Kultūras ministrija neplāno katru gadu valstī ielaist 40 tūkstošus imigrantu
Nav taisnība – apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo
Maija pirmajā pusē atsevišķi politiķi, mediji un interneta platformu maldinātāji izplatīja nepatiesu informāciju, ka Kultūras ministrija (KM) Latvijā palielinās imigrantu skaitu. Tas ir pilnīgs izdomājums. Viņu piesauktais jaunākais KM Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības plāns neko tādu neparedz.
Maija sākumā kāds Facebook lietotājs publicēja ekrānuzņēmumu no KM plāna projekta sadaļas par integrāciju un apgalvoja, ka “Kultūras ministrija virza plānu, kurš Latvijā iepludinātu 40 tūkstošus imigrantu gadā”.
Avots: Ekrānuzņēmums no Facebook.
Līdzīgus maldus portālā NRA.lv pauda arī Elita Veidemane, viedokļrakstā stāstot, ka plāns “nozīmē Latvijā ik gadu ielaist vēl ap 40 000 svešinieku“.
Avots: Ekrānuzņēmums no Facebook.
To pašu rakstīja Saeimas deputāte un Eiropas Parlamenta vēlēšanu kandidāte Ramona Petraviča (LPV).
Avots: Ekrānuzņēmums no Twitter jeb X.
Ko patiesībā paredz KM plāns?
Plānā iekļauts mērķis Latvijā palielināt tādu trešo valstu pilsoņu īpatsvaru, kuri pirmreizēji ieguvuši pastāvīgās uzturēšanās atļaujas (PUA) – no 1,1 procenta 2019. gadā sasniegt 2,2 procentus 2027. gadā. Tas nenozīmē jaunu imigrantu piesaistīšanu.
Šo mērķrādītāju iegūst kā procentu no kopējā trešo valstu pilsoņiem piešķirto derīgo pastāvīgās un termiņuzturēšanās atļauju skaita. Pastāvīgās uzturēšanās atļauju var saņemt tikai personas, kas Latvijā dzīvo vismaz piecus gadus un prot latviešu valodu. Tātad runa nav par jauniem imigrantiem, bet imigrācijas statusa maiņu trešo valstu pilsoņiem, kas šeit jau ilgstoši atrodas ar termiņuzturēšanās atļauju (TUA).
2019. gadā beigās Latvijā derīgas pastāvīgās vai termiņuzturēšanās atļaujas bija 79,6 tūkstošiem trešo valstu pilsoņu. Togad pirmreizēji PUA saņēma 841 cilvēks, kas ir aptuveni 1,1% no kopējā derīgo PUA un TUA skaita. Jāņem arī vērā, ka šajā skaitā (841) ietilpst visi pirmreizējo PUA saņēmēji, ne tikai trešo valstu pilsoņi. PMLP nevarēja Re:Check iedot pēdējo gadu datus, kuros būtu izdalītas tikai trešo valstu pilsoņu jaunsaņemtās PUA, taču, ja, piemēram, izmanto 2019. gada skaitļus par visu iebraucēju atļaujām, 2,2 procentu īpatsvars būtu aptuveni 1680 cilvēki. Tātad nav nekāda pamata runāt par vairākiem desmitiem tūkstošu cilvēku gadā, turklāt, kā minēts iepriekš, tie nav jauni imigranti, bet cilvēki, kas jau vairākus gadus dzīvo Latvijā un zina valsts valodu.
Re:Check e-pasta vēstulē vērsās pie NRA.lv redakcijas un ar Facebook Messenger starpniecību pie Veidemanes. Uz jautājumiem, kāpēc raksta par 40 tūkstošiem jaunu imigrantu un kur ņemta šī informācija, ne viens, ne otrs neatbildēja. Tā kā Veidemane rakstā biedē par jaunu “svešinieku” iebraukšanu, skaitlis, iespējams, iegūts, izmantojot ilgtermiņa imigrantu skaitu Latvijā, kas pēc jaunākajiem datiem 2022. gadā bija 38 tūkstoši.
E-pasta sarakstē Petraviča kā informācijas avotus norādīja Veidemanes maldinošo viedokļrakstu portālā NRA.lv un publikāciju vietnē LVportals.lv, kurā izklāstīts ministrijas plāns, bet nav nekā par papildu imigrantu ielaišanu Latvijā.
Par Kultūras ministrijas plānu iepriekš maldinājis arī Saeimas deputāts un Eiroparlamenta kandidāts Edvīns Šņore (Nacionālā apvienība). Viņš apgalvoja, ka KM plāns paredz dubultot imigrantu īpatsvaru. Re:Check par to plašāk rakstīja šeit.
Secinājums: KM plāns neparedz Latvijā ik gadu palielināt trešo valstu imigrantu skaitu par 40 tūkstošiem, bet tikai palielināt to trešo valstu pilsoņu īpatsvaru, kas pirmreizēji saņem pastāvīgās uzturēšanās atļaujas.
Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami nepatiesus vai puspatiesus Facebook ierakstus, attēlus un video. Par Re:Check sadarbību ar Facebook lasiet šeit.
Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!
Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com
Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam sešas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs), trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties.
Ziedo ar PayPal
NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712
Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.