Kā veikalos atpazīt ģenētiski modificētu pārtiku?
Trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas
Sociālajā medijā Facebook kāds zināms maldinātājs aicina rūpīgi pētīt augļu un dārzeņu uzlīmes, jo uz tām esot kods, kas atklāj, vai produkts ir ģenētiski modificēts. Tā nav taisnība – tam, vai produkts ir ģenētiski modificēts vai satur ģenētiski modificētas sastāvdaļas, ir jābūt skaidri norādītam ar vārdiem. Proti, lai atpazītu ģenētiski modificētus organismus (ĢMO), nav jāpēta ciparu kodi.
Ieraksta autors publicē attēlus ar augļiem un raksta:
“Pievienošu dažas bildes no interneta un arī kodu aprakstu. Banāni, kuru numuri sākas ar 3 vai 4, piemēram, 4011 – lai izaudzētu ātrāk šo banānu, viņam iedod ķīmikātu un pesticīdu piedevas. Labu apetīti. Nākamā kategorija ir 8xxx, tie ir ģenētiski modificēti produkti. Savukārt augļi, kuri sākas ar 9xxxx, tie ir dabīgie.”
Avots: Ekrānuzņēmums no Facebook.
Ieraksta autors runā par Price Look-Up jeb PLU kodiem. Starptautiskā kultūraugu marķēšanas federācija (ang. – The International Federation for Produce Coding) tos par maksu piešķir ražotājiem, lai viņu augļi un dārzeņi būtu viegli atpazīstami piegādes, uzglabāšanas un pārdošanas laikā. Katram organizācijā reģistrētajam produktam piešķir nejauši izvēlētu četru ciparu kodu.
Ja produkts audzēts, ievērojot bioloģiskās lauksaimniecības standartus, koda priekšā pievieno piekto ciparu – 9. Taču tas obligāti nenozīmē, ka audzēšanas laikā nav izmantoti pesticīdi. Eiropas Savienībā bioloģiskajā lauksaimniecībā ļauts izmantot šauru pesticīdu klāstu, ko iegūst no dabiskiem avotiem. Cilvēkiem šie pesticīdi nelielās devās atzīti par drošiem.
Kā norāda faktu pārbaudītāji no AFP, organizācija IFPS agrāk plānoja ģenētiski modificētu augļu un dārziņu kodos pirmo likt ciparu astoņi, taču tas galu galā nenotika. Tātad veikalos nemaz nav produktu ar piecu ciparu PLU kodiem, kas sākas ar astoņi.
Tam, vai pārtikas produkts ir ģenētiski modificēts, Eiropas Savienībā, tostarp Latvijā, vārdos jābūt norādītam uz produkta marķējuma. Ja produkts nav fasēts, – labi redzamā informācijā tam blakus. Ja produkts sastāv no vairākām sastāvdaļām un kāda no tām ir ģenētiski modificēta, tas iekavās jānorāda aiz konkrētās sastāvdaļas. Tas nav jādara, ja ģenētiski modificētu sastāvdaļu īpatsvars nepārsniedz 0,9%.
Patlaban ES tirgū atļauti tikai pieci ģenētiski modificēti augi: cukurbietes, sojas pupiņas, rapši, kokvilna un kukurūza. Facebook ierakstā redzamo ābolu un banānu šajā sarakstā nav.
Kontekstam jānorāda, ka tas, vai augs ir ģenētiski modificēts vai nav, neliecina neko par tā ietekmi uz veselību. Tas secināts virknē pētījumu. Katrs ĢMO ir jāskata individuāli un ES tirgū tiek autorizēti tikai tie organismi, kas atzīti par nekaitīgiem cilvēkiem un videi. Kā intervijā Latvijas Avīzei skaidrojis Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes profesors un augu ģenētiķis Nils Rostoks, “publicēti simtiem pētījumu, kuri pierādījuši, ka ĢMO nekādu negatīvu efektu uz veselību neatstāj.”
Secinājums: Lai saprastu, vai pārtikas produkts ir ģenētiski modificēts vai satur ģenētiski modificētas sastāvdaļas, nav jāpēta ciparu kodi. ES produktu marķējumā tas jānorāda ar vārdiem. Ģenētiski modificētu augu produktu kodos pirmais cipars nav astoņi.
Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami nepatiesus vai puspatiesus Facebook ierakstus, attēlus un video. Par Re:Check sadarbību ar Facebook lasiet šeit.
Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!
Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com
Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam sešas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs), trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties.
Ziedo ar PayPal
NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712
Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.