Vai bankām ieviests virspeļņas nodoklis un kā mazina nevienlīdzību?

Drīzāk nav taisnība – apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs

Progresīvo Saeimas deputāte un valdes locekle Antoņina Ņenaševa stāsta, ka Latvijā ieviests banku virspeļņas nodoklis un tas esot “nozīmīgs instruments, lai mazinātu ekonomisko nevienlīdzību”. Taču banku virspeļņas nodoklis Latvijā nav ieviests. Nevienlīdzības mazināšanas instruments nav arī deputātes piesauktās kompensācijas mājokļa kredītņēmējiem, jo tās lielākoties saņem sabiedrības turīgākā daļa. 

“Mēs esam spēruši soļus arī ekonomiskās drošības virzienā. Labs piemērs ir banku virspeļņas nodoklis. Tas ir nozīmīgs instruments, lai mazinātu ekonomisko nevienlīdzību. Šomēnes katrs iedzīvotājs, katra ģimene, kas maksā hipotekāro kredītu, saņem valsts kompensāciju.” 

Tā Ņenaševa sacīja Progresīvo kongresā 20. aprīlī. Šo apgalvojumu viņa izplatīja arī sociālajā medijā X un Facebook, kur tiem uzmanību pievērsa Re:Check. 

Avots: Ekrānuzņēmums no X.

Vai Latvijā ieviests banku virspeļņas nodoklis?

Latvijā nav ieviests virspeļņas nodoklis. Pagājušogad valdība meklēja veidu, kā likt bankām dalīties ar peļņu, kas bija strauji augusi procentlikmju kāpuma dēļ. Tika vērtēta iespēja noteikt tām virspeļņas nodokli kā Lietuvā, kur tagad bankas maksā ievērojamu papildu maksu no ieņēmumiem, kas būtiski pārsniedz iepriekšējo gadu vidējo rādītāju. Taču Finanšu ministrija (FM) šādā risinājumā saskatīja tiesvedības riskus un koalīcijas partijas vienojās virspeļņas nodokli neieviest. Visbeidzot Saeima pēc FM priekšlikuma nolēma, ka turpmāk bankām un nebanku kreditētājiem uzņēmumu ienākuma nodoklis (UIN) 20% apmērā būs jāmaksā taksācijas gadā avansa veidā neatkarīgi no tā, vai tiek sadalīta peļņa. Līdz šim nodokļa samaksu varēja atlikt pat vairākus gadus līdz peļņas sadalei un dividenžu izmaksai. 

Vai jauno UIN maksāšanas kārtību var uzskatīt par virspeļņas nodokli? Advokātu biroja Sorainen partneris, advokāts un nodokļu eksperts Jānis Taukačs uz šo jautājumu Re:Check atbildēja noliedzoši: “Šis nodoklis bankām tāpat būtu jāmaksā. Vienkārši valsts tagad paņem ātrāk naudu, kas tai jebkurā gadījumā pienākas.” Viņš norāda, ka tas ir tikai naudas plūsmas jautājums un nav tā, ka bankām no lielās peļņas kaut kas būtu jāmaksā papildus. 

Arī FM sagatavotajā likumprojekta anotācijā teikts, ka “minētai nodokļu maksātāju grupai tiek paredzēts nevis lielāks slogs, bet ātrāka nodokļa nomaksas kārtība, kas ļauj ātrāk un solidārāk finansēt valsts nepieciešamības”. 

Ņenaševa telefonsarunā Re:Check atzina, ka tas, ko viņa sauc par virspeļņas nodokli, patiesībā tāds nav: “Tas nav, tur gan taisnība. Mēs sākumā tautā tā saucām, es tā vienkāršoti uzrakstīju, bet piekrītu, ka tas nav virspeļņas nodoklis.” Vienlaikus deputāte turpināja teikt, ka “kaut kādā izpratnē tas bija nedaudz kā virspeļņas”, jo “mēs pamanījām, ka viņi [bankas] pēkšņi nopelnīja daudz un teicām, ok, jūs padalieties, lai varam nākamā gada budžetā ieplānot vairāk, piemēram, veselības aprūpei”. 

Vai mazina nevienlīdzību?

Jautāta, kā UIN maksāšanas kārtības maiņa mazina nevienlīdzību, Ņenaševa skaidroja, ka 140 miljoni eiro, ko šogad paredzēts šādi iekasēt, bijuši svarīgi, lai nosegtu pieaugošās veselības aprūpes un izglītības vajadzības. Partija esot uzstājusi uz investēšanu veselības aprūpes pieejamībā, kas ir ļoti svarīgi mazaizsargātajām grupām un tādā veidā mazinot nevienlīdzību. Taču, kā norādīts iepriekš, izmaiņas UIN maksāšanas kārtībā ilgtermiņā nav instruments lielākiem budžeta ieņēmumiem, bet tikai ļauj noteiktu summu valstij saņemt ātrāk.

Ņenaševa savā runā un sociālo mediju ierakstos piesauca arī kompensācijas hipotekāro kredītu maksātājiem. Tās tiek segtas no kredītņēmēju aizsardzības nodevas, kas atšķirībā no izmainītās UIN iekasēšanas kārtības bankām ir jauns papildu maksājums.  

Šīs kompensācijas nevienlīdzību nemazina, jo hipotekāro kredītu ņēmēji, kas kompensācijas saņem, ir turīgākā sabiedrības daļa. 

Mājokļu kredītu ņēmēju turības līmeni ilustrē mājokļu kredītu atlikuma sadalījums pa iedzīvotāju ienākumu kvintilēm (visi iedzīvotāji, ņemot vērā to ienākumus, tiek sadalīti piecās daļās jeb kvintilēs, kur pirmā kvintile ir cilvēki ar relatīvi zemākajiem, bet piektā kvintile – ar augstākajiem ienākumiem). Saskaņā ar mājsaimniecību patēriņa aptaujas datos balstītājiem Latvijas Bankas aprēķiniem, 83% no visa mājokļu kredītu atlikuma ir ņēmuši cilvēki no piektās un ceturtās kvintiles – tātad turīgākās sabiedrības daļas. Savukārt divu trūcīgāko kvintiļu iedzīvotājiem ir tikai 6% no visiem mājokļu kredītiem.

Arī LB ekonomists Andrejs Semjonovs Re:Check norāda, ka kompensācijas kredītņēmējiem noteikti nav būtisks nevienlīdzību mazinošs instruments: “Pirmkārt, kompensācijas šādi nav veidotas – atbalsts sniegts bez tiešas sasaistes ar aizņēmēja ienākumiem un/vai parāda apkalpošanas kopējo izdevumu apmēru/pieaugumu.” Otrkārt, hipotekārās kredītsaistības galvenokārt spēj uzņemties un tās ir izsniegtas turīgākajām mājsaimniecībām, ko apliecina jau minētie dati.  

Jāpiebilst, ka arī izstrādes laikā šis kompensāciju mehānisms netika prezentēts kā nevienlīdzības mazināšanas līdzeklis. Iniciatīvas galvenais virzītājs Saeimas Budžeta un finanšu komisijas vadītājs Jānis Reirs (Jaunā Vienotība) izteicās, ka “likumprojekts noņems spriedzi tieši tajos cilvēkos, kas ir ekonomiski visaktīvākie”. Arī Ņenaševas partijas biedrs, Progresīvo Saeimas frakcijas vadītājs Andris Šuvajevs pauda, ka procentlikmju kāpums nopietni apgrūtina īpaši vidusslāņa dzīves līmeni un pirktspēju. Sākotnēji tika meklētas iespējas mērķēti atbalstīt tos, kam procentmaksājumus segt visgrūtāk, taču beigās koalīcija vienojās kompensācijas piešķirt gandrīz visiem mājokļa kredīta ņēmējiem. 

Ņenaševa Re:Check sacīja, ka gan minētajā runas fragmentā, gan sociālo mediju ierakstos runa esot par diviem dažādiem padarītajiem darbiem un uz nevienlīdzības mazināšanu galvenokārt attiecoties pirmais. “Savukārt otrais [kompensācijas] – es saku, tas ir gan saistīts, gan nesaistīts – to, ko mēs paņēmām no bankām un piespiedām atmaksāt lielos kredītprocentus, mēs jau arī pasakām, ka jūs pārāk daudz nopelnījāt, lūdzu, samaksājiet, cilvēkiem kompensējiet, jo viņiem bija par smagu. Tad mēs sakām, ka tas ir nevienlīdzību mazinošs arī, jo cilvēkiem kredītprocenti izauga ļoti iespaidīgi. Tur ir ļoti daudz jauno ģimeņu ar bērniem, un tā nauda bija vajadzīga tajā brīdī, tā ir vajadzīga šobrīd.” Uz Re:Check norādi, ka kompensācijas saņem turīgākie, deputāte atkal uzsvēra, ka runājusi par divām dažādām lietām un kompensācija “arī ir sava veida atbalsts, bet tas nav, protams, primāri nevienlīdzību mazinošs”. 

Secinājums: Latvijā bankām nav ieviests virspeļņas nodoklis vai kāds cits papildu nodoklis, ar kura ieņēmumiem ilgtermiņā no valsts budžeta varētu segt jaunas vajadzības, tostarp mazināt nevienlīdzību. Ņenaševa par virspeļņas nodokli kļūdaini sauc jauno UIN maksāšanas kārtību – iepriekš bankas šā nodokļa samaksu varēja atlikt, bet tagad tas avansa veidā jāsamaksā taksācijas gadā. Jauns maksājums bankām ir šim gadam noteiktā kredītņēmēju aizsardzības nodeva, taču ar tajā iekasēto naudu netiek mazināta ekonomiskā nevienlīdzība. Ieņēmumi no nodevas tiek izmaksāti kā kompensācija hipotekāro kredītu ņēmējiem, kuru absolūtais vairums pārstāv sabiedrības turīgāko daļu. 

Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!

Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam sešas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs), trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties. Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com

Ziedo ar PayPal
NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712
Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.