Analītiskie ziņojumi par propagandu un dezinformāciju, kas Baltijas valstīs nonāk no Krievijas un Baltkrievijas

ES finansētā projekta ar identifikācijas numuru 118471, kuru koordinē Tartu Universitāte (UTARTU), nodevums D2.2.

Filips Lastovskis | Delfi

LATVIJA KĀ “RUSOFOBIJAS AVANGARDS” UN RIETUMU MARIONETE

Krievijas un Baltkrievijas propaganda konsekventi attēlo Latviju kā valsti, kas tikai īsteno Rietumu, īpaši ASV, ģeopolitiskās intereses, pozicionējot to kā vienu no galvenajām dalībniecēm agresīvā, NATO vadītā kampaņā pret Krieviju. Latvija tiek raksturota kā valsts, kuru pārvalda “rusofobiska elite” un kuras īstenotā politika it kā ir vērsta uz Maskavas provocēšanu, vienlaikus upurējot savu iedzīvotāju labklājību.

Šis naratīvs cenšas diskreditēt Latvijas stratēģiskos lēmumus, piemēram, atbalstu Ukrainai un aizsardzības izdevumu palielināšanu, attēlojot tos kā pārgalvīgus, no ārpuses uzspiestus lēmumus, kas neatspoguļo iedzīvotāju gribu. Šādam Latvijas atainojumam ir divējāds mērķis: mazināt sabiedrības uzticēšanos demokrātiskajām institūcijām un radīt priekšstatu, ka ciešākas attiecības ar Krieviju būtu saprātīgāks un izdevīgāks attīstības ceļš.

MASKAVAS UN MINSKAS KOORDINĒTĀS DEZINFORMĀCIJAS UN PROPAGANDAS TAKTIKAS

Krievijas un Baltkrievijas izmantotās dezinformācijas metodes ir ne tikai savstarpēji saskaņotas, bet bieži vien arī gandrīz neatšķiramas. Baltkrievijas propagandas naratīvi regulāri atkārto un pastiprina Kremļa vēstījumus — gan par NATO it kā ekspansionistiskajiem mērķiem, gan Baltijas valstu ekonomisko lejupslīdi, gan krievvalodīgo iedzīvotāju vajāšanu.

Minskas un Maskavas komunikācijas stratēģijas pārklājas trīs galvenajos aspektos. Pirmkārt, Baltijas valstu centieni stiprināt aizsardzību tiek pasniegti kā militarizācija un agresija. Otrkārt, valsts drošībai paredzētie izdevumi tiek pretstatīti sabiedrisko pakalpojumu kvalitātes pasliktināšanās problēmām, lai veicinātu sociālo neapmierinātību. Treškārt, tiek izmantoti izdomāti vai sagrozīti notikumi, piemēram, apgalvojumi par migrantu sliktu izturēšanos vai Krievijas dronu avāriju nozīmīguma mazināšana, lai veidotu sazvērestības teorijās balstītus naratīvus.

Baltkrievija darbojas kā propagandas atbalss kamera, pastiprinot Krievijas vēstījumus un vienlaikus radot šķietami neatkarīga informācijas avota iespaidu. Tādējādi Kremļa naratīvi iegūst plašāku auditoriju un lielāku šķietamo ticamību.

BALTIJAS VALSTU LEĢITIMITĀTES GRAUŠANA UN AUTORITĀRU “ALTERNATĪVU” POPULARIZĒŠANA

Gan Krievijas, gan Baltkrievijas propaganda cenšas apšaubīt Baltijas valstu vēsturisko un politisko leģitimitāti. Latvija bieži tiek attēlota kā vēsturiskas kļūdas vai Rietumu iejaukšanās rezultāts, savukārt tās nacionālā identitāte tiek pasniegta kā mākslīgi radīta.

Šos uzbrukumus papildina apsūdzības par sistemātisku krievvalodīgo minoritāšu diskrimināciju un tā dēvēto “domu kontroli”, kas it kā tiek īstenota pret citādi domājošajiem.

Baltkrievijas mediji ne tikai atkārto šos apgalvojumus, bet arī papildina tos ar emocionāliem stāstījumiem, kuros no Rietumiem aizbraukušie cilvēki un “vienkāršie iedzīvotāji” slavē autoritārus režīmus un kritizē dzīvi Rietumvalstīs. Šādu stāstu mērķis ir normalizēt autoritārismu un attēlot demokrātiskas sabiedrības kā liekulīgas, sašķeltas un naidīgas.

Kopumā šī koordinētā propagandas kampaņa ir vērsta uz sabiedrības savstarpējās uzticēšanās vājināšanu, integrācijas kavēšanu un Krievijas un Baltkrievijas pozicionēšanu kā morāles bastioniem, pretstatot tās it kā pagrimušajiem Rietumiem.