Ziņas par Zelenska krāpšanas shēmu nav ticamas

Trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto, vai trūkst būtiskas papildu informācijas

Krievijas medijos izplatīts stāsts, ka ASV it kā izmeklē Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska saistību ar krāpšanu 48 miljardu eiro apmērā. Pierādījumu tam nav, un vienīgais informācijas avots ir kāds prokremlisks blogeris no ASV. “Ziņa” nonākusi arī Latvijā, un Facebook ar to dalījušies vairāki simti lietotāju.

Facebook ierakstā pausts:

“Zelenskis tiek turēts aizdomās par 48 miljardu dolāru finanšu krāpšanu! Bijušais CIP virsnieks Lerijs Džonsons paziņoja, ka Pentagons izmeklē 48 miljardu dolāru finanšu darījumus, kas varētu būt saistīti ar Volodimira Zelenska tuvāko loku. Viņš apgalvoja, ka daļa no šiem līdzekļiem varētu būt nonākusi Ukrainas līdera kontos un ka shēmās varētu būt bijušas iesaistītas arī vairākas Eiropas amatpersonas, tostarp Kaja Kallasa.”

Krievijas mediji, piemēram, Telekanāls 360° apgalvo, ka izmeklēšanu it kā veic ASV Kara jeb Aizsardzības ministrija un 48 miljardi nonākuši Zelenska bankas kontos. Nevienā uzticamā medijā informācija par to nav atrodama. Arī informācijas avots – blogeris Lerijs Džonsons – nesniedz nekādus pierādījumus. Nav arī pamata apgalvot, ka ES augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos Kaja Kallasa būtu iesaistīta kādā krāpšanas shēmā. Kallasa jau iepriekš bijusi Kremļa dezinformācijas mērķis.

Pēc ASV mediju C-SPAN, PBS un American Prospect publicētās informācijas Džonsons Centrālajā izlūkošanas pārvaldē (CIP) četrus gadus strādāja par analītiķi no 1985. līdz 1989. gadam – tātad pirms vairāk nekā 35 gadiem. Pēc CIP viņš četrus gadus pavadīja ASV Valsts departamentā jeb Ārlietu ministrijā. Patlaban Džonsons vada konsultāciju uzņēmumu BERG Associates un dažkārt viesojas televīzijas raidījumos kā terorisma eksperts.

Džonsons savā YouTube kanālā regulāri izplata prokremliskus naratīvus. Viņš, piemēram, Krievijas 2022. gada iebrukumā Ukrainā vaino Rietumu valstis. Tāpat viņš nepamatoti maldinājis, ka ASV specdienesti plānojuši noslepkavot Zelenski. Džonsonu kā ekspertu regulāri izmanto Kremļa kontrolētie mediji. RIA Novosti uz Džonsonu atsaucas teju katru nedēļu un pārstāsta viņa YouTube kanālā pausto.

Iespējams, apgalvojumi par 48 miljardiem saistīti ar Ukrainas Nacionālā pretkorupcijas biroja atklāto krāpšanas shēmu Ukrainas enerģētikas sektorā. Ukrainas valsts uzņēmums Energoatom, kas pārrauga visas valsts atomelektrostacijas, esot prasījis uzņēmējiem kukuļus, ja tie vēlas piedalīties iepirkumos. Shēmā esot iesaistīti četri ministri un Zelenska bijušais biznesa partneris Timurs Mindičs. Taču šajā lietā nav runas par 48 miljardiem, Zelenska kontiem vai ES amatpersonu iesaisti.

Secinājums: Ziņa, ka ASV it kā izmeklē Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska saistību ar krāpšanu 48 miljardu eiro apmērā, nav ticama. Vienīgais informācijas avots ir prokremliskais blogeris Lerijs Džonsons, kurš tam nesniedz nekādus pierādījumus.

Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami nepatiesus vai puspatiesus Facebook ierakstus, attēlus un video. Par Re:Check sadarbību ar Facebook lasiet šeit.
Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!
Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com

Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam sešas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs), trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto, vai trūkst būtiskas papildu informācijas un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties.