Ievainojamības pret (dez)informāciju mazināšana, izmantojot situatīvo risku apzināšanos un uz cilvēku orientētas pieejas: konceptuālais modelis (2023)

Ievainojamības pret (dez)informāciju mazināšana, izmantojot situatīvo risku apzināšanos un uz cilvēku orientētas pieejas: konceptuālais modelis

2023. gads

Ar citu BECID pētniecības komandas dalībnieku palīdzību un ieguldījumu. Pētniecības komandu vada BECID vadošā pētniece, Tartu Universitātes (UTARTU) profesore Andra Siibak.

ES finansētā projekta ar identifikācijas numuru 118471, kuru koordinē Tartu Universitāte (UTARTU), nodevuma D3.1 daļa.

Šajā analīzē padziļināti aplūkots ievainojamības pret (dez)informāciju jēdziens, identificējot noteicošos faktorus, kuru dēļ indivīdi un sabiedrības grupas ir pakļauti tiešsaistes manipulāciju dominēšanas kaitīgajām sekām.

Jēdziena „ievainojamība pret (dez)informāciju” definēšana ir sarežģīts uzdevums, jo šī parādība ir daudzdimensionāla un specifiska, turklāt atkarīga no individuālajām īpašībām un kontekstuālajiem apstākļiem. Tādēļ šajā pētījumā informācijas apstrāde tiek aplūkota no cilvēkcentrētas perspektīvas, ņemot vērā gan individuālās īpašības (sociāldemogrāfiskos raksturlielumus, piemēram, vecumu un izglītību), gan sociālpsiholoģiskās spējas, tostarp pašefektivitātes novērtējumu un vērtības. Šie faktori kļūst īpaši nozīmīgi lēmumu pieņemšanas situācijās, kurās pastāv konfliktu un domstarpību risks. Turklāt šī pieeja ietver arī mūsdienu mediju un komunikācijas videi raksturīgās sociālstrukturālās un situatīvās iezīmes.

Šīs pieejas pamatā ir atziņa, ka informācijas manipulācijas būtiski ietekmē digitālās tehnoloģijas un informācijas pieejamība, taču vēl nozīmīgāka loma ir katras valsts konteksta īpatnībām, proti, sociokulturālajām vērtībām un tradīcijām informācijas sniegšanā un izmantošanā.

Pie šiem faktoriem pieder mediju dienaskārtības veidošanas un informācijas atspoguļošanas raksturīgās iezīmes, bet jo īpaši individuālie faktori, piemēram, mediju pieejamība un digitālās prasmes. Būtiska nozīme ir arī sociālpsiholoģiskajiem aspektiem, tostarp dažādiem kognitīvajiem aizspriedumiem, izpratnei par medijiem un ar morālo spriešanu saistītajiem faktoriem, kas ietekmē lēmumu pieņemšanu un informācijas apstrādi.

Šajā kontekstā universālu politikas risinājumu izstrāde prasa pastiprinātu uzmanību un izpratni par riskiem, kas saistīti ar manipulatīva satura izplatību un atsevišķu indivīdu reakciju uz problemātiskām komunikācijas situācijām.

Ir svarīgi ņemt vērā, ka, lai gan ievainojamība pret (dez)informāciju ir kļuvusi par daļu no mediju politikas diskusijām, tā joprojām lielā mērā ir ekspertu kompetences joma. Risinājumi tiek izstrādāti, raugoties uz problēmu „no augšas”, piemēram, piedāvājot medijpratības programmas vai veicinot mediju organizāciju īstenotu faktu pārbaudi.

Neraugoties uz šiem centieniem, joprojām trūkst pietiekamu zināšanu un pierādījumos balstītas izpratnes par to, cik lielā mērā kaitīgs saturs ietekmē cilvēku spriešanas procesus un līdz ar to arī sabiedrības saliedētību.

Tādēļ galvenā uzmanība tiek pievērsta konceptuālo definīciju un pētījumu rezultātu izvērtēšanai, kas palīdz izprast ar ievainojamību pret (dez)informāciju saistītos riskus.

Noslēgumā tiek piedāvāts konceptuāls modelis, kurā apvienoti visi šie būtiskie aspekti.

Ar analīzi var iepazīties šeit: