ar šķeldu. Šis priekšlikums netika atbalstīts. Ne direktīva, ne Latvijas tiesību akti neaizliedz izmantot malku apkurei.

Latvijā šis jautājums kļuva īpaši aktuāls, jo tā ir viena no mežainākajām ES valstīm un viena no līderēm koksnes izmantošanā apkurei. Pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām vairākas populistiskas partijas pārņēma šo naratīvu, pārpludinot sociālos medijus ar arvien jauniem nepatiesiem apgalvojumiem.

Visskaļākā no populistiskajām partijām bija Latvija pirmajā vietā. Pirms dažiem gadiem bijušā oligarha Aināra Šlesera vadībā tā kļuva par vakcinācijas pretinieku kustības atbalstītāju un līdz 2022. gada 24. februārim aicināja veidot ciešākas draudzības attiecības ar Krieviju.

Tagad tās pārstāvji, kuru vidū netrūkst sazvērestības teoriju piekritēju, regulāri stāsta saviem desmitiem tūkstošu sekotāju, ka Zaļais kurss ir bīstams, novedīs Latviju līdz bankrotam un daudzus tās iedzīvotājus — nabadzībā.

Vairākas partijas izmanto arī senu mītu, ka Latvija ir zaļākā vai viena no zaļākajām valstīm Eiropā un tādēļ tai nav nepieciešama ES zaļā politika.

Jāatzīmē, ka pirms 12 gadiem apgalvojums par Latviju kā zaļāko valsti ES saskaņā ar Jeila Universitātes un Kolumbijas Universitātes Vides snieguma indeksu (Environmental Performance Index, EPI) bija patiess, taču tagad tā vairs nav.

“10 000 imigrantu gadā”

Latvijā pirms vēlēšanām populistiskās partijas centās biedēt sabiedrību arī ar stāstiem par migrantiem.

Neilgi pirms tam kāds Nacionālās apvienības kandidāts — partijas, kas pēc daudziem valdībā pavadītiem gadiem bija nonākusi opozīcijā, pārstāvis — platformā TikTok paziņoja, ka “izskatās, ka Eiropu iznīcinās nevis karš, bet cita katastrofa”, proti, imigranti.

Vēlāk citi kandidāti izplatīja apgalvojumu, ka nesen pieņemtā ES Migrācijas un patvēruma pakta dēļ Latvijai varētu nākties uzņemt 10 000 imigrantu vai maksāt 200 miljonus eiro gadā. Patiesībā runa bija par 99 cilvēkiem vai diviem miljoniem eiro.

Šo nepamatoto apgalvojumu atkārtoja arī iepriekš minētā partija Latvija pirmajā vietā.

“Negodīgas vēlēšanas”

Kā ierasts, dezinformācijas izplatītāji, no kuriem daži tagad paši kandidēja vēlēšanās, centās radīt aizdomas, ka Eiropas Parlamenta vēlēšanu rezultāti tiks viltoti.

Igaunijā konservatīvi populistiskā partija EKRE izplatīja baumas, ka vēlēšanas neesot godīgas. Tā apgalvoja, ka plašsaziņas līdzekļu publicētie partijas popularitātes reitingi esot zemāki, nekā tiem vajadzētu būt.

Latvijā viens no aktīvākajiem dezinformācijas izplatītājiem Rūdolfs Brēmanis aicināja nepiedalīties iepriekšējā balsošanā, apgalvojot, ka saskaņā ar viņa rīcībā esošo iekšējo informāciju balsis tikšot viltotas.

Brēmanis ir viens no vakcinācijas pretiniekiem, kurš popularitāti ieguva pandēmijas laikā. Tagad, līdzīgi kā citi šādi populisti, viņš sevi uzskata par politiķi un kandidē vēlēšanās. Vienlaikus viņš ir arī nomelnojis valsti, izplatījis dažādas sazvērestības teorijas un Kremļa dezinformāciju.

Savukārt Lietuvas populisti centās sēt šaubas par Lietuvas prezidenta vēlēšanu leģitimitāti. Viņi salīdzināja Lietuvu ar Ziemeļkoreju un Krieviju, jo vēlēšanās nepiedalījās Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) novērotāji.

Prezidenta vēlēšanas, kas pēc divām kārtām noslēdzās maija beigās, iespējams, novērsa sabiedrības uzmanību no Eiropas Parlamenta vēlēšanām.

Kā norāda Lietuvas Delfi žurnāliste Aistė Meidutė, pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām ar ES saistītas dezinformācijas nebija vairāk nekā parasti.

“ES pieprasa paaugstināt pensionēšanās vecumu”

Maija sākumā Latvijā plašu ievērību guva vēl viena ar ES saistīta dezinformācijas tēma.

Vairāki pazīstami populisti apgalvoja, ka ES kopā ar citām starptautiskajām organizācijām pieprasot Latvijai paaugstināt pensionēšanās vecumu līdz 75 gadiem.

Tā nebija taisnība, un arī pašai Latvijai nebija plānu paaugstināt pensionēšanās vecumu, kas tobrīd bija 65 gadi.

Šis jautājums ir īpaši jutīgs valstī, kurā ir viens no īsākajiem paredzamajiem mūža ilgumiem un vienas no zemākajām pensijām ES.

Iespējams, tieši tāpēc šie meli strauji izplatījās Facebook un TikTok, kur ieraksti un videoklipi ar šo apgalvojumu kopumā sasniedza vismaz 300 000 cilvēku.

Šo melu sākotnējais avots bija jau iepriekš minētais Brēmanis.

“Eiropa mūs ievelk karā”

Baltijas valstīs plaši izplatīta ir Kremļa dezinformācija. Igaunijas Delfi žurnāliste Kaili Malts norāda, ka tā galvenokārt sastāv no apgalvojumiem par Rietumu iesaistīšanos karā Ukrainā.

Piemēram, Igaunijā nesen tika izplatīti Krievijas Ārlietu ministrijas meli, ka valsts esot nosūtījusi uz Ukrainu gandrīz 200 algotņu. Līdzīgi apgalvojumi tika izteikti arī par Francijas armiju.

Tāpat joprojām turpina izplatīties senie meli par ASV bioloģiskajām laboratorijām Ukrainā.

Gan Lietuvā, gan Igaunijā ievērojamu uzmanību piesaistījusi arī Kremļa jau ilgstoši izplatītā dezinformācija par Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski un viņa ģimeni.

Tiek apgalvots, ka Ukrainas prezidents esot narkotiku atkarīgais, tādēļ viņa vietā vēlēšanās kandidēšot sieva Olena Zelenska. Savukārt Zelenskas labdarības fonds tiek nepamatoti apsūdzēts pedofilu tīkla vadīšanā, kas it kā piegādājot bāreņus no Ukrainas turīgiem cilvēkiem Rietumos.

Latvijā šādi acīmredzami safabricēti meli reti kļūst populāri. Tomēr joprojām tiek izplatīti citi apgalvojumi, piemēram, ka Krievijas karu Ukrainā patiesībā esot izraisījuši Rietumi vai ka Ukraina ir vāja, korumpēta un tai nav izredžu uzvarēt. Īpaši aktīvi šādi vēstījumi izplatās platformā TikTok.

Latvijā partija Stabilitātei!, kas atbalsta Kremļa naratīvus un apgalvo, ka šajās vēlēšanās pastāv tikai viena izvēle — karš vai miers —, tika uzskatīta par partiju ar labām izredzēm iegūt vietu Eiropas Parlamentā.

Tā atklāti stāstīja vēlētājiem, ka dalība ES nozīmē neatkarības zaudēšanu un ka pašreizējie Savienības līderi cenšas mūs ievilkt jaunā bruņošanās sacensībā, kurā vairs neatlikšot vietas rūpēm par labklājību.

Pirms dažiem gadiem šī partija, daudziem par pārsteigumu, iekļuva Latvijas parlamentā, prasmīgi izmantojot TikTok.

Tas nepalika nepamanīts, un šoreiz platformā TikTok aktīvi darbojās daudz vairāk politiķu, īpaši tādu, kuri pārstāvēja radikālāk noskaņotās sabiedrības daļas.

Lieki piebilst, ka viņu vēstījumi šajā platformā būtiski atšķīrās no tā, ko viņi pauda, piemēram, sabiedriskā medija rīkotajās debatēs.

Lejupielādējiet ziņojumu šeit: