Bērnu vakcīnas pasargā no slimībām, nevis tās izraisa

Nav taisnība – apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo

Facebook populārs kļuvis no angļu valodas tulkots teksts par bērnu vakcināciju. Tajā maldina, ka potes izraisa dažādus veselības problēmas, piemēram, autoimūnās saslimšanas, attīstības un smadzeņu darbības traucējumus vai pat nāvi. Ierakstā paustais ir pretrunā ar zinātnieku secināto. Vakcinēšana ir labākais veids, kā pasargāt bērnus no īpaši bīstamām slimībām.

Līdz Otrajam pasaules karam Lativja infekcijas slimības bija izplatītākais bērnu nāves cēlonis. Vakcinācijas programmu ieviešana to novērsa. Vakcinācijas kalendārā iekļautās potes ir pret bīstamām slimībām, piemēram, poliomielītu un difteriju. Blakusparādības pēc bērnu vakcinācijas kalendāra potēm vairumā gadījumu ir īslaicīgas un vieglas. Latvijā no bērnu vakcīnām nav bijis neviens nāves gadījums.

Vakcīnas neizraisa zīdaiņu nāves sindromu

“Kad sākat aplūkot tādu lietu kā zīdaiņu nāves sindroma laiku, tas jūs kā vecāku pārņem citādi. Jūs ievērojat, cik daudz gadījumu sastopas ap tiem pašiem 2, 4 un 6 mēnešu atskaites punktiem. Tieši tajos mēnešos mazuļi saņem vislielāko vakcīnu devu.”

Zīdaiņa pēkšņās nāves sindroms ir mazuļa nāve, kura parasti notiek miegā un kurai nav nekāda redzama iemesla. Sindroms parasti skar bērnus vecumā no viena līdz četriem mēnešiem. Šis vecums sakrīt ar laiku, kad vairums bērnu Latvijā un citur saņem vakcīnu pret pneimokoku infekciju un kombinēto poti pret sešām dažādām slimībām, tajā skaitā difteriju. Kopš 2013. gada Latvijā no pēkšņās nāves sindroma miruši vidēji septiņi bērni gadā.

Patlaban nav zināms, kas to izraisa. Pētnieki lēš, ka tajā vainojama dažādu faktoru kombinācija. Tie ir, piemēram, cigarešu dūmi, nehigiēniski gulēšanas apstākļi, pāragra dzimšana, bieža gulēšana uz vēdera. Dažos pētījumos novērots, ka vairums nāves gadījumu ir mazuļiem, kuri tobrīd vai neilgi pirms tam bijuši inficējušies ar kādu elpošanas sistēmas vīrusu.

Re:Check zinātniskās literatūras meklēšanas rīkā Google Schoolar neatrada nevienu pētījumu, kurā parādīta cēloņsakarība starp vakcīnām un zīdaiņa pēkšņās nāves sindromu. Atsevišķi pētījumi parāda pretējo, proti, ka imunizācija ar kombinēto difterijas poti ir saistīta ar samazinātu sindroma risku. Arī ASV Slimību kontroles centrs un citas veselības institūcijas norāda – pētījumos nav konstatēts, ka vakcīnas izraisa pēkšņās nāves sindromu.

Arī Latvijas Valsts zāļu aģentūra iepriekš Re:Check informējusi, ka no bērnu vakcinācijas kalendārā iekļautajām potēm Latvijā nav miris neviens bērns.

Vakcīnas neizraisa autismu

“Tad vēl ir bažas par neiroloģiskām izmaiņām. Lai cik skaļi pasaule censtos apklusināt šo sarunu, vecāki zina, kā izskatās regresija. Viņi zina atšķirību starp attīstības fāzi un bērnu, kurš zaudē vārdus, acu kontaktu vai personību dažas dienas vai nedēļas pēc imūnšoka.”

Pēc ierakstā minētā apraksta noprotams, ka autore runā par autismu. Vairākos akadēmiskos pētījumu apkopojumos ir secināts, ka vakcīnām nav saiknes ar autismu. Par to liecina ari šogad publicēts pētījums, kurā analizēti vairāk nekā miljons bērnu dati Dānijā. 

Autisma cēloņi ir dažādi un nav līdz galam saprasti. To, visticamāk, var izraisīt ģenētisko mutāciju un vides faktoru kombinācija. Pētnieki lēš, ka, iespējams, autisma risku palielina noteiktas vīrusu un baktēriju infekcijas grūtniecības laikā un bērna radīšana lielākā vecumā. Pētījumos arī novērota potenciāla autisma korelācija ar ar to, ka auglis vai bērns agrā bērnībā saskaras ar pesticīdiem.

