Meklēt

Par mums

Mēs apvienojam faktu pārbaudes, mediju lietotprasmes, mediju prakses un akadēmiskās pētniecības ekspertus. Mūsu galvenās aktivitātes ietver regulāras faktu pārbaudes komeciālajos un sabiedriskajos plašsaziņas līdzekļos Baltijā (vadošais partneris: AS Ekspress Meedia (Delfi EST)), pētījumu veikšana par dezinformācijas uztveri dažādās mediju auditorijās un dezinformācijas tendenču analīze (vadošais partneris: Tartu Universitāte), kā arī medijpratības kampaņu īstenošana, lai palielinātu informācijas noturību un uzlabotu mediju / digitālo pratību dažādās vecuma grupās (vadošais partneris: Baltijas Mediju izcilības centrs). 

image

BECID

Baltijas informācijas traucējumu apkarošanas centrs (BECID) aptver Igauniju, Latviju un Lietuvu. To atbalsta Eiropas Komisija un tas ir saistīts ar Eiropas Digitālo mediju observatoriju (EDMO). Koordinē Tartu Universitāte, un tajā ietilpst 4 universitātes, 4 faktu pārbaudes organizācijas un faktu pārbaudes nodaļas plašsaziņas līdzekļu organizācijās, kā arī bezpeļņas organizācija Baltijas Mediju izcilības centrs.
  • image

    Vairāk nekā 20 jauni partneri Baltijā, Eiropā un Igaunijā  

    Vairāk nekā 800 faktu pārbaudes  

    100+ podkāsta epizodes  

    20+ apskati par viltus vēstījumiem un dezinformācijas tendencēm  

    6 pētījumi, no kuriem jaunākais ir “Faktu pārbaudes un dezinformācijas regulējums Baltijas valstīs”.  

    10 000+ personas, kas apmācītas plašsaziņas līdzekļu lietotprasmē (lielākais skaits EDMO centros)  

    300+ medijpratības apmācības visiem iedzīvotājiem  

    50+ plašsaziņas līdzekļu lietotprasmes apmācību sesijas skolotājiem  

    30+ medijpratības apmācību sesijas senioriem  

    50+ publikācijas ziņu medijos 

  • image

    Līdz šim lielākā Baltijas mēroga sadarbība dezinformācijas apkarošanas jomā: 2024. gada augustā BECID sadarbojās 69 cilvēki.

    Kontaktu veidošana ar sociālo mediju platformām, pateicoties dalībai EDMO tīklā.

    Eiropas mēroga sadarbība, t. i., ES Parlamenta vēlēšanu laikā, izmantojot kopīgu darba grupu, ātrās brīdināšanas sistēmu un kopīgu kampaņu sociālajos medijos.

    Reģionāli nozīmīgu viltus vēstījumu pastāvīga atklāšana un analīze.

    Reģiona dezinformācijas arhīvs turpmākajiem faktu pārbaudītājiem, žurnālistiem, pētniekiem un analītiķiem.

    BECID atbalsta faktu pārbaudes kā ekonomiski dzīvotnespējīga, bet būtiska sabiedriskā pakalpojuma ilgtspēju un nepārtrauktību.

  • image

    Ātra piekļuve starptautiskam pētnieku tīklam, kurā Baltijas pētnieki var piekļūt citu pētnieku grupu sākotnējiem atklājumiem.

    Pienākums tieši dalīties ar pētījuma rezultātiem ar mērķgrupu, t. i., dalīties ar secinājumiem par labāko praksi un rīkiem faktu pārbaudei tieši ar mūsu reģionālajiem faktu pārbaudītājiem un organizēt apmācības skolotājiem, lai iepazīstinātu ar izstrādātajiem materiāliem.

    Iespēju piešķiršana pētniekiem viņu karjeras sākumā, iesaistot viņus EDMO pētniecības darba grupās.

    Mēs 2023. gadā organizējām regulārus seminārus digitālo prasmju apguvei vecāko klašu skolēniem sadarbībā ar skolotājiem.

    Izmēģinājām mediju un informācijas nodarbības ar 6-8 gadus veciem bērniem, izstrādājot video nodarbības par tiešsaistes draudiem.

Lasiet mūsu pirmā gada pārskatu šeit, lai uzzinātu vairāk par līdz šim paveikto darbu.

Lejupielādējiet mūsu īso ievada rakstu šeit.

Kontaktinformācijai: Annaliisa Post (annaliisa.post@ut.ee)

Partneri

  • Vidzemes Augstskola (Latvija)

    Vidzemes Augstskola (ViA) ir valsts augstskola, kas ir starptautiski atzīta ar savu spēcīgo fokusu uz fundamentāliem un lietišķiem pētījumiem un starptautisko sadarbību. 2020. gadā 45% no tās budžeta veidoja dažādas dotācijas un pētniecības finansējums, un tajā strādāja 45 pilnas slodzes pētnieki. Augstskola misija ir veicināt uz zināšanām balstītas sabiedrības ilgtspējīgu attīstību reģionālā, valsts un starptautiskā līmenī un nodrošināt augsta līmeņa profesionāļus gan privātajam, gan publiskajam sektoram. Turklāt ViA veic pētījumus, lai risinātu sabiedrības problēmas. ViA ir Eiropas universitāšu alianses E³UDRES² dalībniece, un šobrīd tā strādā pie projekta “Sabiedriska un uzņēmīga Eiropas Universitāte kā virzītājspēks Eiropas reģionu viedai un ilgtspējīgai attīstībai”. Šajā projektā iesaistītais Sociālo, ekonomisko un humanitāro zinātņu pētniecības institūts (HESPI) izveidots 2013. gadā ar mērķi veikt atklātus un radošus zinātniskos pētījumus, publiskot rezultātus un veicināt to pielietojumu viedo kopienu attīstībā dažādos līmeņos. ViA ir liela pieredze tādās jomās kā stratēģiskā komunikācija, dezinformācija, plašsaziņas līdzekļu un informācijas lietotprasme, pilsoniskā līdzdalība, institucionālā, politiskā un sabiedrības uzticēšanās un zinātņu lietotprasme.

    Pārstāvji: Līga Cvetkova, Katrīne Kūkoja, Agnese Davidsone, Jānis Buholcs, Solvita Denisa-Liepniece, Linda Veliverronena, Iveta Auniņa.

  • Tartu Universitāte, Sociālo zinību institūts (Igaunija)

    UTARTU ir Igaunijas Republikas nacionālā universitāte saskaņā ar Tartu Universitātes likumu un ir pētniecības organizācija saskaņā ar tās statūtiem. Saskaņā ar QS pasaules universitāšu reitingu un Times augstākās izglītības (THE) pasaules universitāšu reitingu UTARTU ir Igaunijas vadošais pētniecības un apmācību centrs, un tas ietilpst 1,2 % pasaules labāko universitāšu sarakstā. UTARTU nodrošina vairāk nekā pusi no visiem Igaunijā piešķirtajiem doktora grādiem, zinātniskajām publikācijām un valsts pētniecības un attīstības finansējuma. UTARTU ir plaši akadēmiskie kontakti un sadarbības pētniecības projekti ar universitātēm visā pasaulē. Saskaņā ar ISI Web of Science sniegto informāciju, UTARTU ir 1 % pasaules visvairāk citēto universitāšu un pētniecības iestāžu sarakstā. Darbu BECID ietvaros veiks Sociālo zinātņu institūts (ISS), kas ir atzīts komunikāciju un informācijas zinātņu, sociālā darba un politikas kompetences centrs. QS universitāšu reitings pēc priekšmetiem mūsu plašsaziņas līdzekļu un komunikāciju pētījumus jau sešus gadus pēc kārtas ir ierindojis starp pasaules labākajām jomām 150-200, kas ir unikāls rezultāts visai Igaunijai. ISS ir garš starptautisku pētniecības projektu, daudzvalodu darba rezultātu un starptautisku konsorciju saraksts.

    Pārstāvji: Maia Klaassen, Inger Klesment, Regina Lapp, Andra Siibak, Marju Himma-Kadakas, Ragne Kõuts-Klemm, Signe Ivask, Kristjan Kikerpill, Sten Torpan, Maria Murumaa-Mengel, Annaliisa Post, Gretel Juhansoo.

  • Tallinas Universitāte (Igaunija)

    TLU ir viena no trim lielākajām Igaunijas universitātēm un ir integrēta pētniecības un attīstības, radošā, izglītības un kultūras iestāde saskaņā ar Tallinas Universitātes likumu. 16 Koncentrējot resursus un aktivitātes, TLU attīsta šādas starpdisciplināras, uz pētniecību balstītas fokusa jomas: izglītības inovācijas, digitālā un plašsaziņas līdzekļu kultūra, kultūras kompetences, veselīgs un ilgtspējīgs dzīvesveids, kā arī sabiedrība un kultūra. Darbu BECID ietvaros veiks Baltijas filmu, plašsaziņas līdzekļu un mākslas skola, kas kalpo kā komunikāciju un audiovizuālo zināšanu un prasmju kompetenču centrs.

    Pārstāvji: Andres Kõnno, Andres Jõesaar, Barbi Pilvre, Katrin Saks, Katrin Sigijane, Külli-Riin Tigasson.

  • Vītauta Dižā Universitāte (Lietuva)

    Vītauta Dižā universitāte (VDU) ir visaptveroša universitāte, kas atrodas Kauņā, Lietuvā. Tā tika izveidota 1922. gadā, slēgta 1950. gadā, bet atkal atvērta 1989. gadā. VDU ir slavena ar atvērtību dažādām sadarbības formām gan nacionālā, gan starptautiskā mērogā, lai paplašinātu zināšanas un reaģētu uz aktuāliem jautājumiem politiskajā, ekonomiskajā un sociālkultūras vidē. Pēdējā laikā VDU ir aktīvi iesaistījies Lietuvas augstskolu apvienošanas procesā, kā rezultātā VDU ir izveidojusies kā otra lielākā visaptverošā universitāte valstī. Par BECID projekta īstenošanu atbild Politikas zinātņu un diplomātijas fakultātes Sabiedrisko komunikāciju katedra. Katedra ir pazīstama ar savu progresīvo žurnālistikas un plašsaziņas līdzekļu/komunikāciju izglītību un pētniecību, un tai ir zināšanas par plašsaziņas līdzekļu sistēmiskām pārmaiņām, žurnālistiku un plašsaziņas līdzekļu kultūru, tehnoloģisko modernizāciju, žurnālistikas profesionalitāti, plašsaziņas līdzekļu politiku un pārvaldību, kā arī plašsaziņas līdzekļu un informācijas lietotprasmi. 2018. gadā katedra ieguva UNESCO iekļaujošo zināšanu sabiedrību plašsaziņas līdzekļu un informācijas lietotprasmes nosaukumu.

    Pārstāvji: Auksė Balčytienė, Kristina Juraitė, Rimgailė Kasparaitė, Kristina Berksun, Patricija Lenčiauskienė.

  • Re:Baltica

    Re:Baltica ir bezpeļņas organizācija, kas Baltijas reģionā veic pētniecisko žurnālistiku un faktu pārbaudi, koncentrējoties uz dezinformāciju. Kopš 2012. gada organizācija koncentrējas uz dezinformācijas analīzi, kuras izcelsme ir Krievijā, kā arī uz tendenču, avotu un superizplatītāju izsekošanu pirms vēlēšanām. 2019. gadā tā izveidoja faktu pārbaudes apvienību “Re:Check”, kas regulāri publicē faktu pārbaudes latviešu un krievu valodā un ir sertificēta IFCN. 2020. gadā Re:Check sadarbojās ar Facebook kā trešās puses faktu pārbaudītājs, lai cīnītos ar dezinformāciju saistībā ar COVID-19 pandēmiju. Re:Baltica piesaista līdzekļus, izmantojot ziedojumus, dotācijas un savu saimniecisko darbību, kas ietver faktu pārbaudes pakalpojumu sniegšanu Facebook, kā arī mācības, lekcijas un pētījumus dokumentālo filmu veidošanai. Viņu gada budžets ir aptuveni 300 000 eiro, un viņu darbs ir pieejams brīvai pārpublicēšanai un bez maksas latviešu, krievu un angļu valodās.

