Ko paredz jaunais ES Migrācijas pakts?

Trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas

Pēc vairāku gadu diskusijām Eiropas Savienība pieņēmusi Migrācijas un patvēruma paktu. Tas no vienas puses paredz ierobežot trešo valstu pilsoņu nelikumīgu iekļūšanu ES, bet no otras – nosaka, ka imigrantu uzņemšanā jāpiedalās visām valstīm. Šā iemesla dēļ vairākas to neatbalsta. Latvijā skaļi iebilst Nacionālā apvienība, kuras politiķi pat stāsta, ka tā rezultātā Latvijai var nākties gadā uzņemt 10 tūkstošus migrantu vai maksāt 200 miljonus eiro. Skaidrojam, ko tieši paredz jaunā likumu pakete, kā izpaudīsies solidaritātes mehānisms un vai ir pamats domāt, ka Latvijai varētu būt jāuzņem tūkstošiem bēgļu gadā vai jāmaksā simtiem miljonu.

Jaunajā Migrācijas paktā ietilpst desmit dažādi normatīvie akti, pie kuru izstrādes ES ķērās jau pirms deviņiem gadiem iepriekšējās migrantu krīzes laikā. Lielākās domstarpības izraisījis jaunieviestais solidaritātes mehānisms. Tas paredz, ka katru gadu starp valstīm tiks pārvietoti vismaz 30 tūkstoši ES nelegāli nonākušo migrantu. Šādā veidā paredzēts palīdzēt tām dalībvalstīm, kas no migrācijas spiediena cieš visvairāk. Pērn konstatēti 380 tūkstoši gadījumu, kad imigranti ES robežas šķērsojuši nelegāli (cilvēku ir mazāk, jo daļa šķērso robežu atkārtoti), un tas ir lielākais skaits kopš 2016. gada. Visbiežāk cilvēki ierodas ar laivām pa Vidusjūru. Lielākais skaits ir no Sīrijas, Gvinejas un Afganistānas.

Avots: Eiropas Robežas un krastu apsardzes aģentūra Frontex

Vai Latvijai būs obligāti jāuzņem migranti?

NA aicināja Saeimu paziņojumā noteikt, ka Latvija nepieņems jebkādas piespiedu migrantu uzņemšanas kvotu sistēmas. Tas netika atbalstīts. NA deputāts, Saeimas Ārlietu komisijas vadītājs un Eiropas Parlamenta deputāta kandidāts Rihards Kols Saeimas sēdē sacīja:

“Otrkārt, neatkarīgi, vai kāda dalībvalsts prasa… un saskaras ar izaicinājumu migrācijas jomā, Latvijai ik gadu ir jāuzņem ne mazāk kā 99 migranti un jāiemaksā ne mazāk kā divi miljoni…”

Latvijai paredzētā kvota ir 99 cilvēki, apstiprina Iekšlietu ministrija (IeM). Taču pakta sagatavošanas laikā tika panākts kompromiss, dodot dalībvalstīm izvēles iespējas – uzņemt noteikto imigrantu skaitu no citām valstīm un tad atbilstoši procedūrām izvērtēt viņu atbilstību patvēruma saņemšanai vai cilvēkus neuzņemt un maksāt par katru 20 tūkstošus eiro solidaritātes fondā. Tātad Latvijai nav gan jāuzņem, gan jāmaksā – tā var darīt vai nu vienu, vai otru.

Migrācijas pakts paredz arī trešo iespēju – attiecīgā apjomā sniegt migrācijas spiediena pakļautajai valstij tehnisko palīdzību, piemēram, nosūtot savus speciālistus. Kā Re:Check skaidroja IeM, tāds variants būtu iespējams, ja migrantus sākotnēji uzņēmusī valsts to akceptē.

Vai varētu būt jāuzņem 10 tūkstoši migrantu gadā?

Deputāts Kols Saeimas sēdē arī izteicās, ka pakta rezultātā Latvijai var nākties uzņemt pat 10 tūkstošus cilvēku gadā.

“Nu, tagad arī modelējam situācijas. Ir spiediens ārējais. Tātad par vienu personu, ja mēs neuzņemam, mums jāiemaksā 20 tūkstoši eiro. Var būt situācija, ka piepeši Latvijai pārdales mehānisma ietvaros ir jāuzņem 10 tūkstoši personu. Kurš no Saeimas deputātiem ir gatavs veikt iemaksas 200 miljonu eiro apmērā no nodokļu maksātāju naudas?”

Kols savu runu pārpublicēja arī savu sociālo mediju kontos. Līdzīgi mikroblogošanas vietnē X jeb Twitter rakstīja cits Nacionālās apvienības deputāts Jānis Dombrava:

“Tomēr šis migrācijas pakts var novest pie tā, ka ES var pieprasīt Latvijai uzņemt 10 tūkstošus migrantu viena gada laikā vai piespiest Latvijai iemaksāt 200 miljonus eiro kopējā budžetā.”

Uz jautājumu, no kurienes tādi skaitļi, Kols Re:Check atbildēja, ka tā ir “ilustratīvos nolūkos izmantota hipotētiska situācija ar hipotētiskiem skaitļiem” (pilna atbilde šeit). Savukārt Dombrava atsaucās uz migrācijas krīzi pirms gandrīz desmit gadiem. Tas nozīmējot, ka šādi masveida viļņi varot būt arī nākotnē un ar šādu mehānismu Latvijai būtu jāuzņem daudzi tūkstoši vai arī jāveic daudzmiljonu iemaksas.

Minētās bēgļu krīzes laikā Latvijā iedalītā kvota bija 531 patvēruma meklētājs divu gadu laikā. Latvija uzņēma mazāk nekā 350 cilvēku. Pašlaik nav pamata pieņēmumam, ka valstis varētu vienoties par daudzkārt lielākiem skaitļiem. Par to, cik katrai valstij cilvēku būtu jāuzņem (vai jāmaksā), katru gadu ar kvalificēto balsu vairākumu lems ES Padome, tātad dalībvalstis pašas. Lēmuma pamatā būs ikgadējs Eiropas Komisijas sagatavots ziņojums par aktuālo situāciju migrācijas jomā.

Valstis var prasīt atlaides

Pārvietojamo personu skaits var būt arī lielāks par 30 tūkstošiem uz visām valstīm. Kā norāda EK, ikgadējā izvērtējumā jāņem vērā vairāki apstākļi:  katrā valstī pēc glābšanas operācijām no laivām nonākušo migrantu skaits, saņemto aizsardzības lūgumu skaits un valsts aizsardzībā jau esošo personu skaits. Lemjot, vai un cik lielā mērā valsts solidaritātes risinājumos var piedalīties, jāvērtē arī citi rādītāji, piemēram, migrantu instrumentalizācija un nelegālā pārvietošanās. To, kādi faktori varētu tikt ņemti vērā, piedāvājot valstij uzņemamo migrantu skaitu (vai attiecīgi iemaksu apmēru), pērn augustā attiecībā uz Polijas situāciju ir ieskicējusi EK iekšlietu komisāre Ilva Johansone. Polija ir viena no valstīm, kas jauno kārtību neatbalsta. Johansone ir norādījusi – tā kā Polijā uzturas vairāk nekā miljons Ukrainas civiliedzīvotāju, tai varētu tikt piemērotas atlaides vai pat pilnīgs atbrīvojums no solidaritātes ieguldījuma. Viņa arī norādījusi, ka tādi paši apsvērumi attiecināmi uz citām dalībvalstīm.

Ar vienotām un stingrākām procedūrām apgrūtinās iekļūšanu ES

Vienlaikus Migrācijas pakts ietver vairākus jauninājumus, kuru mērķis ir mazināt nelegāli robežas šķērsojušo migrantu spiedienu. Tas, piemēram, prasa visām dalībvalstīm ieviest jaunas un vienotas pārbaudes procedūras uz robežām, kā arī samazina termiņus, kādos izskatāmi pieteikumi, sniedzami atzinumi un atraidītie cilvēki nogādājami atpakaļ izcelsmes valstīs. Tāpat paredzēts ieviest vienotu datubāzi, kas uzlabos informācijas apmaiņu starp valstīm un apgrūtinās migrantu iespējas iesniegt patvēruma pieteikumu atkārtoti kādā citā dalībvalstī.

Šo jauninājumu dēļ paktu kritiski vērtē lielās cilvēktiesību organizācijas. Piemēram, Amnesty International (šeit) norādījis, ka jaunā likumu pakete novedīs pie plašākiem cilvēktiesību pārkāpumiem, tajā skaitā vardarbīgu atgrūšanu no robežām, patvaļīgu aizturēšanu un diskriminējošu attieksmi. Līdzīgu nostāju pauž organizācija Human Rights Watch. Tā paziņojusi, ka daudzi cilvēki tiks pakļauti paātrinātām un neatbilstošām pārbaudes procedūrām bez iespējas saņemt juridisko palīdzību.

Secinājums: ES ir pieņēmusi Migrācijas un patvēruma paktu, kas paredz gan ierobežot trešo valstu pilsoņu nelikumīgu iekļūšanu ES, gan nosaka, ka imigrantu uzņemšanā jāpiedalās visām valstīm. Latvija var izvēlēties: gadā uzņemt 99 trešo valstu imigrantus, veikt 20 000 eiro iemaksu solidaritātes fondā par katru imigrantu, vai nepieciešamības gadījumā sniegt citām valstīm tehnisko palīdzību. Nav pamata apgalvot, ka Latvijai var nākties uzņemt 10 tūkstošus trešo valstu imigrantu.

Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!

Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam sešas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs), trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties. Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com

Ziedo ar PayPal
NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712
Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.