Otsi

Salaspils nometnē nebija 12 tūkstošu bērnu; viņus neizmantoja par asins donoriem 



APGALVOJUMS

Otrajā pasaules karā Salaspils nometnē atradās līdz pat 12 000 bērnu, kurus izmantoja par asins donoriem vācu karavīriem. 

SECINĀJUMS

Nav taisnība. Salaspils nometnē neatradās 12 000 bērnu. Bērnus nometnē neizmantoja par asins donoriem nacistiskās Vācijas armijai. 

Līdz ar tā sauktās uzvaras dienas atzīmēšanu Salaspils memoriālā sociālajos medijos no jauna izplatīti pārspīlējumi par tur Otrā pasaules kara laikā izveidoto nometni un pret ieslodzītajiem pastrādātajām zvērībām. Krievijas gadu desmitiem uzturētais mīts, ka  tur vairākus tūkstošus bērnu izmantoja kā asins donorus vācu karavīriem, izplatīts arī latviešu valodā.

Vienā video teikts: 

“Salaspils memoriālā (..) pēc vācu informācijas avotiem līdz pat 12 000 bērnu ir atradušies, kuri tika izmantoti kā asins donori Vācijas karavīriem.”

Video autors aprakstā norāda, ka no 12 000 bērnu aptuveni 7000 bijuši ebreji. Autors kā informācijas avotu izmanto ekrānuzņēmumu no mājaslapas, kurā bloga veidā apkopta informācija par dažādiem apskates objektiem pasaulē. Tās autors ir kāds Kristofs, izmantotajai informācija mājaslapā nav norādīti avoti.  

Tajā minētie skaitļi un apgalvojumi nav korekti. Salaspils novada pašvaldības Salaspils memoriāla mājaslapā rakstīts, ka pēc aptuvenām aplēsēm nometnē bija ieslodzīti ap 23 000 cilvēku, no kuriem puse bija politieslodzītie, kā arī darba kavētāji un sodītie karavīri, bet otra puse – speciālās akcijās no Baltkrievijas, Krievijas un Latgales pārvietotie civiliedzīvotāji. Re:Check jau iepriekš rakstīja, ka jaunākie Latvijas un citu Eiropas valstu vēsturnieku pētījumi liecina, ka stāsts par 12 000 bērniem nometnē neatbilst faktiem – to kā propagandu radīja PSRS un joprojām atkārto Krievijā. 

Re:Check iepriekš sazinājās ar vēstures doktoru, Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta pētnieku un vienu no pētījuma “Aiz šiem vārtiem vaid zeme. Salaspils nometne 1941–1944” autoriem Uldi Neiburgu. Vēsturnieks norāda, ka nometnē bija aptuveni 3000 bērnu, kuri ieradās kopā ar saviem vecākiem. Viņi tur atradās no dažām nedēļām līdz vairākiem mēnešiem. Nometnē gāja bojā aptuveni 400 līdz 600 bērnu. 

Bērni kā asins donori 

Arī pastāvīgais maldinātājs Vladimirs Vološins publicējis video ar kādu sievieti, kura esot vēl bērna vecumā ieslodzīta Salaspils nometnē. Sieviete krievu valodā stāsta, ka no bērniem ņēma asinis, lai nodotu tās vācu karavīriem. 

Sieviete video apgalvo: 

“Es nezināju, cik asiņu ņēma. Visos arhīva dokumentos teikts, ka ņēma no 500 gramiem. Tur 3000 vai 32 400 (..) kopumā tonnas asiņu tika paņemtas.”

Tā nav taisnība. Neiburgs Re:Check uzsvēris, ka stāsts par armijai izmantotajām bērnu asinīm Salaspils nometnē izplatīts pēc Otrā pasaules kara. Viņš šādu informāciju nosauca par mītu. Asinis tika ņemtas, taču ne masveidā. Visticamāk, tas tika darīts slimību diagnosticēšanai un, piemēram, tīfa epidēmijas novēršanai nometnes teritorijā un ārpus tās. Dokumenti liecina, ka jau 1943. gada sākumā nacistu armija atteicās no asiņu uzglabāšanas. Turklāt daudzi bērni slimoja un bija novājināti difterijas un skarlatīnas dēļ, tāpēc slimu bērnu asinis nebūtu derējušas nacistiskās Vācijas karavīru ārstēšanai.

Kā pretargumentu mītam par Salaspils “asins banku” Neiburgs minēja arī to, ka aptuveni 2700 bērnu no nometnes tika nosūtīti darbam lauksaimniecībās, nodoti bērnunamiem un audžuģimenēm. Turklāt vēsturnieks norādīja, ka tolaik analīžu ņemšana bija daudz nepatīkamāka nekā mūsdienās. To darīja maziem bērniem, kuri bija ieslodzīti svešā vietā un palikuši bez savām mājām un ģimenes, “kas neapšaubāmi bija briesmīga trauma, kas palika atmiņā uz visu atlikušo dzīvi”, un tas veicina mīta izplatīšanos pat no traģēdijas lieciniekiem. 

Vēsturnieks Neiburgs norādījis, ka Salaspils nometne bija represīva soda nometne, taču tai bija savas īpatnības, ar ko tā atšķīrās no koncentrācijas nometnēm. 

Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami maldinošus ierakstus META platformās Facebook un Instagram. Par mūsu sadarbību ar META lasi šeit.

Plašāk par vērtējuma skalu un mūsu darba metodēm lasi šeit. Ja redzi apšaubāmu apgalvojumu, sūti to uz recheck@rebaltica.com vai dod ziņu mūsu sociālo mediju kontos.