Vakcīnas nesterilizē un nemaina ģenētisko materiālu 

APGALVOJUMS

Bērnu vakcinācijas kalendāra potes maina cilvēka ģenētisko materiālu un rada auglības problēmas.

SECINĀJUMS

Nav taisnība. Tam nav nekādu pierādījumu. Šo vakcīnu blaknes vairumā gadījumu ir īslaicīgas un vieglas.

Populārā Facebook ierakstā maldina par vakcīnu it kā slikto ietekmi uz auglību un genomu jeb ģenētisko materiālu. Ieraksta autors tam nesniedz nekādus pierādījumus. Apgalvojums nav zinātniski pamatots.

Ierakstā pausts:

“NAV NEKĀDU ŠAUBU, KA STARP ŠITĀM ĀRKĀRTĪGI, NENORMĀLI LIELĀM VAKCĪNU DEVĀM, KAS DOMĀTAS BĒRNIEM, IR VAKCĪNAS KURAS BENDĒ MAZUĻU ORGANISMU, IZMAINA VIŅU GENOMU ILGTERMIŅĀ… BET GALVENAIS – ŠIEM MAZUĻIEM NĀKOTNĒ BŪS ĀRKĀRTĪGAS GRŪTĪBAS KĻŪT PAR TĒVIEM UN MĀTĒM (STERILIZĀCIJA)… ŠIE PREPARĀTI IR PIESAUKTI PILDĪT PASAULES VARENO PROGRAMMU, PASAULES IEDZĪVOTĀJU SKAITA KRASO SAMAZINĀŠANU… LATVIJA NAV IZŅĒMUMS!!”

Nav pierādījumu, ka vakcīnas – bērnu vai pieaugušo – mainītu cilvēka ģenētisko materiālu. Tāpat nav pamata biedēt ar neauglību. Re:Check ne vienam, ne otram apgalvojumam neatradu pierādījumus zinātniskajā literatūrā.

Vairumā gadījumu blakusparādības pēc bērnu vakcinācijas kalendāra potēm ir īslaicīgas un vieglas. Piemēram, kombinētās difterijas vakcīnas biežākās blaknes ir miegainība, samazināta apetīte, uzbudināmība, paaugstināta temperatūra, vemšana, sāpes un pietūkums injekcijas vietā. Valsts zāļu aģentūra (ZVA) iepriekš Re:Check uzsvēra, ka no bērnu vakcinācijas kalendārā iekļautajām potēm Latvijā nav miris neviens bērns. Informācija par vakcīnu un citu medikamentu blaknēm atrodamas ZVA zāļu reģistrā.

Maldus, ka vakcīnas izmaina gēnus, sāka izplatīt kovida pandēmijā, kad pirmo reizi izmantoja uz jauno mRNS tehnoloģiju balstītās potes. 

Mīts par neauglību un vakcīnām kļuva populārs 90. gadu vidū, kad Pasaules Veselības organizācija (PVO) un UNICEF sāka stingumkrampju imunizācijas kampaņu. Vairākās valstīs, piemēram, Meksikā, Nikaragvā un Filipīnās vakcīnskeptiķi stāstīja, ka kampaņas īstais mērķis ir slepeni izmēģināt jaunu sterilizācijas metodi. Visticamāk, maldu sakne bija kāds tolaik plaši zināms projekts Indijā, kura ietvaros pētnieki centās izstrādāt “vakcīnu, kas novērš grūtniecību” jeb kontracepcijas metodi, kas izmanto cilvēka paša imunitāti, lai īslaicīgi traucētu apaugļošanos. Pētnieki eksperimentos izmantoja stingumkrampju baktēriju olbaltumvielas, taču tas nekādi nebija saistīts ar stingumkrampju vakcīnu vai PVO kampaņu. Šādas dzimstības kontroles “vakcīnas” vēl nav izstrādātas.

Otrs dezinformācijas vilnis sākās 2015. gadā. Tolaik ekonomikas profesore un jau zināma vakcīnskeptiķe Geila Delonga publicēja pētījumu par sieviešu auglību un cilvēka papilomas vīrusa (CPV) vakcīnu. CPV ir seksuāli transmisīva slimība, kas būtiski palielina dzemdes kakla vēža risku. Delonga konstatēja, ka no 2007. līdz 2014. gadam pret CPV vakcinētu jaunu sieviešu vidū bija par 58 % mazāk grūtnieču. Taču citi pētnieki norādīja uz būtiskiem pētījuma trūkumiem, un izdevējs Taylor & Francis to vēlāk atsauca. Delonga nebija ņēmusi vērā citus faktorus, kas varētu ietekmēt grūtniecību, piemēram, kontracepcijas lietošanu un izglītības līmeni (sievietes ar augstāko izglītību par mātēm biežāk kļūst pēc 30 gadu vecuma).

Vakcīnu slogs imunitātei kļuvis mazāks

Ierakstam pievienots arī attēls ar vakcīnām, kuras bērni it kā saņēmuši 

Avots: Ekrānuzņēmums no Facebook.

1986. gadā un 2024 gadā. Ierakstā nav norādīts, ka tās ir ASV vakcinācijā izmantotās potes. ASV maziem bērniem paredzēto vakcīnu skaits ir lielāks nekā Latvijā. Tur mazuļi uzreiz pēc dzimšanas saņem arī vakcīnu pret respiratori sincitiālo vīrusu (1–2 devas) un 12 mēnešu vecumā – pret A hepatītu. Latvijas vakcinācijas kalendārā nav arī kovida potes. ASV to iesaka no sešu mēnešu vecuma, savukārt Latvijā vakcinācija pret kovidu ieteicama nopietnu hronisku slimību gadījumos un stingri ieteicama bērniem ar novājinātu imūnsistēmu.

Kā skaidro Bērnu klīniskā universitātes slimnīca (šeit), 80. gados bērni saņēma vakcīnas pret septiņām dažādām infekcijas slimībām (difteriju, stingumkrampjiem, garo klepu, poliomielītu, masalām, masaliņām un epidēmisko parotītu), bet šobrīd – pret 15 dažādām slimībām. Savukārt kopējais imunoloģisko komponentu skaits, kas stimulē imūnsistēmu, ir samazinājies par aptuveni 95 %, jo mūsdienās pieejamās vakcīnas ir daudz precīzākas un efektīvākas, norāda BKUS.

Vēsturiski difterija un citas infekciju slimības bija galvenais mazuļu un bērnu nāves cēlonis. Pēdējo 100 gadu laikā vairums šo infekciju ir iegrožotas vai pilnībā apkarotas, pateicoties vakcīnām. Plašāk par to Re:Check rakstījis šeit.

Plašāk par vērtējuma skalu un mūsu darba metodēm lasi šeit. Ja redzi apšaubāmu apgalvojumu, sūti to uz recheck@rebaltica.com vai dod ziņu mūsu sociālo mediju kontos.

Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami maldinošus ierakstus META platformās Facebook un Instagram. Par mūsu sadarbību ar META lasi šeit.