Ukraina vēršas pret NATO; uzbrūk pasažieru vilcienam – kā par dronu incidentu melo Krievijas propaganda
Dažas stundas pēc ziņām par ceturtdien, 7. maijā, Latgalē nokritušajiem droniem Krievijas kanāli sāka plaši izplatīt dezinformāciju, ka Ukraina bezpilota lidaparātu uzbrukusi pasažieru vilcienam NATO valstī.
Iespējams, nepatiesajai informācijai “kājas aug” kāda prokrieviska konta ierakstā platformā X – turklāt tas tika publicēts, vēl pirms droni Latvijā tiešām nokrita. Informācija par diviem, visticamāk, Ukrainas uz Krieviju raidītiem un Latvijā nokritušiem droniem publiskajā telpā parādījās agrā 7. maija rītā – neilgi pēc pulksten 4. Savukārt platformāX jau pirms tam – pulksten 1.28 – bija publicēts minētā konta ieraksts, ka Ukrainas drons “vakar trāpījis” pa pasažieru vilcienu Latvijā. Patiesībā vilciena degšanai ar droniem nav nekādas saistības. Tas Augšdaugavas novada Nīcgales pagastā, visticamāk, aizdegās tehnisku iemeslu dēļ. Mediji jau 5. maija rītā ziņoja, ka iepriekšējā vakarā aizdegusies un vēlāk nodzēsta vilciena motortelpa un aizdegšanās iemesls nav zināms – incidents tiek izmeklēts.
Pa kreisi – ekrānuzņēmums ar nepatieso ziņu no platformas X. Tajā krievu valodā teikts, ka Ukrainas drons Latvijā uzkritis pasažieru vilcienam. Pa labi – ekrānuzņēmums no konta Sadursme korektā ieraksta platformā Instagram. Tas izmantots dezinformācijas izplatīšanai prokremliskos kanālos, nepatiesi apgalvojot, ka vilciens aizdegās Ukrainas drona trieciena rezultātā.
Platformā X profils, kas izmanto Ronalda Reigana vārdu un sevi sauc par parodijkontu, regulāri publicē Krievijas propagandas vēstījumus. Meliem par Ukrainas dronu un vilcienu tas izmantojis video, ko sociālajos medijos publicējis Latvijas kanāls Sadursme. Tā oriģinālajā ierakstā par Ukrainu un droniem nav ne vārda – korekti norādīts, ka aizdegusies vilciena motortelpa. Tas parasti publicē aculiecinieku iesūtītu informāciju par dažādiem ārkārtas notikumiem.
Savukārt ceturtdienas, 7. maija rītā – jau pēc dronu nokrišanas – nepatieso ziņu par Ukrainas dronu un vilcienu pārpublicēja virkne prokrievisku kanālu dažādās interneta platformās. Arī Krievijas interneta mediji. Tajos tika izmantots jau minētā Latvijas konta Sadursme publicētais video, sagrozītā veidā pievienojot tai vēlāk Latvijas mediju publicēto informāciju par rīta agrumā nokritušajiem droniem.
Šo dezinformāciju publicēja arī Telegram kanāls MASH ar vairāk nekā 3 miljoniem sekotāju. Tas līdzīgus melus izplatīja arī pēc marta beigās Baltijas valstīs nokritušajiem Ukrainas droniem. Par to Re:Check rakstīja šeit.
Pēc incidenta kanālā Mash teikts:
“Ukrainas izmantotie FP-1 tipa bezpilota lidaparāti uzbrukuši pasažieru vilcienam un naftas pārstrādes rūpnīcai Latvijā, ziņo Delfi.”
Kanāls atsaucas uz portālu Delfi, lai gan tas neko tādu nav ziņojis.
Realitātē 7. maija rītā viens bezpilota lidaparāts nokritis Rēzeknē naftas uzglabāšanas bāzē. Bojāti četri tukši naftas rezervuāri. Savukārt otra nokrišanas vieta vismaz līdz trešdienas pusdienlaikam nebija zināma.
Foto: Ekrānšāviņš no kanāla Mash ieraksta platformā Telegram.
Izdomāto stāstu par drona saspridzināto vilcienu pārpublicēja vairāki Krievijas kanāli. Piemēram, Dzen publicēta ziņa ar virzrakstu: Ukrainas droni varēja uzbrukt NATO valstij. Savukārt portāls Tsargrad virsrakstā ziņoja: “Viens drons pa vilcienu, otrs pa naftas bāzi. Kijiva uzbrukusi Latvijai: “5. pants un tūlītējs uzbrukums Ukrainai?”
Foto: Ekrānuzņēmums no Dzen.ru
Latvijas amatpersonas norādījušas, ka Latvijā nonākušie droni varētu būt raidīti no Ukrainas pa Krievijas teritoriju, bet tas vēl jāprecizē. Pēc marta beigās Baltijas valstīs notikušajiem dronu incidentiem tika secināts, ka tajās nokritušie bezpilota lidaparāti ir Ukrainas droni, kas novirzījušies no kursa radioelektronisko traucējumu rezultātā. Toreiz Krievijas propagandas kanāli plaši izplatīja dezinformāciju, ka Latvija, Lietuva un Igaunija esot apzināti “atvērušas” savu gaisa telpu, lai ļautu Kijivai veikt uzbrukumus Krievijas teritorijā. Par to plašāk lasāms šeit.
Plašāk par vērtējuma skalu un mūsu darba metodēm lasi šeit. Ja redzi apšaubāmu apgalvojumu, sūti to uz recheck@rebaltica.com vai dod ziņu mūsu sociālo mediju kontos.