Vai plūdus Dubaijā izraisīja mākoņu sēšana?

Trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas

Aprīļa vidū Apvienoto Arābu Emirātos plosījās spēcīgākās lietusgāzes pēdējo 75 gadu laikā. To iespaidā applūda valsts apdzīvotākā pilsēta Dubaija. Sociālajos medijos daži tajās vainoja ģeoinžinierijas metodi mākoņu sēšanu, taču tas ir maz ticams.

Kādā Facebook ierakstā pausts:

“Vajadzēja kataklizmu Dubaijā, lai cilvēki pieņemtu ģeoinženierijas ”sazvērestības” teorijas. Lēni, ļoti lēni daudziem pielec…”

Kas ir mākoņu sēšana?

Mākoņu sēšana ir eksperimentāla metode, kuras efektivitāte patlaban nav līdz galam skaidra. Nokrišņus cenšas panākt dažādos veidos: ar elektrisko lādiņu, infrasarkanā starojuma vai sāļu palīdzību. Lielākā daļa mākoņu kaisītāju gaisā izsmidzina sāli – sudraba jodīdu. To dara gan ar lidmašīnām, gan ar ierīcēm uz zemes. Veiksmīgas mākoņu sēšanas rezultāts parasti redzams uzreiz vai pēc pusstundas.

Metode balstās uz dabisko lietus rašanās norisi – mazi ūdens pilieniņi saplūst lielākos. Kad pilieni kļūst pietiekami smagi, tie krīt no mākoņa. Šo procesu atvieglo gaisā lidojošas mikroskopiskas daļiņas, piemēram, putekļi, kas kalpo kā aizmetnis mazu pilieniņu saplūšanai. Jo vairāk šādu savilkšanās punktu, jo lielāka iespēja, ka veidosies lieli pilieni un līdz ar to līs lietus. Taču, lai metode strādātu, gaisam jau jābūt pietiekami mitram. Proti, mākoņu sēšana neuzbur ūdeni no nekā, bet vienkārši palīdz gaisa mitrumam sakoncentrēties lietus pilienos.

Vai mākoņu sēšana izraisīja ekstrēmās lietavas?

Apvienoto Arābu Emirāti (AAE) ir viena no retajām valstīm, kurā praktizē mākoņu sēšanu. Taču par to atbildīgais AAE Nacionālais meteoroloģijas centrs noliedzis metodes izmantošanu pirms aprīļa smagajām lietusgāzēm. 

Plūdu pēdējā dienā – trešdien 17. aprīlī – centra meteorologs Ahmeds Habībs apgalvoja, ka pirmdien un otrdien esot izsūtītas septiņas mākoņu sēšanas lidmašīnas. Taču ceturtdien intervijā CNBC Habībs stāstīja, ka sēšana tomēr neesot notikusi un lidmašīnas pildījušas citu uzdevumu.

AAE Meteoroloģijas centrs un Eiropas Komisijas Globālā plūdu ziņošanas sistēma vairākas dienas iepriekš brīdināja, ka konkrētajos datumos Persijas līča valstīs gaidāms stiprs lietus un pērkona negaiss. Pie šādas prognozes nebūtu pamata sēt mākoņus.

Redingas Universitātes (Lielbritānija) meteorologi skaidro, ka aprīļa vidū virs AAE pārklājās vairāki vidēja stipruma pērkona negaisi. To intensitāti, iespējams, pastiprināja globālā sasilšana – siltāks gaiss ir spējīgs saturēt vairāk ūdens tvaika, kā rezultātā biežāk un spēcīgāk līst lietus. Šā paša iemesla dēļ, piemēram, karstajos apstākļos ap ekvatoru izveidojušies lietus meži. Klimata pārmaiņu iespaidā šā gadsimta laikā AAE biežāk gaidāmas ekstrēmas lietusgāzes, bet gada kopējais nokrišņu apjoms varētu pieaugt pat par 30%.

Ieraksta autora minētās sazvērestība teorija, visticamāk, ir Latvijā populārais mīts par tā sauktajām ķīmiskajām trasēm. Tās piekritēji lēš, ka lidmašīnu debesīs atstātās svītras ir mērķtiecīgi izkaisītas vielas, kas kaitē cilvēkiem vai ietekmē laikapstākļus. Patiesībā svītras ir no dzinējiem nākošais ūdens tvaiks, kas noteiktā augstumā sasalst. Plašāk par šo sazvērestības teoriju Re:Check rakstījis šeit.

Lai gan mākoņu sēšana ir vielu izsmidzināšana, tai nav nekādas saistības ar ikdienā redzamajām svītrām debesīs. Mākoņu sēšana nav plaši izmantota metode un, piemēram, Latvijā tas netiek darīts, tāpēc nav pamata domāt, ka debesīs redzamās svītras atstājuši mākoņu kaisītāji. To sarakstē ar Re:Check jau iepriekš apstiprinājis Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra pārstāve Sanita Pelēķe.

Secinājums: AAE Nacionālais meteoroloģijas centrs noliedz, ka pirms smagajām lietavām būtu notikusi mākoņu sēšana. Meteorologi par lietusgāzēm brīdināja jau vairākas dienas iepriekš, tāpēc plūdu dienās nebūtu bijis pamata sēt mākoņus.

Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami nepatiesus vai puspatiesus Facebook ierakstus, attēlus un video. Par Re:Check sadarbību ar Facebook lasiet šeit.
Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!
Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com

Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam sešas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs), trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties. 

Ziedo ar PayPal
NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712
Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.