Mīts, ka vakcīnas izraisa autismu, sākās pagājušā gadsimta 90. gadu beigās. Tolaik akadēmiskais žurnāls Lancet publicēja pētījumu, kurā apgalvoja, ka masalu vīruss ir saistīts ar autismu. Vēlāk pētījuma autors Endrū Veikfīlds sāka maldināt, ka autisma cēlonis ir arī masalu, masaliņu un epidēmiskā parotīta (MMP) kombinētā vakcīna. Šo mītu tolaik palīdzēja izplatīt arī mediji, dodot ētera laiku vecākiem, kas sava bērna autismā nepamatoti vainoja potes, dažādiem slaveniem vakcīnskeptiņiem un advokātiem, kas cerēja sākt liela mēroga tiesu prāvas. Ar laiku Veikfīlda pētījumā izmantoto metožu kvalitāti un ticamību atzina par apšaubāmu, bet rezultātus – par nepatiesiem. 2010. gadā Lancet publikāciju atsauca un Veikfīlds zaudēja ārsta licenci.

Vakcīnas nav saistītas ar smadzeņu traucējumiem

“Encefalopātija ir vēl viena lieta, ko vecāki klusībā piemin, jo brīdī, kad viņi lieto šo vārdu ārsta kabinetā, viņi tiek apzīmēti. Bet pārāk augsts drudzis, krampji, patoloģisks smadzeņu iekaisums un pēkšņas toņa vai uzvedības izmaiņas nav iedomātas.“

Encefalopātija jeb smadzeņu darbības traucējumi ir ļoti reta blakne, par kuru cilvēki mēdz ziņot pēc bērnu vakcinācijas. Piemēram, Kanādas Nacionālā imunizācijas monitoringa programma apkopoja datus par bērnu un jauniešu blaknēm un secināja, ka no 1992. līdz 2012. gadam uz katriem desmit miljoniem vakcinēšanas reižu bijis 1,3 ziņojums par encefalopātiju. Tātad par encefalopātiju ziņoja 0,000013 % gadījumu. Tikai vienā gadījumā ticami vainojama bija pote – bērns, kuram nebija diagnosticēti imunitātes traucējumi, saņēma poliomielīta vakcīnu. Pārējos gadījumos blaknēm bijis cits ticamāks iemesls.

Tāpat arī vairākos pētījumos ar vairākiem miljoniem bērnu nav atrasta saikne starp vakcināciju un encefalopātiju.

Vakcīnas neizraisa autismu autoimūnās slimības

“Un tad vēl ir autoimunitāte. Nav iespējams nepamanīt, cik daudz bērnu mūsdienās aug ar hroniskām iekaisuma problēmām… alerģijām, ekzēmu, juvenīlo artrītu, 1. tipa diabētu, zarnu trakta slimībām… Tas ir visur. Vecāki vienkārši savieno punktus… Ja agrīna imūnprogrammēšana veido imūnsistēmu uz mūžu, tad pārāk agra pārmērīga stimulācija var absolūti novirzīt bērnu uz mūža iekaisuma modeli.”

Autoimūnās saslimšanas raksturo tas, ka cilvēka imūnsistēma uztver savas šūnas un audus kā svešus un sāk tiem uzbrukt. Bērniem tās ir, piemēram, 1. tipa diabēts, celiakija un juvenīls idiopātisks artrīts. Autoimūno slimību cēloņi nav līdz galam skaidri, taču tajos ir loma cilvēka gēniem, vīrusu infekcijām, piesārņojumam un tādiem paradumiem kā, piemēram, smēķēšana.

Kā norāda Itālijas Veronas Universitātes imunologi, patlaban nav pierādīts, ka vakcīnas izraisa vai veicina autoimūnās slimības. Tāpat nav zināmi teorētiski mehānismi, kā tas varētu notikt.

Vai vakcinās ir pārāk daudz imunoloģisko komponentu?

“Un daudzu imūnaktivatoru ievietošana nelielā sistēmā vienlaikus daudziem vecākiem šķiet skarba.”

Latvijā bērni līdz 14 gadu vecumam saņem vakcīnas pret 15 dažādām slimībām, bet pirmajā gadā – pret 10 vai 11 slimībām. Taču imunoloģisko komponentu jeb antigēnu apjoms vakcīnās ir neliels. Visās bērniem domātajās vakcīnas kopā ir aptuveni 150–160 antigēnu. Salīdzinājumam bērni ikdienā, piemēram, ēdot un spēlējoties, saskaras ar 2000–6000 dažādiem antigēniem, lēš ASV Pediatru asociācija.

Secinājums: Zinātniskā literatūra liecina, ka bērnu vakcīnas neizraisa ne zīdaiņu nāves sindromu, ne autismu, ne autoimūnās slimības. Vakcinācija, visticamāk, nav saistīta arī ar encefalopātiju.

Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami nepatiesus vai puspatiesus Facebook ierakstus, attēlus un video. Par Re:Check sadarbību ar Facebook lasiet šeit.
Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!
Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com

Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam sešas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs), trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto, vai trūkst būtiskas papildu informācijas un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties.