Konceptuālās un metodoloģiskās pieejas sabiedrības noturības pētniecībā (2024)

Konceptuālās un metodoloģiskās pieejas sabiedrības noturības pētniecībā

2024. gads

Kristina Juraitė, Dmytro Iarovyi, Sten Torpan, Ragne Kõuts-Klemm

Ar citu BECID pētniecības komandas dalībnieku palīdzību un ieguldījumu. Pētniecības komandu vada BECID vadošā pētniece, Tartu Universitātes (UTARTU) profesore Andra Siibak.

ES finansētā projekta ar identifikācijas numuru 118471, kuru koordinē Tartu Universitāte (UTARTU), nodevuma D3.1 daļa.

Šī sistemātiskā literatūras pārskata mērķis bija izpētīt sabiedrības reakciju un spēju tikt galā ar pieaugošajiem izaicinājumiem un riskiem, kas saistīti ar dezinformāciju un citiem informācijas traucējumiem mediju vidē. Pārskata pamatā ir vairāk nekā 150 zinātnisko rakstu, kas publicēti kopš 2010. gada. Tā galvenais mērķis bija noskaidrot, kā akadēmiskajā literatūrā tiek konceptualizēta un operacionalizēta noturība pret dezinformāciju un citiem informācijas traucējumiem.

Viens no pētījuma centrālajiem aspektiem ir noturības jēdziena konceptualizācija. Analizētajos pētījumos sabiedrības noturība pret dezinformāciju galvenokārt tiek definēta kā indivīdiem un dažādām sabiedrības grupām pieejamo sociālo spēju, kompetenču un resursu kopums, kas ļauj atpazīt dezinformācijas kaitīgo ietekmi un tai pretoties.

Noturība pret dezinformāciju tiek definēta kā stāvoklis, kurā dezinformācija nesasniedz ievērojamu sabiedrības daļu vai vismaz nespēj pārliecināt cilvēkus, kuri ar to saskaras, izplatīt to tālāk.

Pētījumi liecina, ka sabiedrības noturība un spēja tikt galā ar dezinformāciju katrā valstī ir atšķirīga un lielā mērā atkarīga no sociālpolitiskās un informatīvās vides. Šie pētījumi izgaismo dažādus faktorus, tostarp, no vienas puses, strukturālos apstākļus (tīklus, institūcijas un diskursus) un, no otras puses, sociālo dalībnieku individuālās spējas un rīcībspēju.

Tajos uzsvērta arī sociokulturālo faktoru (vērtību, zināšanu, uzticēšanās un prakses) un kontekstuālo faktoru (sociālo, politisko un ekonomisko apstākļu, institucionālās vides un varas attiecību) nozīme.

Pētījumā aplūkota dezinformācijas radītā ievainojamība dažādās jomās, tostarp demokrātijā, drošībā, sabiedrības veselībā, ekonomikā un tehnoloģijās.

Turklāt ziņojumā padziļināti analizēti faktori, kas ietekmē ievainojamību vai noturību pret dezinformāciju. Tie ietver informācijas īpašības, informatīvās vides raksturlielumus un informācijas saņēmēju individuālās iezīmes.

Lasiet ziņojumu: