Search

Ko runā kandidāts?



Eiropas Parlamenta (EP) priekšvēlēšanu aģitācijas periodā sekojam līdz EP deputātu kandidātu publiskajai komunikācijai. Vēršam uzmanību uz nepatiesiem, sagrozītiem, no konteksta izrautiem vai citādi maldinošiem vēstījumiem (vairāk šeit). Ja tādu pamanāt arī jūs, dodiet mums ziņu e-pastā: recheck@rebaltica.com 

Olga Petkeviča (S): “Nodokļus maksā pēc juridiskās adreses”

Olga Petkeviča. Foto: Ekrānuzņēmums no Facebook

Trūkst konteksta

Sabiedriskā aktīviste un Saskaņas kandidāte ar otro numuru Olga Petkeviča 28. februāra TikTok video krievu valodā apgalvo, ka dažas pašvaldības, piemēram, Rīga un Mārupe savos budžetos saņem vairāk naudas, jo tajās reģistrēti uzņēmumi, kas apkalpo visu valsti. TikTok video, kuram dots nosaukums “Kā Latvijas Panorāma mazgā cilvēkiem smadzenes”, viņa saka:

“Jā, [man] nav [izglītības] ekonomikā un nav pārvaldībā, bet, draugi, vai vajag būt ekonomistiem, lai saprastu, ka ienākuma nodoklis tiek maksāts pēc iedzīvotāju deklarētās dzīvesvietas.? Pārējie nodokļi tiek maksāti pēc uzņēmumu juridiskās adreses. Elementāri, visām lielajām tirdzniecības ķēdēm, aptiekām ir juridiskā adrese Rīgā. Es nesen stāstīju par Mārupi, kur apkārt lidostai izveidojies tāds biznesa klasteris, kas apkalpo visu Latviju, bet nodokļi tiek pārskaitīti pēc reģistrētās vietas – Mārupē.”

Arī citā video viņa stāsta, ka nodokļus maksā pēc uzņēmumu juridiskās adreses, tāpēc “Mārupes mērs jau vairs nedomā, kā notīrīt četrus ceļus savā ciematā”. No konteksta noprotams, ka Petkeviča runā par uzņēmuma ienākuma nodokli. Taču uzņēmumu ienākuma nodoklis tiek pilnībā iemaksāts valsts, nevis pašvaldību budžetos. Tātad, piemēram, minētajā Mārupes novadā reģistrētie uzņēmumi šādā veidā nepalielina savas pašvaldības budžetu. Pašvaldību budžetā nonāk 75% no iedzīvotāju ienākuma nodokļa, pilnā apmērā nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumi, daļa dabas resursu, kā arī izložu un azartspēļu nodokļa. Turīgākās pašvaldības, to vidū Rīga un jau minētā Mārupe, daļu ieņēmumu iemaksā Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā, no kura tiek piešķirtas dotācijas citām pašvaldībām, tajā skaitā Daugavpilij. Naudu šajā fondā iemaksā arī valsts.

Re:Check jautāja Petkevičai, par kādiem “pārējiem nodokļiem” viņa video runāja, bet kandidāte nevienu nenosauca. Tā vietā norādīja uz iedzīvotāju ienākuma nodokli, jo minētajos lielajos uzņēmumos strādājot galvenokārt rīdzinieki un Pierīgas iedzīvotāji. Tā ir taisnība, taču pašvaldību budžetu kontekstā nav pamata runāt par uzņēmumu juridisko adresi un to maksātajiem nodokļiem, kā viņa to dara savos video, stāstot, ka tādā veidā Rīga “norok Latgali”. Pilnu Petkevičas atbildi var izlasīt šeit.

Nils Ušakovs (S): “Latvija pazaudējusi 500 miljonus”

Nav taisnība 

Nils Ušakovs. Foto: LETA

EP deputāts, Saskaņas saraksta līderis Nils Ušakovs saviem sociālo mediju sekotājiem latviešu un krievu valodā stāsta, ka Latvijā ir jauna spēle – skaitīt, cik ES fondu naudas mūsu valsts nav spējusi iztērēt:

“Nesen bija 200, tagad jau 500 [miljonu eiro]. Latvija pazaudējusi pusi galvaspilsētas budžeta.”

Ušakovs maldina, jo nauda nav pazaudēta, bet gan pastāv risks, ka tā tiks pazaudēta, “ja netiek paātrinātas 2021. – 2027. gada investīcijas”. Tas norādīts 20. februārī valdībā skatītajā Finanšu ministrijas ziņojumā, par to ziņojuši arī mediji. Lielākais risks “nepaņemt” visu pieejamo naudu ir Satiksmes ministrijai iepriekš iekavēto vilcienu iepirkuma un peronu pārbūves projektu dēļ. 

Uz jautājumu, kāpēc maldina, Ušakovs Re:Check sacīja: “Ņemot vērā Latvijas praksi, kad mēs publiski dzirdam par riskiem, ka kaut kas notiks, piemēram, šajā gadījumā par riskiem, ka Latvija var pazaudēt 500 miljonus, tad droši var prognozēt, ka Latvija šo naudu jau ir pazaudējusi.” Taču saskaņā ar Finanšu ministrijas informāciju Latvija ir izmantojusi visu 2014. – 2020. gada ES fondu piešķīrumu.

Elīna Pinto (P): “Industriālās lauksaimniecības zemes ir vides ziņā degradētas teritorijas”

Trūkst konteksta

Elīna Pinto. Foto: LETA

Partijas Progresīvie saraksta pirmais numurs Elīna Pinto sociālajā medijā X 22. februārī norādīja, ka pārāk daudz Latvijas dabas vērtību nokurinām ātrā peļņā. Kāds X lietotājs viņai jautāja, kā plāno savienot mežu izciršanu vēja ģeneratoriem ar mežu saglabāšanu. Pinto uz to aicināja būvēt vēja parkus vides ziņā degradētās teritorijās, kā piemēru minot industriālās lauksaimniecības zemes: 

“Vēja parkus pēc iespējas vajadzētu būvēt vides ziņā degradētās teritorijās. Piemēram, plašās industriālās lauksaimniecības zemēs, tās atpērkot vai kompensējot šādu papildu noslodzi, kas vajadzīga energodrošības interesēs.”

Zemes pārvaldības likumā definēts, ka degradēta teritorija ir teritorija ar izpostītu vai bojātu zemes virskārtu vai pamesta apbūves, derīgo izrakteņu ieguves, saimnieciskās vai militārās darbības teritorija. Tā var būt, piemēram, neapsaimniekota teritorija ar latvāņiem vai neapsaimniekota teritorija ar bojātu zemes virskārtu, kurā nav iespējams uzsākt saimniecisko darbību bez ievērojamiem pasākumiem un ieguldījumiem tās sakārtošanai, lasāms Ministru kabineta (MK) noteikumos. Tajos arī paredzēts, ka konkrētu teritoriju par degradētu var noteikt tikai pašvaldība.

Re:Check jautāja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM), vai industriālās lauksaimniecības zemes ir korekti saukt par degradētām teritorijām. Ministrijā atbildēja, ka ražošanā izmantotu lauksaimniecības zemi par degradētu teritoriju, varētu dēvēt tikai tad, ja tā atbilst kādam degradēto teritoriju tipam, kas uzskaitīti noteikumos. “Savukārt, ja lauksaimniecības zeme tiek apsaimniekota (arī intensīvi), nebūtu korekti to saukt par degradētu teritoriju.” 

Pinto rakstiskā atbildē Re:Check norādīja, ka reģionos ar plaši apstrādātiem laukiem gandrīz nav sastopami ES nozīmes aizsargājamie biotopi un ar tiem saistītās sugas. Pinto mums uzsvēra, ka runājusi par vides ziņā degradētām teritorijām un norādīja uz Starpvaldību bioloģiskās daudzveidības zinātniskā un politikas platformas ziņojumu, kurā ar pesticīdiem dāsni apstrādātās teritorijas no bioloģiskās daudzveidības un vides skatpunkta vērtas kā degradētas. Pilnu Elīnas Pinto atbildi lasiet šeit.

Edgars Putra (AS): “Krievija ir lielākais graudu audzētājs pasaulē”

Drīzāk nav taisnība

Edgars Putra. Foto: LETA

Eiroparlamenta kandidāts Edgars Putra no Apvienotā Saraksta Saeimas debatēs 22. februārī atbalstīja Krievijas un Baltkrievijas graudu importa aizliegumu. Vienlaikus viņš brīdināja, ka to tranzītu uz citām Eiropas valstīm vēl ilgi nevarēs pārtraukt:

Tā ka, es domāju, vilciens ir sakustējies, bet tas būs grūti pagriežams, jo pilnībā mēs ilgi neatbrīvosimies no šī pasaulē lielākā graudu audzētāja. Butāna kungs, jā, diemžēl nevar gāzi salīdzināt ar graudiem, jo, ja gāzei ir alternatīvas, tad attiecībā uz graudiem ir jārēķinās ar to, ka Krievija ir pasaulē lielākais graudu audzētājs, un diemžēl tāda tā būs vēl ilgu laiku.”

Pēc jaunākajiem ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas datiem, 2022. gadā Krievija bija ceturtā lielākā graudu ražotāja aiz Ķīnas, ASV un Indijas.

Sarunā ar Re:Check Putra precizēja, ka runājis par kviešiem un nevis par ražošanu, bet eksportu. Pēdējos gados Krievija tiešām bijusi lielākais kviešu eksportētājs, turklāt tās eksporta apjoms aug, tajā skaitā uz ES valstīm.  

Jekaterina Morozova (S): “Ielas pārdēvēs, bet bedres atstās”

Drīzāk nav taisnība

Jekaterina Morozova. Foto: Ekrānuzņēmums no Facebook

Īsā 20. februāra sociālo mediju video EP deputāta kandidāte Jekaterina Morozova (Saskaņa) stāv pie kādas bedres Maskavas ielā. Viņa stāsta:

“Šajā bedrē Maskavas ielā vārda tiešā nozīmē var noslīkt. Bet Rīgas dome neaizlāpīs šo bedri. Tā vietā Rīgas dome vienkārši pārdēvēs ielu, kurā šī bedre atrodas. Arī ar citām bedrēm būs tas pats. Bedres atstās, bet ielas pārdēvēs.” 

Video noslēgumā Morozova aicina uz Saskaņas atgriešanos. Nav nekāda pamata apgalvot, ka dome bedres nelāpa. Morozovas teiktajam trūkst konteksta. Proti, pašreizējā Rīgas dome platības ziņā iepriekšējos divos gados saremontējusi vairāk bedrīšu nekā 2017. un 2018. gadā, kad Rīgas mērs bija Saskaņas pārstāvis Nils Ušakovs. Par to liecina Rīgas domes iepriekš sniegtā informācija Re:Check. Cik šogad paredzēts tērēt bedrīšu remontam, Rīgas domē nevarēja atbildēt.

Telefonsarunā ar Re:Check Morozova norādīja, ka viņai šobrīd nav pieejami dati un tāpēc grūti diskutēt. Vēlāk, saņēmusi no Re:Check datus, viņa e-pasta vēstulē  atbildēja: “Kad Rīgas mērs bija Nils Ušakovs no Saskaņas tika aizlāpītas praktiski tikpat bedres, bet par mazāku finanšu līdzekļu apmēru.”Jānorāda, ka būvniecības izmaksas kopš 2022. gada būtiski kāpušas. Pilno atbildi lasiet šeit.

Ziedo ar PayPal
NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMUJa Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!Konts: LV38RIKO0001060112712
Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.