Sadarbībā veidota Baltijas jauniešu medijpratības un informācijpratības hakatonu sērija

ES finansētā projekta ar identifikācijas numuru 118471, kuru koordinē Tartu Universitāte (UTARTU), nodevums D4.5.

Inger Klesment | Tartu Universitāte
Gretel Juhansoo | Tartu Universitāte
Ieva Ivanauskaite | UAB Delfi, Lietuva
Filips Lastovskis | AS Delfi, Latvija
Erik Moora | Ekspress Meedia
Lāsma Antoneviča | Baltijas Mediju izcilības centrs

Medijpratība un kritiskā domāšana arvien vairāk tiek atzītas par būtiskām prasmēm jauniešiem Baltijas valstīs — Igaunijā, Latvijā un Lietuvā. Laikmetā, kad digitālā vide strauji attīstās un izplatās maldinoša informācija, šīs prasmes ir īpaši svarīgas, lai jaunieši spētu kritiski izvērtēt informāciju, atbildīgi izmantot medijus un veidot uz faktiem balstītu izpratni par apkārtējo pasauli.

Baltijas valstis ir panākušas ievērojamu progresu digitālo kompetenču integrēšanā valstu izglītības sistēmās. Digitālā pratība ir iekļauta mācību programmās, īpašu uzmanību pievēršot problēmu risināšanai, analītiskajai domāšanai un atbildīgai mediju lietošanai. Skolēni jau agrīnā vecumā tiek iepazīstināti ar tehnoloģijām, iegūstot praktisku pieredzi robotikā, programmēšanā un mākslīgā intelekta izmantošanā. Dažādos mācību priekšmetos tiek izmantota arī virtuālā realitāte un citi inovatīvi rīki, kas veicina skolēnu iesaisti mācību procesā un izpratni par digitālo vidi.

Neraugoties uz šiem centieniem, joprojām pastāv vairāki izaicinājumi.

Nepietiekami pētījumi un dati — pētījumiem par jauniešu medijpratību reģionā trūkst dziļuma un konsekvences, tādēļ ir sarežģīti izvērtēt skolēnu vajadzības. Bez visaptverošiem pētījumiem ir apgrūtināta mērķtiecīgu izglītības iniciatīvu izstrāde.

Nepietiekama pedagogu sagatavotība — lai gan medijpratības nozīme pieaug, daudziem pedagogiem trūkst nepieciešamo zināšanu un apmācības, lai to efektīvi integrētu mācību procesā. Ir nepieciešamas regulāras un sistemātiskas profesionālās pilnveides programmas, kas nodrošinātu pedagogiem aktuālas zināšanas un pedagoģiskās pieejas.

Izglītības resursu trūkums — būtisku izaicinājumu rada visaptverošu un standartizētu metodisko materiālu nepietiekamība. Pedagogiem bieži trūkst strukturētu stundu plānu, gadījumu izpētes materiālu un interaktīvu rīku, kas palīdzētu veidot saistošu medijpratības apguves procesu.

Nevienlīdzīga piekļuve digitālajām tehnoloģijām — pilsētu skolām bieži ir pieejamas modernas tehnoloģijas un digitālie rīki, savukārt lauku reģionos piekļuve tiem var būt ierobežota. Vienlīdzīgu iespēju nodrošināšana visiem skolēniem neatkarīgi no viņu dzīvesvietas joprojām ir būtisks mērķis.

Nepieciešamība stiprināt starpnozaru sadarbību — ciešāka sadarbība starp izglītības iestādēm, mediju organizācijām, politikas veidotājiem un pilsonisko sabiedrību var veicināt efektīvāku medijpratības stratēģiju un iniciatīvu izstrādi. Kopīgi centieni var palīdzēt radīt saistošas programmas, izglītojošas kampaņas un interaktīvas mācību aktivitātes, kas atbilst jauniešu interesēm un vajadzībām.

Lai risinātu šos izaicinājumus, BECID cenšas attīstīt pedagogu apmācību, izstrādāt kvalitatīvus izglītības resursus un veicināt sadarbību starp galvenajām ieinteresētajām pusēm. Šie centieni ir būtiski, lai nodrošinātu nākamo paaudzi ar kritiskās domāšanas prasmēm, kas nepieciešamas, lai pārliecinoši un atbildīgi orientētos sarežģītajā digitālajā pasaulē.

Jauniešu medijpratības un informācijpratības hakatons (Youth MIL Hackathon), kas tika organizēts sadarbībā ar mediju organizācijām visās trijās Baltijas valstīs, spilgti parādīja, kā šo mērķi iespējams sasniegt, tieši iesaistot jauniešus un medijus. Šajā iniciatīvā paši jaunieši kļuva par medijpratības un informācijpratības satura veidotājiem.

Šis ziņojums ir 4.5. uzdevuma (turpmāk — T4.5) nodevums, kura sagatavošanā piedalījās pieci BECID partneri: UTARTU, UAB Delfi, AS Delfi, Ekspress Meedia un BCME.

Uzdevuma mērķis bija radīt inovatīvu un saistošu medijpratības un informācijpratības saturu jauniešiem, ko veidotu paši jaunieši. Projekta ietvaros tika veicināta jaunas mediju satura veidotāju paaudzes attīstība, organizējot kopīgu mediju apmācības kursu un hakatonu visās trijās Baltijas valstīs.

Pasākuma pirmajā daļā eksperti, tostarp pētnieciskie žurnālisti, kas iesaistīti 3. darba paketē (WP3), vadīja praktisku darbnīcu sēriju par kritisko domāšanu, mediju darbības principiem, ētiku, faktu pārbaudi, vizuālo pratību un mobilo žurnālistiku, tostarp mārketingu sociālajos medijos. Šīs nodarbības sniedza dalībniekiem būtiskas prasmes un padziļinātu izpratni par mediju vidi.

Pasākuma otrajā daļā norisinājās hakatons ar ierobežotu uzdevumu izpildes laiku, kurā dalībniekiem bija jāizveido jauniešu auditorijai pielāgots un aktuāls medijpratības un informācijpratības saturs. Tas tika veidots izplatīšanai jauniešu visbiežāk izmantotajās platformās, pievēršoties tādām nozīmīgām tēmām kā veselība, vide, imigrācija un citas.

Pēc tam žūrija izvērtēja izveidotos materiālus un izvēlējās labākos darbus, īpaši novērtējot izcilu radošumu un potenciālo ietekmi.

Lai sasniegtu T4.5 mērķi, visi partneri iesaistījās dalībnieku piesaistē un atlasē, apmācību programmas izstrādē, medijpratības un informācijpratības apmācību īstenošanā katrā Baltijas valstī, kā arī kopīga medijpratības un informācijpratības hakatona (Mediathon) organizēšanā Rīgā.