“Vardarbība!” – kā vēja turbīnu pretinieki biedē par to ietekmi uz veselību

APGALVOJUMS

Vēja turbīnas kaitē veselībai.

SECINĀJUMS

Trūkst konteksta. Pētījumi liecina, ka vēja turbīnas nekaitē veselībai.

Vairākos populāros Facebook ierakstos biedē, ka vēja turbīnu radītā infraskaņa kaitē cilvēka veselībai, bet cilvēki to tuvumā esot “eksperimenta objekti”. Ierakstos pausts:

“Vēja torņu uzspiešana Latvijas iedzīvotājiem ir VARDARBĪBA! (..) Arī Igaunijas iedzīvotāji nevēlās būt eksperimenta objekti!!! Literatūras īss apskata kopsavilkums no Igaunijas: (..) Infraskaņa ietekmē dzīvo dabu, tostarp cilvēka ķermeni un orgānus vibrācijas rezonanses dēļ. Vēja parku infraskaņa lielā mērā var ietekmēt cilvēku veselību. (Latvijā tie plānojas vieni no augstākajiem).”

Infraskaņa ir skaņas viļņi ar frekvenci zem 20 herciem. Infraskaņu parasti uzskata par cilvēkiem nedzirdamu, taču to var uztvert, ja infraskaņai ir ļoti augsta intensitāte jeb skaļums. Dabā infraskaņu rada, piemēram, vulkāni, okeāna viļņi, ūdenskritumi un ziemeļblāzma.

Avots: Mācību platforma SaveMyExams.

Kas minēts igauņu literatūras apskatā?

Ierakstā minētais literatūras apskats ir igauņu siltumenerģētikas inženiera Villu Pellas raksts ziņu portālā Postimees. Tajā viņš runā par vēja turbīnu radītās infraskaņas ietekmi un infraskaņas ieročiem, kuru intensitāte ir līdz pat 160 decibeliem. Salīdzinājumam – mazāk nekā 150 metru attālumā 145–200 metru augstu vēja turbīnu radītās infraskaņas intensitāte ir 55–70 decibeli.

Pella raksta, ka infraskaņas viļņu frekvence esot līdzīga cilvēka orgānu dabiskajai frekvencei,  tādēļ infraskaņa ar tiem rezonējot. Rezultātā tiekot bojāta cilvēku šūnu molekulārā struktūra. Re:Check zinātniskajā literatūrā šādai ietekmei neatrada pierādījumus. Rakstā minēto ķermeņa daļu frekvences sakrīt ar datiem no 2018. gada Journal of Sensors publikācijas par drošību iekrāvēju kabīnēs. Tajā minēts, ka cilvēkam esot sēdus pozīcijā, noteiktām ķermeņa daļām, ir noteiktas frekvences. Ilgstoši atrodoties apstākļos ar līdzīgām frekvencēm, cilvēkam varot rasties reiboņi, nelaba dūša un troksnis ausīs. Taču publikācijā nav runas par skaņu, kas ceļo pa gaisu, bet cita veida vibrācijām – braucēja kratīšanos kabīnē.

Pella rakstā piemin arī portugāļu zinātnieces Marianas Alvesas-Pereiras kolektīvu, kurš ilgstoši pētījis skaņas un infraskaņas ietekmi uz aviācijas tehniķiem un dzīvniekiem. Ilgstoša atrašanās infraskaņas ietekmē it kā rada tā saukto vibroakustisko sindromu (VAS). Portugāles zinātnieku kolektīvs par to brīdina jau vairāk nekā 25 gadus. Taču vairums kolektīva publikāciju atrodamas tikai konferenču materiālos vai akadēmisko žurnālu pielikumos. Žurnālu pielikumu publikācijas parasti neiziet tā saukto recenzēšanu jeb peer-review, kurā datus un metodes skrupulozi analizē jomas eksperti.

Sindromam esot trīsstadijas ar dažnedažādiem simptomiem – sākot no slikta garastāvokļa līdz hemoroīdiem un vēzim. Kā norāda Sidnejas Universitātes sabiedrības veselības pētnieki, VAS nav plaši atzīta diagnoze, un par to galvenokārt runā tikai pats Portugāles kolektīvs. VAS arī nav Starptautiskajā slimībuklasifikācijā. Kolektīva darbos esot būtiskas metodoloģiskas problēmas. Turklāt, lai gan kolektīva dalībnieki regulāri biedē par vēja parkiem, viņu eksperimentos neesot atrasts, ka turbīnu infraskaņa ir saistīta ar veselības problēmām.

Turbīnu infraskaņas ietekme ir pētīta

2021. gadā Nīderlandes Sabiedrības veselības un vides pētniecības institūts apkopoja virkni pētījumu par vēja turbīnu iespaidu uz veselību. Balstoties uz šiem pētījumiem, viņi secināja, ka turbīnu radītā skaņa nekaitē ne sirds un garīgajai veselībai, ne miegam. 2023. gadā Sidnejas Universitāte publicēja pētījumu, kurā cilvēkus trīs diennaktis pakļāva infraskaņai, tādējādi imitējot vēja turbīnu iespaidu. Tā neizraisīja veselības traucējumus.

Vairākās valstīs zinātnieki ir konstatējuši, ka aptuveni 5 % cilvēku, kas dzīvo netālu no vēja turbīnām, sūdzas par dažādām kaitēm: galvassāpēm, nogurumu, nelabumu, troksni ausīs un paaugstinātu asinsspiedienu. Kā simptomu cēloni cilvēki bieži vien min vēja turbīnu radīto infraskaņu vai dzirdamo skaņu. Taču virkne pētnieku kolektīvu lēš, ka it kā infraskaņas radītie simptomi cilvēkiem varētu būt “galvā”.

Piemēram, vienā pētījumā Oklendas Universitātes zinātnieki sadalīja 52 cilvēkus divās grupās. Vienai grupai piedāvāja tādu informāciju, kas vedina uz domām par infraskaņas radītiem simptomiem, bet otriem – tādu, kas šādas bažas nerada. Tad abas grupas pakļāva reālai infraskaņai un placebo jeb fiktīvai infraskaņai. Pētnieki secināja, ka par simptomiem sūdzējās tā cilvēku grupa, kura pirms tam saņēma negatīvo informāciju. Turklāt viņi to darīja neatkarīgi no tā, vai “dzirdējuši” īsto infraskaņu vai placebo.

Plašāk par to, ka simptomiem varētu būt psiholoģisks raksturs, Re:Check iepriekš skaidrojis šeit.

Facebook ierakstā arī pausts: “Atļautie vēja parku infraskaņas līmeņi vēl nav noteikti, to netieši atzīst arī PVO.”

Tā ir taisnība. Patlaban Pasaules Veselības organizācija nav noteikusi atsevišķas vadlīnijas infraskaņai; tie ir tikai skaņai kopumā. Taču pāris valstis pašas ir noteikušas, kāda ir pieļaujamā infraskaņas intensitāte dzīvojamās mājās un darbavietās.

Neatkarīgai žurnālistikai vajag neatkarīgu finansējumu

Pētījumi bieži top vairākus mēnešus. Ja Tev ir svarīgi, lai tie būtu un tos bez maksas varētu lasīt – atbalsti mūsu darbu!

Atbalsti Re:Baltica →

Plašāk par vērtējuma skalu un mūsu darba metodēm lasi šeit. Ja redzi apšaubāmu apgalvojumu, sūti to uz recheck@rebaltica.com vai dod ziņu mūsu sociālo mediju kontos.

Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami maldinošus ierakstus META platformās Facebook un Instagram. Par mūsu sadarbību ar META lasi šeit.