Cik bīstamas ir masalas un kāpēc vakcinēties ir drošāk?

Masalu uzliesmojums aktivizējis sociālo mediju maldinātājus – daži to sauc par “ierastu bērnības slimību”, kas neesot tik bīstama, bet citi maldina par masalu vakcīnām. Taču masalas var izraisīt ilgstošas komplikācijas un pat nāvi. 

Kas ir masalas un kāpēc tās ir bīstamas?

Masalas ir ļoti lipīga vīrusa slimība, kas izplatās ar gaisa pilieniem. Tai raksturīgi izsitumi, drudzis, iesnas un klepus. Masalām var būt smagas komplikācijas, piemēram, 5 % saslimušo slimība pāriet plaušu karsonī un 0,1 % rodas smadzeņu audu iekaisums jeb encefalīts. Iekaisuma dēļ var zaudēt dzirdi vai iegūt garīga rakstura traucējumus. Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) informē, ka 0,1 % līdz 0,3 % saslimušo no masalām mirst. Nāves gadījums no masalu komplikācijām bijis arī Latvijā. 

Pret masalām nav zāļu, norāda SPKC Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs.

Masalu vakcīnas ievērojami samazina saslimšanas risku. Ja vakcinētais tomēr saslimt, viņam ir vieglāki simptomi un mazāks komplikāciju risks. Latvijā bērnus vakcinē ar kombinēto poti, kura pasargā pret masalām, masaliņām un epidēmisko parotītu jeb cūciņām. To sauc par MMP vakcīnu. Pirmo poti bērns saņem 12–15 mēnešu vecumā, bet revakcināciju veic septiņu gadu vecumā.

Masalas tikpat kā izskaustas, pateicoties vakcīnām

Latvijā vakcināciju pret masalām ieviesa 1968. gadā un kopš tā laika slimība ir gandrīz izskausta. Salīdzinājumam 1970. gadā Latvijā ar masalām slimoja aptuveni 200 cilvēki uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju, bet mūsdienās īpatsvars sarucis gandrīz līdz nullei. Izņēmums ir atsevišķi uzliesmojumi, taču kopumā pēdējos gados konstatēto inficēšanās gadījumu skaits ir saskaitāms uz vienas rokas pirkstiem. 

Avots: SPKC. Pārskats par Latvijas iedzīvotāju veselību 100 gadu periodā.

Līdzīga tendence novērojama arī citur. Piemēram, Anglijā un Velsā saslimušo skaits pēc potes ieviešanas samazinājās. Vēl vairāk tas saruka 1980. gados, kad tur sāka izmantot kombinēto MMP vakcīnu.

Avots: Lielbritānijas imunizācijas vadlīniju Zaļā grāmata (2019).

Vakcinācija ir iegrožojusi arī citas infekciju slimības, piemēram, difteriju, poliomielītu, vējbakas un hepatītu B.

Kādas ir vakcīnas blaknes?

MMP vakcīnai tāpat kā jebkuram medikamentam ir blaknes. Vairumā gadījumu tās ir vieglas: paaugstināta temperatūra, pietūkums un sāpes injekcijas vietā un izsitumi. Retos gadījumos (0,1–1 %) rodas augšējo elpvadu iekaisums, deguna tecēšana, caureja vai nātrene. Citas ļoti retas blakusparādības, kuru biežums nav noteikts, apskatāmas šeit.

Zāļu valsts aģentūra Re:Check informē, ka Latvijā no bērnu MMP vakcīnas nav miris neviens cilvēks. Aģentūra iepriekš skaidrojusi, ka nāvju nav bijis arī pēc citām bērnu vakcinācijas kalendāra potēm.

Populārā Facebook ierakstā par masalām norāda uz “baiļu propagandu” un “psiholoģisku šantāžu” saistībā ar vakcīnām. Ieraksta autore aicina runāt godīgi un raksta par ļoti retu MMP vakcīnu blakni meningītu:

“1993. gada žurnālā The Lancet publicētā pētījumā par MMR vakcīnu Apvienotajā Karalistē tika analizēti aseptiska meningīta gadījumi 13 veselības aprūpes rajonos. (..) Autori secināja, ka reālais risks, visticamāk, bija apmēram 1 gadījums uz 11 000 devām.”

Lielbritānijas 1993. gada pētījumā tiešām secināja, ka uz 11 tūkstošiem MMP vakcīnas devu konstatē vienu aseptiskā meningīta gadījumu. Aseptiskais meningīts bija saistīts ar novājināto cūciņu vīrusu, kas atradās vakcīnās. Meningīts ir viena no cūciņu nopietnākajām komplikācijām.

Ieraksta autore noklusē, ka visi gadījumi bija pēc vakcinēšanās ar MMP poti, kurā bija cūciņu vīrusa celms Urabe. Kopš 90. gadiem virkne valstu vairs to neizmanto. Latvijā apstiprinātajās MMP vakcīnās ir cits – Jeryl Lynn – cūciņu vīrusa celms. Lielbritānijas pētījumā ar šo celmu bija vakcinēti 14 % bērnu un nevienam no viņiem nebija aseptiskā meningīta. Jaunākie pētījumi ASV un Eiropā liecina, ka MMP potēm ar Jeryl Lynn cūciņu vīrusa celmu aseptiskā meningīta risks ir 0,2–1 gadījums uz miljons devām. Tātad Latvijā lietotajām vakcīnām risks ir 90–160 reizes mazāks, nekā minēts ierakstā.

Salīdzinājumam – nevakcinētiem cilvēkiem meningīta risks no cūciņām ir 0,5 %, bet pilnībā vakcinētiem – piecas reizes zemāks.

Ierakstu publicējusi Marika Zelča-Čerāne, kura sevi sauc par mediķi un garīgo līdzgaitnieci. Zelča-Čerāne nav iekļauta Latvijas Ārstniecības personu reģistrā, bet savos reklāmu materiālos nereti tērpusies baltās drēbēs un tur stetoskopu.

MMP vakcīna nemaina ģenētisko materiālu

Kāda anonīma vakcīnskeptiķe raksta:

“Ņemot vērā, ka vakcīnās var būt konstatējami DNS fragmenti, nevar pilnībā izslēgt teorētisku genoma integrācijas risku. Tas nozīmē, ka noteiktos apstākļos šie fragmenti varētu iekļūt šūnā, sasniegt kodolu un integrēties cilvēka genomā.”

MMP vakcīna satur novājinātus vīrusus. Zinātnieki tos audzē dzīvnieku vai cilvēku šūnās. Kad vīruss ir izaudzēts pietiekamā daudzumā, pētnieki saplēš šūnas un attīra vīrusu. Parasti DNS piesārņojums vakcīnās mērāms pikogramos, kas ir triljonā daļa no grama. Vakcīnās nav veselu gēnu, bet sašķelti un inerti DNS fragmenti. Nav pierādījumu, ka tie integrējas cilvēka ģenētiskajā materiālā. Lai tas varētu notikt, vakcīnā būtu jābūt enzīmam integrāzei, bet tās tur nav, skaidro Filadelfijas Bērnu slimnīca.

Līdzīgus maldus iepriekš izplatīja arī par kovida vakcīnām.

Ar higiēnu nepietiek

Masalām pievērsusies arī bijusī Saeimas deputāte Glorija Grevcova. Populārā video viņa stāsta, ka vakcinācija ir katra paša izvēle, un iesaka, kā izvairīties no slimības:

“Pāri visam – personīgā higiēna. Vairs neko es ieteikt nevaru. Nezinu un nedarīšu.”

SPKC norāda, ka masalu vīruss izplatās gaisa pilienu veidā, piemēram, kad inficētais cilvēks runā, klepo vai šķauda. Pilieni ar vīrusu iekštelpās gaisā un uz virsmām var palikt pat divas stundas. Cilvēks var saķert slimību, piemēram, runājot ar kādu inficēto, kuram vēl nav parādījušies simptomi (cilvēks ir lipīgs četras dienas pirms simptomiem). Regulāra roku mazgāšana ar ziepēm un telpu vēdināšana nedaudz samazina infekcijas risku, taču efektīvākais veids, kā nesaslimt, ir vakcinēšanās.

Masalas ir ļoti lipīgas, tādēļ tās var iegrožot tikai tad, ja vakcinācijas aptvere ir virs 95 %.

Plašāk par vērtējuma skalu un mūsu darba metodēm lasi šeit. Ja redzi apšaubāmu apgalvojumu, sūti to uz recheck@rebaltica.com vai dod ziņu mūsu sociālo mediju kontos.