    Pārstāvji: Sanita Jemberga, Evita Purina.

  • Baltijas mediju izcilības centrs (BCME) (Latvija)

    BCME ir bezpeļņas NVO, kas atrodas Baltijas reģionā, un tajā ir 13 dibinātāji, tostarp sabiedriskās raidorganizācijas, plašsaziņas līdzekļu asociācijas un universitātes. To pārvalda septiņu locekļu valde, ko ievēl dibinātāji, un to vada valdes izvēlēts izpilddirektors. BCME saņem finansējumu no dažādām valdībām un starptautiskām organizācijām, tostarp NATO, Britu padomes un UNESCO. Organizācijas uzmanības centrā ir plašsaziņas līdzekļu attīstība un lietotprasme, īpašu uzsvaru liekot uz dezinformācijas apkarošanu un kritiskās domāšanas prasmju veicināšanu. BCME plašsaziņas līdzekļu lietotprasmes centieni ir pielāgoti dažādiem plašsaziņas līdzekļu auditorijas segmentiem, tostarp tiem, kas ir īpaši neaizsargāti pret propagandu un dezinformāciju. Organizācijai ir pasniedzēju, pētnieku, ekspertu un plašsaziņas līdzekļu pārstāvju tīkls visā Baltijas reģionā un ārpus tā.

    Pārstāvji: Gunta Sloga, Dalia Bankauskaite, Solvita Denisa-Liepniece.

  • Delfi Uzdaroji Akcine Bendrove (DELFI UAB; Lithuania)

    DELFI UAB pārvalda tiešsaistes ziņu vietni, ir oficiālais plašsaziņas līdzekļu partneris Facebook trešās puses faktu pārbaudes programmai, un tā faktu pārbaudes projektam “Melu detektors” (lietuviešu valodā “Melo detektorius”), ir IFCN sertifikācija. “Melo detektorius” publicē faktu pārbaudes, novērtējot dažādu apgalvojumu un populāru mītu pamatotību. 2021. gadā vien faktu pārbaudītāji publicēja vairāk nekā 500 rakstus lietuviešu un krievu valodās, kuros tiek atspēkotas tiešsaistē pieejamie kliedzošie apgalvojumi. Cits projekts “Atmaskošana” (lietuviešu valodā Demaskuok) tika oficiāli izveidots 2018. gadā pēc tam, kad tas ieguva finansējumu no Google DNI Fund un Delfi Lietuva. “Atmaskošana” balstās uz AI dezinformācijas noteikšanas rīku, kas tika izstrādāts DELFI UAB, un spēj atklāt jaunas dezinformācijas kampaņas 2 minūšu laikā pēc to publicēšanas. Projektam ir atsevišķa rakstu sadaļa ar tādu pašu nosaukumu, kurā žurnālisti atmasko iepriekš organizētas, galvenokārt ar Kremli saistītas dezinformācijas kampaņas.

    Pārstāvji: Ieva Ivanauskaitė, Aistė Meidutė.

  • Akciju Sabiedrība Delfi (AS Delfi, Latvija)

    AS Delfi ir nacionāla mediju organizācija – vadošais ziņu portāls Latvijā. Mēneša lasītāju skaits sasniedz 833 tūkstošus, atbilstoši janvāra 2022. gada datiem no mediju auditorijas aptaujas, ko veica pētījumu firma Gemius. AS Delfi jau daudzus gadus ir tiešsaistes medijas avots ar lielāko auditoriju Latvijā, kā arī vadošais avots sociālajos tīklos. AS Delfi trīs reizes ir ieguvusi apbalvojumu “Ietekmīgākais mediju avots sociālajos tīklos” (2015., 2016. un 2017. gadā) un divas reizes ir ieguvusi iecienītākā mediju zīmola titulu Latvijā (2020. un 2021. gadā). AS Delfi Facebook lapai ir vislielākais sekotāju skaits latviešu valodas mediju avotam: 160,891. AS Delfi nodarbina 81 redaktoru un žurnālistu, kuri veido rakstisku, video un audio saturu latviešu un krievu valodās par politiskiem un dzīvesstila tematiem. Abonējamais AS Delfi Plus, kas piedāvā analīzi un paplašinātu saturu, tika dibināts 2019. gadā, un līdz janvārim 2022. gadā tam ir 12 100 aktīvo abonentu – tas ir vadošais digitālo abonementu skaits Latvijā un apliecina uzticama mediju zīmola statusu. AS Delfi ir Latvijas Mediju Ētikas padomes biedrs. Vairāki AS Delfi žurnālisti ir Latvijas žurnālistu asociācijas biedri. Kopš 2020. gada AS Delfi ir izveidojusi īpašu kategoriju “Atmaskots” (Debunked), lai publicētu faktapārbaudes materiālus un citu saturu, kas cīnās pret dezinformāciju. Vēlu 2021. gadā AS Delfi kļuva par IFCN sertificētiem faktapārbaudītājiem.

    Pārstāvis: Filips Lastovskis.

  • AS EKSPRESS MEEDIA (Igaunija)

    Eesti Päevalehe Faktikontroll (EPF) ir faktu pārbaudes apvienība, kas atrodas Igaunijā un ir akreditēta Starptautiskajā faktu pārbaudes tīklā (IFCN). EPF koncentrējas uz pētniecisko žurnālistiku un faktu pārbaudi, tostarp jautājumiem, kas saistīti ar dezinformāciju un propagandu. Komandā ir pieci cilvēki, no kuriem viena persona nodarbojas tikai ar faktu pārbaudi, divi cilvēki strādā gan ar izmeklēšanu, gan dezinformācijas tēmām, un divi cilvēki koncentrējas uz izmeklēšanu. EPF sadarbojas arī ar Igaunijas Debašu biedrību (EDS), EDS brīvprātīgajiem regulāri publicējot faktu pārbaudes saskaņā ar iekšēji saskaņotu un publiski pieejamu metodi. EPF publicē vidēji 5 līdz 10 faktu pārbaudes mēnesī, kuras sabiedrībai vienmēr ir pieejamas bez maksas. Lai saglabātu redakcionālo neatkarību, EPF ir atvērts savas darbības finansēšanai, izmantojot dotācijas un līgumus ar trešajām personām. Šobrīd EPF ir saņēmis finansējumu no IPI Newsspectrum dotācijas krievu valodas faktu pārbaudes izmēģinājuma projektam un ir Facebook trešās puses faktu pārbaudes programmas līdzstrādnieks.

    Pārstāvji: Holger Roonemaa, Erik Moora, Mari-Liis Somelar, Marta Vunš.

  • SIA Vidzemes Televīzija (Latvija)

    SIA “VIDZEMES TELEVĪZIJA” (TV kanāls ReTV) ir viens no pieciem kanāliem, kas bez maksas ir pieejami virszemes apraidē Latvijā. ReTV apvieno 12 reģionālo TV raidījumu saturu vienā kanālā ar vismaz 5-7 stundām oriģināla satura dienā. ReTV ir lielākais korespondentu tīkls reģionā un spēcīga ziņu nodaļa. Lineārajā televīzijā mūsu vidējā auditorija mēnesī ir 600 000. Izmantojot mūsu tīmekļa portālu un sociālos tīklus, mēs sasniedzam auditoriju, kuru nesasniedzam lineārajā televīzijā (ReTV Facebook ir 40 000 sekotāju, YouTube – 15 800 sekotāju).

    Pārstāvji: Elīna Leimane, Inga Gorbunova.