“Krievijā augstākais IQ Eiropā” – kāpēc tam nevar ticēt?

Trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto, vai trūkst būtiskas papildu informācija

Krievijas kontrolētos medijus un sociālos medijus pārņēmušas ziņas, ka Krievijā vidējais iedzīvotāju inteliģences koeficients jeb IQ ir sestais augstākais pasaulē. Tikmēr Ukraina un Baltijas valstis no Krievijas krietni atpaliek. Šie rezultāti nav ticami, jo tie balstās uz inteliģences testu internetā, kuru var pildīt neierobežotu reižu skaitu, kurā neviens nekontrolē krāpšanos un kura pildītāju norādīto valsts piederību nepārbauda. Nav arī zināms, kas apkopojis testa rezultātus un cik godprātīgi to darījis. Tas, ka Ukrainai vidējais IQ ir par vairākiem punktiem zemāks nekā citām Eiropas un kaimiņu valstīm, rada aizdomas par datu manipulēšanu.

Ziņas ir par mājaslapas International IQ pieejamo inteliģences testu. International IQ mājaslapas īpašnieki nav zināmi, taču katra gada sākumā viņi apkopo pagājušā gada testu rezultātus un izrēķina valstu vidējo IQ. Pērn testu esot pildījuši 1,2 miljoni cilvēku. Krievijas vidējā IQ vērtība bija 103,8 un valsts ierindojās 6. vietā. Ierakstu autori vērš uzmanību, ka Ukraina ar 95,6 punktiem ir tikai 84. vietā – pēdējā Eiropā. Bez Krievijas vietā pirmajā desmitniekā nav citu Eiropas valstu. Dažos Instagram ierakstos minēta arī Latvija, Lietuva un Igaunija – tās bija attiecīgi 43., 30. un 42. vietā.

Avots: Ekrānuzņēmums no Instagram.

Pēdējos gados par International IQ rezultātiem ziņo teju katrs Krievijas medijs.

Raksts par 2025. gada rezultātiem. Avots: Ekrānuzņēmums no TASS.ru.

Pērn Krievijas mediji īpaši uzsvēra, ka Ukrainai ir zems rezultāts. 

Raksts par 2024. gada rezultātiem. Avots: Ekrānuzņēmums no Lenta.ru. 

Ukraiņi kā primitīva un neizglītota tauta jau izsenis ir Krievijā populārs stereotips. Mūsdienās to joprojām izplata prokremliski propagandisti, piemēram, lai noskaņotu citu valstu iedzīvotājus pret Ukrainas bēgļiem.

Kas ir IQ?

Intelektuālās attīstības koeficientu jeb IQ pētnieki parasti izmanto kāda prāta spēju izvērtēšanai salīdzinājumā ar citiem tā paša vecuma cilvēkiem. ASV Nevadas Universitātes psiholoģijas profesors Veinss Veitens skaidro, ka inteliģence ir grūti definējams un plašs jēdziens. IQ testi mēra informācijas apstrādes ātrumu, īstermiņa atmiņu un spēju atrisināt loģikas uzdevumus. Tie parasti labi paredz, kā cilvēkam klāsies izglītības sistēmā, taču IQ nevar saukt par viennozīmīgu inteliģences rādītāju.

Inteliģences testu rezultātus ietekmē gan iedzimtība, gan citi faktori, piemēram, pietiekams uzturs, izglītība agrīnā bērnībā, pieeja mācību materiāliem un prātu attīstošām spēlēm, apstākļi mājās. Pētnieki lēš, ka atkarībā no šiem faktoriem cilvēka IQ var variēt par 20–25 punktiem. Tāpat jāņem vērā, ka sliktāks testa iznākums var būt nesaistīts ar prāta spējām, bet gan ārējiem apstākļiem – piemēram, redzes vai dzirdes problēmām, stresu, grūtībām koncentrēties vai nepietiekamām valodas zināšanām.

Vai International IQ apkopojuma dati ir ticami?

Ir vairāki iemesli, kādēļ rezultātu apkopojums ir apšaubāms.

Pirmkārt, profesionālus inteliģences testus pilda eksperta uzraudzībā kontrolētos apstākļos. Taču cilvēki, kas testus pilda internetā, visticamāk, to dara atšķirīgās situācijās. Piemēram, kāds varbūt sēž pie datora klusā telpā, bet cits – telefonā skaļā tramvajā. Turklāt bez uzrauga nav garantijas, ka cilvēki testu pilda godprātīgi. International IQ testa atbildes var atrast internetā, tādēļ nav grūti ar nolūku atbildēt pareizi vai nepareizi.

Otrkārt, katrs testu var pildīt, cik reizes grib. Mājaslapas īpašnieki apgalvo, ka viņiem ir ieviesta sistēma, lai cīnītos pret botiem un novērstu atkārtotu testu pildīšanu, taču plašāka skaidrojuma par to mājaslapā nav. 

Treškārt, pēc testa katrs pats norāda savu valsti, un neviens nepārbauda, vai informācija ir patiesa.

Ceturtkārt, rezultāti, iespējams, atspoguļo tikai šauru sabiedrības daļu. Ja testa rezultāti būtu reprezentatīvi, būtu sagaidāms, ka tie katru gadu tik ļoti neatšķirtos. Taču valstu vidējais IQ būtiski atšķiras pa gadiem. Piemēram, 2022. gadā Krievijas vidējais rezultāts bija 99,9, bet 2024. gadā – 103,1. Lēcieni par gandrīz trīs punktiem īsā laikā bijuši arī, piemēram, Armēnijai, Taizemei un Vācijai. 

Tāpat dažu valstu vidējais rezultāts iegūts no pavisam neliela testu skaita, bet citām – no desmitiem tūkstošu testu. Aizdomas rada arī tas, ka Ukraina pēc pildīto testu skaita ir trešā pasaulē. Nav pamatojuma tam, kāpēc ukraiņi salīdzinoši ar iedzīvotāju skaitu testu būtu pildījuši daudz vairāk nekā, piemēram, jebkurā Eiropas Savienības valstī. 

Piektkārt, ir aizdomīgi, ka Ukrainai vidējais IQ ir par vairākiem punktiem zemāks nekā citām Eiropas un kaimiņu valstīm. Tikmēr citām Eiropas valstīm rezultāti ir līdzīgi.

Re:Check neatrada, ka zinātniskajā literatūrā būtu uzticami dati par Krievijas, Ukrainas un Baltijas valstu IQ testu rezultātiem

Pērn līdzīgi maldi izskanēja arī pat Āfrikas valstu iedzīvotājiem – viņu vidējais IQ it kā esot zem 70. Kāpēc tā nav, Re:Check rakstīja šeit.

Secinājums: Ir virkne iemeslu, kādēļ International IQ apkopotie dati ir apšaubāmi, jo interneta testu var pildīt neierobežotu reižu skaitu, neviens nekontrolē krāpšanos un pildītāju norādīto valsts piederību neviens nepārbauda. Tas, ka Ukrainai vidējais IQ ir par vairākiem punktiem zemāks nekā citām Eiropas un kaimiņu valstīm, rada aizdomas par datu manipulēšanu.

Plašāk par vērtējuma skalu un mūsu darba metodēm lasi šeit. Ja redzi apšaubāmu apgalvojumu, sūti to uz recheck@rebaltica.com vai dod ziņu mūsu sociālo mediju kontos.