Pasākumi informācijas noturības stiprināšanai Baltijas valstu krievvalodīgo iedzīvotāju vidū

ES finansētā projekta ar identifikācijas numuru 118471, kuru koordinē Tartu Universitāte (UTARTU), nodevums D4.4.

Inger Klesment | Tartu Universitāte
Gretel Juhansoo | Tartu Universitāte
Auksė Balčytienė | Vītauta Dižā Universitāte
Kristina Juraitė | Vītauta Dižā Universitāte
Lāsma Antoneviča | Baltijas Mediju izcilības centrs

Baltijas valstīs — Latvijā, Igaunijā un Lietuvā — dzīvo ievērojamas mazākumtautību kopienas, īpaši reģionos pie austrumu robežām ar Krieviju un Baltkrieviju. Vēsturiski šiem reģioniem ir bijis raksturīgs daudzveidīgs etniskais sastāvs un ievērojams krievvalodīgo iedzīvotāju īpatsvars.

Piemēram, Latvijā mazākumtautības veido būtisku iedzīvotāju daļu. Lielākā no tām ir krievi (25,6 %), kam seko baltkrievi (3,4 %), ukraiņi (2,3 %) un poļi (2,1 %). Šīs kopienas galvenokārt dzīvo valsts dienvidaustrumu daļā, īpaši Latgales reģionā, kas robežojas ar Krieviju un Baltkrieviju.

Arī Igaunijā ir ievērojama krievvalodīgo mazākumtautība. Saskaņā ar 2000. gada tautas skaitīšanas datiem krievi veidoja 25,6 % no valsts iedzīvotājiem. Šīs kopienas galvenokārt koncentrējas valsts ziemeļaustrumu daļā, īpaši Austrumviru apriņķī, kas atrodas pie Krievijas robežas.

Lietuvā mazākumtautību sastāvā ietilpst poļi (6,7 %), krievi (6,3 %), baltkrievi (1,2 %), ukraiņi (0,7 %) un ebreji (0,1 %). Poļu un krievu kopienas galvenokārt dzīvo valsts dienvidaustrumu reģionos, netālu no robežas ar Baltkrieviju un Krievijas Kaļiņingradas eksklāvu.

Šīs mazākumtautību kopienas, īpaši tās, kas dzīvo Krievijas un Baltkrievijas pierobežā, ir sevišķi pakļautas dezinformācijas kampaņu ietekmei. Šādu ievainojamību veicina vairāki faktori, tostarp lingvistiskās un kultūras saiknes ar Krieviju, krievvalodīgo mediju patēriņš un vēsturiskie naratīvi. Dezinformācijas izplatītāji bieži izmanto šīs saiknes, lai izplatītu vēstījumus, kas var mazināt uzticēšanos vietējām institūcijām un veicināt prokrievisku noskaņojumu.

Reaģējot uz šiem izaicinājumiem, Baltijas valstis ir ieviesušas dažādas stratēģijas dezinformācijas apkarošanai. Tās ietver medijpratības veicināšanu, neatkarīgās žurnālistikas atbalstīšanu un mazākumtautību kopienu iesaistīšanu, lai stiprinātu to noturību pret informācijas manipulācijām. Šo centienu veicināšanai ir izveidotas arī reģionālās sadarbības iniciatīvas, piemēram, BECID.

Šis ziņojums ir 4.4. uzdevuma (T4.4) nodevums, kura sagatavošanā piedalījās trīs BECID partneri: UTARTU, VMU un BCME. Uzdevuma mērķis bija izstrādāt medijpratības kampaņu, lai stiprinātu informācijas noturību un veicinātu pilsonisko aktivitāti Baltijas valstu krievvalodīgo iedzīvotāju vidū — sabiedrības grupā, kas ir īpaši pakļauta valstu atbalstītu dezinformācijas kampaņu ietekmei.

Ņemot vērā ziņojuma iepriekšējās sadaļās aplūkotos statistikas datus un reģionālās atšķirības Baltijas valstīs, katras valsts partneri izstrādāja pielāgotus rīcības plānus, kuru mērķis bija efektīvi sasniegt krievvalodīgos iedzīvotājus un/vai konkrētas mērķgrupas attiecīgajos reģionos.

Katrā valstī tika izstrādāti arī īpaši pielāgoti materiāli un atjauninātas prezentācijas, lai atspoguļotu unikālo pieredzi, vajadzības, izaicinājumus un situācijas specifiskos apstākļus, ar kuriem partneri saskārās, īstenojot WP4.4 aktivitātes.