Antarktīdas ledāji strauji kūst globālās sasilšanas dēļ
APGALVOJUMS
Cilvēki un globālā sasilšana neietekmē Antarktīdas ledāju kušanu. Ledāju kušana nav nopietna problēma.
SECINĀJUMS
Nav taisnība. Cilvēku radītā globālā sasilšana veicina ledāju kušanu. Tā apdraud kontinentu piekrastes.
Facebook vairāk nekā 450 lietotāju dalījušies ar ierakstu par to, ka Antarktīdā ledāji strauji kūst tikai dabisku ciklu ietekmē un par sekām nav jāuztraucas. Tā nav taisnība. Globālā sasilšana, kas veicina strauju ledāju kušanu, ir cilvēku darbības rezultāts.
Ierakstā pausts:
“Lielbritānijas izmēra ledus gabals, kas tagad atdalās no Antarktīdas, un zaļais kurss kā naudas iekasēšanas shēma – abi stāsti lieliski sader kopā, jo viens otru pastiprina: Antarktīda turpina savu dabisko ciklu, bet Brisele un klimata industrija to izmanto kā ieganstu, lai izsūktu naudu no kabatām. (..) Šis notikums nav nekāda “katastrofa” no globālās sasilšanas – tieši otrādi, tas parāda Antarktīdas stabilitāti un dabisko dzīves ciklu.”
Ierakstā minētais “Lielbritānijas izmēra ledus gabals”, visticamāk, ir Tveitsa jeb tā sauktais pastardienas ledājs Antarktīdā.
Kopējā pasaules ledāju masa gadu gaitā mainās un ir atkarīga no temperatūras, nokrišņiem un citiem faktoriem. Parasti lielas izmaiņas notiek desmitiem tūkstošu gadu laikā. Taču kopš 1979. gada ledāju kušanas temps ir krasi paātrinājies. Šajā laikā ledāji kopā irzaudējuši vairāk nekā 9000 gigatonnas ledus, bet Antarktīdā – 4800 gigatonnas. Tveitsa ledājs pēdējos 20 gados ir sarucis par aptuveni 1400 gigatonnām.
Globālās sasilšanas iespaidā palielinās okeānu vidējā temperatūra un salīdzinoši siltais ūdens kausē ledājus. Galvenais globālās sasilšanas cēlonis ir cilvēku radītās siltumnīcefekta gāzes, kas atmosfērā aiztur siltumu. Globālā sasilšana tāpat kā ledāju kušana ir kļuvusi īpaši strauja pēdējo desmitgažu laikā.
Ieraksta autors skaidro, kāpēc ledāji nekūst:
“Pēdējos gados pat bijuši periodi, kad Austrumantarktīda ieguvusi masu no bagātīgām snigšanām (piemēram, 2021.–2023. gados pat +100 gigatonnas gadā dažos reģionos), un kopumā ledus masa dažkārt svārstās, bet nav nekādas straujas, nepārtrauktas kušanas no visām pusēm.”
No 2021. līdz 2023. gadam Antarktīdas ledus segas masa tiešām palielinājās par vidēji 108 gigatonnām gadā. Iemesls ir stipri nokrišņi kontinenta austrumos. Taču tas nemaina ilgtermiņa tendences. Kopumā Antarktīdas ledāji kūst.
Antarktīdas ledāju masas un jūras līmeņa izmaiņas
Avots: Eiropas Zemes novērošanas programmas apkopotie dati.
Nav arī pamata apgalvot, ka ledāju kušana ir “mākslīga krīze”.
Ja Tveitsa ledājs izkustu pilnībā, globālais jūras līmenis paaugstinātos par 50 centimetriem. Bezpeļņas organizācijas Climate Central uz pētījumiem balstītās simulācijas liecina, ka šāds kāpums radītu būtisku plūdu risku ASV, Nīderlandes, Beļģijas, Vācijas un citu valstu piekrastēs. Latvijā lielākais risks būtu ap ūdenstilpēm, it sevišķi ap Babītes ezeru un Lielupi. Antarktīdas ledāju pētnieki spriež, ka Tveitsa ledājs un liela daļa Rietumantarktīdas ledus segas varētu izkust līdz 2200. gadam.
Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami maldinošus ierakstus META platformās Facebook un Instagram. Par mūsu sadarbību ar META lasi šeit.
Plašāk par vērtējuma skalu un mūsu darba metodēm lasi šeit. Ja redzi apšaubāmu apgalvojumu, sūti to uz recheck@rebaltica.com vai dod ziņu mūsu sociālo mediju kontos.